Mātes mīlestība – dziedinošā un smacējošā 0
Un visbeidzot par īpašu fenomenu – jeb mammas mīlestību pret savu bērnu.
Mātes mīlestība ir īpaša substance, kurai ir milzīga jauda, tā var dziedēt, remdēt sāpes, mazināt skumjas, sniegt drošību, bet diemžēl tā var būt arī tikpat jaudīga negatīvā veidā. Piemēram, pārāk sargājoša, pārāk aizgādnieciskā mātes mīlestība kļūst kā smacējošs slogs, kas neļauj bērnam brīvi elpot, nedod “savu telpu”, bērns aug, bet mamma kā cāļu mamma visu laiku velk atpakaļ zem sava spārna un sargā, sargā, no visa, no dzīves, no pieredzes, no izaugšanas, no grūtībām, no sliktās kompānijas, no potenciālā psiholoģiskā brieduma, no sliktiem draugiem, no realitātes, no bērna pašam sevis iepazīšanas.
Vai atceramies Sniegbaltītes skolas pasaku, kur lācene nevarēja vien palaist savu lācēnu uz skolu, baiļojoties par visu ko un lācēns beigās sāka protestēt, jo dabiski vēlējās būt ar vienaudžiem ? Pārāk liela mīlestība var laupīt kādu izaugsmes iespēju.
Un atkal bērnam var būt slimošana, nīkuļošana, uzvedības traucējumi, emocionālās sfēras grūtības, kurai ārsti nerod objektīvas atradnes, bet psihologs no sākotnējā pasūtījuma – bērnam ir problēmas – fokusu pavērš pret mammu/ ģimenes sistēmu un sāk lūkoties šajā virzienā.
Bērns nedrīkst būt mātes mīlestības deficītā, jo šo deficītu ir grūti “aizlāpīt”, tas var ievilkties visas dzīves garumā, bet arī pārāk daudz – ir par daudz un nebūt nepalīdz, bet gan tieši pretēji – apgrūtina bērnu.
