Jauns NATO centrs sargās no psiholoģiskiem uzbrukumiem. Saruna ar Jāni Sārtu 11
Latvijā tiks veidota NATO iestāde – Izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos, kura mērķis būs sniegt padomus un aizsargāt NATO valstis un to iedzīvotājus no dažādiem psiholoģiskiem uzbrukumiem informatīvajā telpā, atrodot labāko atbildi uz tiem. Kā centrs darbosies – par to Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts stāsta intervijā Voldemāram Krustiņam un Ģirtam Vikmanim.
V. Krustiņš: – No Latvijas budžeta NATO Izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos uzturēšanai atvēlēti 3,2 miljoni eiro – tā daudzu iedzīvotāju acīs ir liela nauda. Ar ko centrs praktiski nodarbosies, un kāpēc tas Latvijai ir nepieciešams?
J. Sārts: – Stratēģiskā komunikācija ir māksla, kā vārdu padarīt par vairogu. NATO, kurā esam arī mēs, ir spēcīgākā militārā alianse, kurai militāri neviens neko nevar izdarīt. Tomēr mūsdienu informācijas telpā ikdienā redzami arī mēģinājumi sagraut mūsu gribu – pastāvēt par savu valsti, redzēt, ka mūsu valstij ir nākotne un ka Latvija nav vis vēstures kļūda, kā to dažas aprindas proponē. Tas ir moderns mēģinājums sagraut oponenta gribu, un šī problēma ir aktuāla ne tikai Latvijai, bet arī kopumā tas ir izaicinājums NATO. Interneta vidē un sociālajos tīklos ir izvērsta darbība, kas vērsta uz militāro spēku gribas sagraušanu. Piemēram, Afganistānā islāmistu kustība “Taleban” izmanto stratēģiskās komunikācijas metodes. Lai tām dotu pretsparu, centra vajadzībām būs nepieciešami speciāli apmācīti cilvēki. Tādas specifiskas zināšanas augstskolās nemāca. Jāpiebilst, ka vajadzība pēc šāda centra bija izteikta NATO samitā un arī NATO ģeneralitātē.
– Vai runājam par bruņotajiem spēkiem vai svešu propagandu sabiedrībā kopumā?
– Līnijas nav viegli nošķiramas, jo jebkurš karavīrs ir sabiedrības daļa. Redzam, ka centram būs jāstrādā arī ar sabiedrības aizsardzību. Ja sabiedrība ir bez gribas, arī karavīram tā var zust. Centrs analizēs, apkopos labākās prakses un piedāvās risinājumus. Tas būs augstākā līmeņa analītiskais process.
– Vai jaunais centrs būs pētnieciski vai militāri organizēts?
– Tas vairāk būs pētniecisks un akadēmisks centrs. Tajā būs praktiķi ar savu pieredzi no NATO štābiem un operācijām. Mēs vēlamies, lai otra daļa personāla nāk no akadēmiskās vides, kurā tiek pētīti šie jautājumi. Gribam pasmelties arī zināšanas no mārketinga stratēģiem. Šie trīs elementi veidos centra pamatus, saskaņā ar kuriem tiks izstrādāti padomi. Tos varēs izmantot NATO štābi un arī alianses dalībvalstis.
Ģ. Vikmanis: – Reizēm pret NATO valstīm tiek izvērsti psiholoģiskie uzbrukumi. Kā šāda uzbrukuma gadījumā centrs rīkotos?
– Centram būs jāspēj prognozēt, ka notiek šāda notikumu attīstība, jābūt spējīgam pateikt, kas notiek un kurš mēģina destabilizēt situāciju kādā valstī. Tam būs jādod padoms, kāds ir labākais risinājums, lai tiktu galā ar situāciju. Vajadzības gadījumā centra ekspertus varēs piesaistīt kādā no NATO operācijām.
V. Krustiņš: – Kad tiek runāts par dažādiem pētniecības centriem, rodas jautājums, vai tie neveidos kārtējos vispārējos pētījumus par lietām, kuras jau sen zinām. Kāds būs centra praktiskais labums?
– No centra mēs sagaidām, ka tas neveiks vispārēju analīzi par problēmām, kas, piemēram, stratēģiskās komunikācijas jomā ir Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Francijai, bet vēlamies praktisku rezultātu – padomus, kā rīkoties. Ja NATO ģenerāļiem vajadzēs padomu, kas rada rezultātu, tad viņi to arī saņems, nevis izklāstu par to, kāpēc situācija radusies. Tas ir viens no pamatuzstādījumiem. Centrā jābūt cilvēku kopumam, kuri ir kompetenti stratēģiskajā komunikācijā, un NATO līmenī šādu cilvēku ir ļoti maz.
– Vai centra veiktie pētījumi būs publiski pieejami? Ko, piemēram, mūsu žurnālisti varēs uzzināt no centra?
– Centram būs daudz resursu, kuri būs atklāti un ar kuriem varēs iepazīties. Centra ēkā būs daļa, kas būs publiski pieejama, bet cita daļa būs slēgta, kurā varēs ienākt cilvēki ar attiecīgām pielaidēm.
