* Pirms vai pēc izmeklēšanas ar autorefraktometru, kā kuram ārstam šķiet labāk, pacientam pārbauda redzi tālumā, izmantojot visiem labi zināmo simbolu tabulu. Tās desmit rindās ir izvietotas dažāda izmēra zīmes (burti, gredzeni ar pārrāvumu kādā pusē vai melnbalti attēli). Jo mazākus simbolus pacients spēj nosaukt, skatoties no piecu metru attāluma, jo labāka ir redze. “Lielākajā daļā kabinetu ārsts vairs neskraida ar rādāmkociņu pie tabulas, kā tas bija agrāk. Simbolus uz sienas rāda projektors, un speciālists ar speciālu pulti pārslēdz nākamo.” 0
* Redzes kvalitāti tālumā (redzes asumu) apzīmē ar cipariem no 0,1 līdz 1,0. Katra tabulas rinda atbilst noteiktam redzes asumam. Ja pacients redz pirmo vai otro rindu no apakšas, kur izvietoti vismazākie simboli, redzes asums ir attiecīgi 1,0 vai 0,9 – to uzskata par labu redzi. Ja spēj saskatīt tikai augšējo rindu, kur ir vislielākie simboli, redzes asums ir vien 0,1. Redzes kvalitāti var izteikt arī procentos un citās mērvienībās.
* Ja redze ir pasliktināta (zem 0,9), speciālists noskaidro, kāda korekcija nepieciešama, ievietojot speciālā proves briļļu rāmītī dažāda optiskā stipruma lēcas, līdz pacients spēj saredzēt normu simbolu tabulā. Autorefraktometra dati ļauj vieglāk piemeklēt piemērotas lēcas. To dara arī tad, ja pacients saka, ka brilles nenēsās. Ne vienmēr ar koriģējošajām lēcām iespējams panākt, ka cilvēks redz mazāko rindiņu tabulā.
* “Svarīgi zināt, ka, izmantojot tikai autorefraktometra datus, brilles izrakstīt nedrīkst, jo tie ir aptuveni. Optimāla optiskā stipruma lēcas piemeklē, ievietojot tās proves briļļu rāmītī un pielaikojot. Nevar paļauties tikai uz modernās ierīces mērījumu, izmeklējot bērnus un jauniešus. Ja redze ir pasliktināta, viņi neapzināti sasprindzina acis, līdz ar to lēca, kas jauniem cilvēkiem ir ļoti elastīga, stipri izliecas un autorefraktometrs nevar veikt precīzu mērījumu. Lai atslābinātu muskulīšus, acīs pilina speciālas zāles un mērījumu veic atkārtoti. Nesen kāda studente, kurai ir 20 gadu, sūdzējās par redzes problēmām, acu nogurumu.
Autorefraktometrs uzrādīja nenozīmīgus mīnusus, kad redzes korekcija nav nepieciešama. Bet, kad iepilinājām pilienus un veicām izmeklējumu atkārtoti, pavērās pavisam cita aina – plus divas dioptrijas!”
* “Vecākiem bieži ir grūti saprast, kāpēc ārsts bērnam izraksta brilles, kaut gan mazais visu redz. Bērni labi redz, pat ja ir plus trīs dioptrijas, taču tas notiek uz spēcīgas acu sasprindzināšanas rēķina. Tam var būt negatīvas sekas, piemēram, vienas acs redzes atpalikšana un šķielēšana. Nēsājot brilles, acu muskuļi atslābinās un redze var normāli attīstīties,” skaidro daktere.
* Kad novērtēta katras acs spēja redzēt tālumā, pārbauda redzes kvalitāti jeb binokulāro redzi, skatoties ar abām acīm kopā. Speciālists novērtē, vai abas acis darbojas koordinēti kā pāris, neizraisot šķielēšanu, galvassāpes vai redzes dubultošanos.
* Pēc tam pārbauda redzi tuvumā, lai noteiktu, vai vajadzīgas brilles lasīšanai. To dara, izmantojot līdzīgu redzes pārbaudes tabulu kā tālumam, tikai tā ir mazāka, un pacients tabulu tur rokās lasīšanai piemērotā attālumā. Jauniem cilvēkiem redze tuvumā lielākoties ir simtprocentīga, taču pēc četrdesmit gadu vecuma nepieciešama korekcija. Tas saistīts ar akomodāciju jeb acs spēju piemēroties priekšmetu aplūkošanai dažādā attālumā. Akomodācija notiek, mainoties acs lēcas izliekumam. Gadu gaitā lēca zaudē elastību, tāpēc skaidri saskatīt priekšmetus tuvumā kļūst aizvien grūtāk. Pēc 60 gadu vecuma acs akomodācija izzūd pavisam.
* Parasti vizītes laikā acu ārsts vai optometrists, izmantojot biomikroskopu, vairākkārtējā palielinājumā apskata pacienta acu priekšējo daļu: plakstiņu malas, gļotādu, baltumu, varavīksneni un radzeni. Tādējādi iespējams konstatēt iekaisumu, lēcas apduļķošanos (kataraktu), varavīksnenes pigmentācijas pārmaiņas un citas kaites. Vajadzības gadījumā pilina zāles, kas paplašina zīlīti un ļauj apskatīt dziļākas acs struktūras. Biomikroskopu izmanto gandrīz vienmēr, taču, ja pacients nāk bieži, nav vajadzības ar to izmeklēt katrā vizītē.
