Redzēt neļauj apduļķota lēca. Katarakta pieaugušajiem un bērniem 0
Slimojot ar kataraktu, mazinās acs dabiskās lēcas caurspīdīgums, kas traucē gaismas stariem iekļūt acīs, tādēļ redze pasliktinās vai pat zūd vispār. Lai gan to mēdz uzskatīt par vecu cilvēku slimību, kataraktas operācijas nākas veikt arī gados jauniem cilvēkiem vai pat bērniem.
Slimība var būt iedzimta
“Reizēm bērns jau nāk pasaulē ar apduļķotām acs lēcām. Katarakta var būt tādā stadijā, ka operācija jāveic jau pirmajos dzīves mēnešos, lai neattīstītos vājredzība. Šādas operācijas bērniem veic pieaugušo slimnīcās – P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un mūsu klīnikā,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Biķernieki” Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Kristīne Baumane, piebilstot, ka abās universitātes slimnīcās bērniem veic arī glaukomas un tīklenes atslāņošanās ķirurģisko ārstēšanu – tā paredzēts sadarbības līgumā ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu.
Ik gadu kataraktas operācijas nepieciešamas apmēram 50 bērniem.
Taču dažreiz iedzimta katarakta nav šķērslis labai redzei, un operācija nepieciešama tikai apmēram 14–30 gadu vecumā vai pat vēlāk, kad slimība progresē un sāk traucēt ikdienā.
Parasti gan katarakta ir saistīta ar novecošanu, kura gaitā acs lēca pakāpeniski zaudē dzidrumu. To, kuram vecumdienās būs katarakta, nereti nosaka gēni, jo dažās dzimtās ar to mēdz slimot vairākās paaudzēs. Visbiežāk slimības attīstību veicina blakus slimības, it īpaši cukura diabēts, ar kuru slimojot lēca var apduļķoties arī cilvēkiem spēka gados.
Arī pacientiem, kuriem bronhiālās astmas, sistēmisko autoimūno saslimšanu vai citu slimību dēļ regulāri jālieto kortikosteroīdu preparāti, tajā skaitā inhalatoru formā, vai kuriem veikta kāda acu operācija, piemēram, glaukomas ķirurģiska ārstēšana vai intravitreāla medikamentu ievadīšana (pacientiem ar mākulas deģenerāciju), ievērojami pieaug kataraktas risks.
“Parasti katarakta ir abu acu slimība un attīstās tajās samērā simetriski. Izņēmums ir komplicētā katarakta, kuras attīstība saistīta ar acs traumu vai svešķermeņa radītu acs lēcas bojājumu, kad tas lielā ātrumā iekļūst acī cauri acs apvalkiem, piemēram, darba procesā ieduras metāla skaidiņa,” stāsta ārste.
Simptoms – redzes izmaiņas
“Pacientu sūdzības atkarīgas no kataraktas veida. Ja apduļķojusies acs lēcas mugurējā kapsula, redze pasliktinās spožā gaismā, piemēram, saulainā dienā, kad acs zīlīte sašaurinās. Mēdz būt arī otrādi, kad redze ievērojami pasliktinās diennakts tumšajā laikā, zīlītei paplašinoties. Ja apduļķojas lēcas kodols, redze kļūst difūzi miglaina, neskaidra. Pacienti stāsta, ka grūti lasīt un nevienas brilles īsti nepalīdz,” atklāj K. Baumane.
Arī tad, ja redze pēkšņi uzlabojas tā, ka var lasīt bez brillēm, nav pamata ilgam priekam, jo tas liecina par kataraktas veidošanos.
Vai, skatoties spogulī, pats var pamanīt lēcas izmaiņas? Ārste teic, ka ļoti labā apgaismojumā kataraktas skartajā acī zīlīte vairs neizskatīsies koši melna, bet iepelēka, gaišāka. Ja katarakta jau ir ļoti izteikta, vērotājam no malas būs redzams, ka acs zīlīte kļuvusi balta. Tas liecina, ka acs ir neredzīga.
Ja, uzklausot pacienta sūdzības, oftalmologam rodas aizdomas par kataraktu, tiek veikta rūpīga izmeklēšana. Vispirms ārsts pārbauda pacienta redzes asumu tuvumā un tālumā, izmēra acs iekšējo spiedienu, izvērtē radzenes, tīklenes, redzes nerva un acs priekšējo daļu stāvokli, jo neizārstētas hroniskas plakstiņu vai skropstu infekcijas slimības, iekaisumi var kļūt par šķērsli operācijai. Pēc zīlītes paplašināšanas acs lēca tiek izmeklēta ar spraugas lampas palīdzību, lai pārliecinātos, vai vājo lēcas saišu dēļ tā nav kustīga. Šādos gadījumos kataraktas operācija ir sarežģītāka nekā parasti, jo nākas izmantot speciālas ierīces lēcas stabilizēšanai.
Svarīgi noskaidrot arī to, cik labi paplašinās acs zīlīte, jo caur šauru zīlīti operācijas laikā būs grūti ievietot mākslīgo lēcu. Savukārt acs biometriskie mērījumi – acs priekšējās kameras dziļums un lēcas biezums – ļauj noteikt, vai lēca nav sākusi uzbriest. Ja lēca ir pilnīgi apduļķota un cauri tai nav iespējams saskatīt acs dziļākās daļas, vajag veikt ultraskaņas izmeklēšanu, lai novērtētu stiklveida ķermeņa stāvokli un pārliecinātos, ka acs iekšējie apvalki pieguļ un, piemēram, nav atslāņojusies tīklene. Konsultācijas laikā vai arī operācijas dienā nepieciešams aprēķināt mākslīgās lēcas optisko stiprumu.
Mākslīgo lēcu daudzveidība
Kataraktas operācijas laikā ārsts izņem apduļķotās lēcas kodolu, iztīra tās kapsulu maisu un ievieto tajā intraokulāru mākslīgo lēcu, kuru klāsts mūsdienās ir ļoti plašs. Valsts šobrīd pacientiem apmaksā monofokālās lēcas, kuras nodrošina labu redzi bez brillēm vai nu tuvumā, vai tālumā (pēc pacienta izvēles). Operējot kataraktu par maksu, iespējams implantēt arī multifokālu intraokulāru lēcu, kura nodrošina redzi dažādos attālumos. To gan drīkst ievietot tikai tad, ja nav citu acs saslimšanu. Pieejamas arī toriskās lēcas astigmātisma korekcijai.
Ja pacientam ir kustīga lēca un vājas saites, operācijas laikā nereti jāizņem viss lēcas kapsulas maiss. Šādos sarežģītos gadījumos nepieciešamas īpašas jaunās paaudzes mākslīgās lēcas, kuras ievieto vai nu pirms, vai aiz acs zīlītes, “ieklipējot” tās varavīksnenē.
Pēc operācijas laba redze acī saglabājas, ja vien tajā neattīstās kāda cita slimība, piemēram, glaukoma, vai neapduļķojas lēcas kapsula (tā ir sekundārā katarakta). Par laimi, apduļķoto lēcas kapsulu iespējams ārstēt ar lāzera procedūru, pēc kuras redze atkal ir laba.
“Bieži vien pacienti domā, ka pietiek tikai izoperēt kataraktu, lai atgūtu labu redzi. Taču apduļķotās lēcas nomaiņa pret dzidru mākslīgo lēcu nenozīmē, ka automātiski atveseļosies arī bojātais redzes nervs vai izzudīs tīklenes centrālās daļas distrofija. Ja pacientam ir arī citas acu saslimšanas, piemēram, apduļķojumi acs stiklveida ķermenī, pēc operācijas “peldošās mušiņas” diemžēl būs vēl skaidrāk saskatāmas,” uzsver Kristīne Baumane.
Par kataraktas operāciju
* Uz kataraktas operāciju bez kaitējuma acs veselībai parasti var gaidīt pat vairākus gadus, taču aptuveni 10% pacientu slimība norit ar lēcas uzbriešanu un acu spiediena paaugstināšanos. Lai novērstu neatgriezenisku redzes zudumu, šādos gadījumos nepieciešama neatliekama operācija.
* Lai veiktu valsts apmaksātu plānveida kataraktas operāciju dienas stacionārā, pacientam vidēji jāgaida rindā 1– 3 gadi.
* Lai nepieļautu redzes invaliditātes iestāšanos, kataraktas slimnieki darbspējīgā vecumā ar ārstu konsīlija lēmumu tiek uzņemti paātrinātajā gaidīšanas rindā.
