Nomira dienas laikā. Infektoloģijas centrā nebija ārstu, kas nosaka precīzu diagnozi 29
Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) akūto pacientu uzņemšanas nodaļas savrupā pastāvēšana bez tām iespējām, kas pieejamas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) uzņemšanas nodaļā, kļūst bīstama slimniekiem. Tur nav ne tādu speciālistu, ne arī izmeklēšanas iespēju, lai nesajauktu, piemēram, tā sauktās ziemas vemšanas slimības ar nopietnām akūtām vēdera saslimšanām, kas prasa operatīvu ķirurga rīcību. Pie šāda secinājuma jānonāk, uzklausot stāstu par 50 gadus veco pacienti Sigitu, kura no dzīves šķīrās burtiski vienas dienas laikā. Šis gadījums ir tipisks Latvijas veselības aprūpes sistēmiskās kļūdas piemērs. Bet kurš saskaitīs, cik cilvēku šādu un līdzīgu kļūdu dēļ aizrauti projām no šīs pasaules? Kurš rīkosies, lai Sigitas likteni nepiedzīvotu vēl kāds mūsu veselības aprūpes sistēmas upuris?
Divpadsmit stundas Infektoloģijas centrā
“Otrdien, 23. janvārī, māsai, kura remontēja savu dzīvokli, aizvedu dažas nepieciešamās lietas. Aprunājāmies un draudzīgi šķīrāmies. Otrā rītā man zvana māsasmeita – mammai pēkšņi kļuvis slikti, viņa izsaukusi neatliekamo medicīnisko palīdzību. Vēlāk Sigita man atsūtīja īsziņu, ka viņa atrodas Infektoloģijas centrā,” stāsta Sigitas brālis Olafs Pulks. Tad viņš sazinājies ar Latvijas Infektoloģijas centra galveno ārsti Baibu Rozentāli (viņa ir arī Rīgas domes deputāte no “Saskaņas” frakcijas) un noskaidrojis, ka Sigitai esot diagnosticēts norovīruss un viņai uzsākta rehidratācija, kas ir galvenā šīs saslimšanas ārstēšanas metode.
“Izlasīju internetā, ka tā nav mirstamā kaite, un nomierinājos,” viņš turpina. “Bet pirms pulksten septiņiem vakarā man zvana no Gaiļezera slimnīcas (Infektoloģijas centrs atrodas RAKUS sastāvā. – M. L.) un paziņo, ka Sigita ir nomirusi! Iemeslu gan neizstāstīja. Nākamajā dienā noskaidroju, ka māsai bijusi nevis vīrusa infekcija, bet gan sametušās zarnas. Vakarā Sigitai esot kļuvis pavisam slikti, viņa aizvesta uz RAKUS uzņemšanas nodaļu, kur ķirurgs diagnosticējis pavisam ko citu nekā Infektoloģijas centrā. Es biju šokēts. Līdz šim man bija diezgan liela uzticība mediķiem, bet, ja var aizlaist nāvē cilvēku, kurš gandrīz divpadsmit stundas ir atradies mediķu uzraudzībā, tad ko lai par to visu domā? Vērsos arī pie manas kolēģes Rozentāles, te gan ļoti lūdzu jūs nesaistīt šo traģisko notikumu ne vismazākā veidā ar politiku, un lūdzu viņai skaidrojumu, bet saņēmu atbildi: redz, tā gadījās!” stāsta Sigitas brālis Olafs, kuram tagad jāpierāda radniecība ar māsu. Viņš arī kārto visus nepieciešamos dokumentus, lai kļūtu par māsasmeitas aizbildni. Meitenei apritējuši septiņpadsmit gadi, un mātes atbalsts būtu ļoti nepieciešams, lai beigtu vidusskolu…
Kāpēc veda uz Infektoloģijas centru?
Kāpēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi slimnieci veda uz Infektoloģijas centru, nevis uz RAKUS, kur ir pieejami ķirurgi un daudz labākas izmeklēšanas metodes? NMPD vadība atsakās runāt par šo nelaimi, nestāsta pat to, vai izvērtēs notikušo, vien aizbildinās ar pacientu tiesību likumu, kurš arī pēc pacienta nāves liedz sniegt trešajām personām informāciju par konkrētiem pacientiem un sniegto palīdzību. Jāpiebilst, ka es gan neprasīju sniegt ziņas par pacientes veselības stāvokli, bet lūdzu informāciju, vai neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, viņuprāt, rīkojās pareizi, vedot Sigitu uz Infektoloģijas centru, un vai ar kādu konsultējās, pirms pieņēma šādu lēmumu.
Valsts galvenais infektologs Uga Dumpis uzskata, kā ātrās medicīniskās palīdzības mediķi nespēj steigā saprast pacienta veselības stāvokļa šādas nianses. Ja sāp vēders un ir caureja, tātad tās ir pazīmes, kas liecina par infekciju, un pēc NMPD hospitalizācijas plāna ved uz Infektoloģijas centru. “Diagnoze tiek noteikta agrāk vai vēlāk atkarībā no ārsta pieredzes un profesionālajām spējām. Nevar prasīt no infektologa, lai viņš atpazīst akūtu vēdera saslimšanu, jo Infektoloģijas centrā nav pieejamas tādas izmeklēšanas metodes, nav aparatūras, lai ieraudzītu, ka cilvēkam ir sametušās zarnas. Tas ir jādara universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā – tikai tur iespējams pārliecināties, kad pacients vedams uz Infektoloģijas centru, kur jābūt plānveida, nevis akūto slimnieku uzņemšanas nodaļai, un kad pacients ir ārstējams Gaiļezera slimnīcā. Tā darbs tiek organizēts lielākajā daļā Eiropas valstu,” stāsta U. Dumpis.
Bet Latvijā, kā tas nereti notiek, nespēj pieņemt lēmumus sabiedrības interesēs, ja tiek skartas kādu politiķu vai amatpersonu intereses. Atgādināšu par pērn novembrī izskanējušo skandālu par atklātībā nākušu Infektoloģijas centra vadības rīkojumu ievietot stacionārā visus, kas nonākuši uzņemšanas nodaļā, jo stacionārā esot pārāk maz pacientu. Un, jo mazāk pacientu, jo lielākas iespējas slimnīcai zaudēt valsts naudu. B. Rozentāle gan noliedza šāda rīkojuma esamību, bet pēc šīs informācijas publiskošanas amats bija jāpamet Infektoloģijas centra uzņemšanas nodaļas vadītājai – pēc B. Rozentāles aicinājuma daktere Ilze Ekšteina uzrakstīja atlūgumu un tagad strādā RAKUS par infektoloģi infekciju uzraudzības dienestā.
