Rīkos konferenci 29
Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste B. Rozentāle norādīja, ka infektologi ir akūto situāciju risinātāji. “Lai pacienti varētu ātrāk saņemt adekvātu medicīnisko palīdzību, Infektoloģijas centram tomēr ir nepieciešama sava uzņemšanas nodaļa. Jāņem vērā, ka daudzas infekcijas slimības ir lipīgas, un, ja pacients, kuram būs kāda no tām, vairākas stundas atradīsies RAKUS uzņemšanas nodaļā, viņš inficēs citus pacientus. Tāpēc slimniekiem labāk būtu, ja ķirurgs nepieciešamības gadījumā brauktu uz Infektoloģijas centru. Tomēr jāatzīst, ka pacienti ar akūtiem vēderiem infektologiem rada samērā sarežģītas situācijas, bet nav jau izslēgts, ka RAKUS uzņemšanas nodaļā pieminētajai pacientei operatīvi būtu uzstādīta pareizā diagnoze,” uzskata galvenā ārste.
Tad jājautā, kāpēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā uzņem visus mazos pacientus, arī tādus, kuriem ir infekcijas, – viņu vidū vairāk nekā puse ir tieši ar zarnu infekcijām, bet lielākajā universitātes slimnīcā to nespēj izdarīt, jo vienmēr atrodas kāds attaisnojošs apstāklis. B. Rozentāle uzsvēra, ka tur esot vairāki tā sauktie negatīvā spiediena boksi, kur ievietot slimnieku ar lipīgu slimību un kas neļauj infekcijai nokļūt ārējā vidē. Bet varbūt šis piemērs ir to vērts, lai ar to iepazītos RAKUS vadība un ar laiku tam sekotu.
LIC virsārste Velga Ķūse, iztaujāta par konkrēto gadījumu, izsaka līdzjūtību mirušās slimnieces tuviniekiem un noraida pārmetumus, sakot – “šeit neviens negaida, kad pacients aizies bojā”. V. Ķūse: “Pacientes klīniskā aina bija tipiska zarnu infekcijas slimībai – akūts vēders var būt arī tad, ja ir infekcijas saslimšana. Dežūrārsta uzraudzībā tika kontrolēts slimnieces veselības stāvoklis, diemžēl dzīve izdarīja citas korekcijas.
Infektoloģijas centrā rīkosim patologu anatomu konferenci, kurā izvērtēsim pacientes nāves cēloni, analizēsim, vai kaut kas medicīniski tika palaists garām. Šāds nāves gadījums nav ikdienas situācija, mēdz būt arī negaidīti pavērsieni.”
Ķirurgi vairs nespēja palīdzēt
RAKUS galvenais ārsts Ēriks Kalniņš uzskata, ka “ķirurga esamība vai neesamība Infektoloģijas centrā ir ļoti svarīga”. Tā kā ķirurga tur nav, ārsti laikus neizprata, kāpēc pacientei radušās vēdera problēmas. “Kad slimnieci ieveda RAKUS uzņemšanas nodaļā, ķirurgi pārliecinājās, ka viņai ir akūta vēdera aina, strauji pazeminājās asinsspiediens un bija sirds ritma traucējumi. Ķirurgi, kuri viņu izmeklēja, uzskatīja, ka tādā brīdī pacienti nav iespējams operēt. Bet tad piepeši iestājās nāve, un tur neko vairs nevarēja izdarīt – reanimācijas pasākumi bija nesekmīgi. Veicot mirušajai sievietei patoloģiski anatomisko izmeklēšanu, tika konstatēts, ka ir sametušās zarnas. Protams, ļoti slikti, ka tā ir noticis, taču jāņem vērā, ka pirmais ārstēšanas posms bija Infektoloģijas slimnīcā. Pie mums pacienti atveda, kad viņa vairs nebija glābjama,” tā notikušo atceras galvenais ārsts un piebilst, ka medicīnā mēdz būt tādas situācijas, kad ir ļoti grūti izvērtēt un precīzi pateikt, kas tur ir par vainu. “Šis ir viens no tādiem nelaimīgiem gadījumiem, parasti jau akūto ķirurģiju atpazīst ātrāk. Tāpēc Infektoloģijas centrā tiks rīkota klīniski anatomiskā konference, kur spriedīs, kas netika izdarīts pareizi, nosakot diagnozi, vai paciente tika pareizi ārstēta un vai viņu varēja glābt,” skaidroja Kalniņš.
Tomēr jau tagad var secināt, ka Infektoloģijas centra mediķiem pietrūcis gan zināšanu, gan iespēju, lai noteiktu pareizu diagnozi un laikus to ārstētu. RAKUS ķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Guntars Pupelis pastāstīja, ka zarnas var samesties arī no caurejas – zarnas sarotējas, sagriežas ap savu asi, izveido cilpu un nospiež asinsvadus. “Ja laikus to atklāj, tad operē un cilvēks dzīvo. Neskaidrus gadījumus obligāti vajadzētu vest uz “Gaiļezera” uzņemšanas nodaļu,” uzskata ķirurgs Pupelis.
Uz Veselības inspekciju un tiesu
Kā rīkosies RAKUS, lai laikus novērstu šādus nelaimīgos gadījumus, kad cilvēks ar ārstējamu kaiti mirst? Ē. Kalniņš: “Ir doma apvienot uzņemšanas nodaļas. Ar laiku visām RAKUS uzņemšanas nodaļām – ne tikai Infektoloģijas centra, bet arī Latvijas Onkoloģijas centra un Biķernieku slimnīcas – būs vienota vadība, kas koordinēs pacientu uzņemšanu.”
Taču vai tas palīdzēs atšķirt vīrusu infekciju no zarnu samešanās, to veselības aprūpes vadības līmenī neviens nespēj pateikt. Ņemot vērā ārsta Ē. Kalniņa teikto, ka parasti akūto ķirurģiju atpazīst ātrāk, jāvaicā, kāpēc šai gadījumā neatpazina. Tas būs jāanalizē Veselības inspekcijai, kur O. Pulks vērsies ar sūdzību. O. Pulks ir gatavs arī tiesu darbiem, jo nedrīkst būt tā, ka neviens par šādām situācijām no sērijas “redz, tā gadījās” neatbild.
Veselības inspekcija sodījusi 49 personas
* Veselības inspekcija 2017. gadā izskatījusi 846 iesniegumus par veselības aprūpes kvalitāti un darbspējas ekspertīzi, par pamatotiem atzīti (konstatēti pārkāpumi) 184 iesniegumi.
* Pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa ar naudas sodiem sodītas 49 ārstniecības personas, tostarp izteikti trīs brīdinājumi.
