Redaktoriem būs vilšanās. Saruna ar Maiku Koljēru 0
Britu žurnālists Maiks Koljērs jau četrus gadus dzīvo Latvijā, kur ir viņa sieva latviete, turklāt Latviju Maiks nešaubīgi sauc par savām mājām. Žurnālists Latvijā izveidojis savu mājaslapu – balticfeatures.com, kā arī raksta materiālus par Latviju starptautiskajiem medijiem. Jautāju Maikam, kam šogad Latvijā pievērsīs uzmanību ārzemju mediji.
– Kādi Latvijas temati starptautiskajos medijos būs aktuāli šogad?
– Pirmos divus mēnešus dominēs krievu valodas referendums. Taču bez tā jau notiek citas lietas. Latvija tagad var izvēlēties, ko likt savā darbakārtībā. Pēdējos divus gadus galvenais temats bija ekonomiskās grūtības un aizdevums. Šo stratēģiju lieliski izmanto Igaunija, kas pēc iepriekš pievērstās uzmanības par eiro ieviešanu pasaulē sevi pozicionē kā valsti, kurā var atvērt virtuālu uzņēmumu. Latvijai jākoncentrējas uz ekoloģisko pārtiku – tā ir joma, kur latviešiem ir pieredze un zināšanas. Citās valstīs par šeit lēti nopērkamo pārtiku varētu gūt labu peļņu. Negribētos, ka visas Latvijas zemnieku saimniecības kļūst rūpnieciskas.
– Vai krievu valodas referendums ir temats arī angloamerikāņu mediju telpā?
– Par to būs vājš intereses pieaugums no februāra sākuma. Vairāk būs no Krievijas plašsaziņas līdzekļiem tulkotu materiālu. Pēc referenduma starptautisko mediju redaktoriem būs vilšanās. Kad redaktori uzzinās, ka referendumā krievu valodas aktīvistiem nav izredzes uzvarēt, interese zudīs. No Latvijas labējo politiķu puses izskan spriedumi, ka referendums ir antikonstitucionāls. Īstenībā viņi zaudē iespēju pateikt, ka Latvijā sadzird cilvēku balsis. Tas ir demokrātisks process.
Latvijai otru valsts valodu nevajag. Latvija ir maza valsts, bet Krievija ir liela valsts. Runa varētu būt vienīgi par apkalpošanu veselības centros, piemēram, Lielbritānijā tajos iespējams saņemt informāciju hindi vai urdu valodās. Cilvēki uz ielām ir tālu no politikas, un referendums ir politiska lieta.
– Leģionāru atceres dienā 16. martā parasti notiek asas konfrontācijas, un tas parādās arī pasaules medijos. Vai interese būs arī šogad?
– Katru gadu par to ir interese – tas ir notikums, ko mediji gaida. Man mājās ir grāmata par Latvijas leģionāriem. Nav vērts argumentēt, ka bija labs “Waffen SS” un slikts “Waffen SS”. “SS” nav labs zīmols. Problēmas ir tad, ja cilvēki valkā uniformas, kas ir prettiesiskas – gan 16. martā, gan 9. maijā. Tā ir slikta gaume. Tāpat kā tērpties koncentrācijas nometņu ieslodzīto tērpos. Ja cilvēki vēlas atcerēties savus karā gājušos un kritušos vectēvus, vislabākā diena ir Lāčplēša diena, kurai raksturīga īpaša emocionāla noskaņa.
– Ko jūs domājat par Latvijas ekonomiku – vai tā kļūs stabilāka un pārdomātāka?
– Viss ir Latvijas uzņēmēju rokās. Nedomāju, ka radīsies jauns nekustamo īpašumu burbulis, pašlaik par to nav bažu. Liela nozīme būs iekšējam patēriņam. Latvija saka, ka eksportē, bet šāds sauklis ir arī citām valstīm. Ja jau visi eksportē, tad kas importē? Ekoloģiskie produkti varētu būt Latvijas iespēja. Valdības problēma ir tā, ka, nosaucot ekonomikas prioritātes, tiek uzskaitītas vai visas nozares. Vajadzētu, lai paliek viena līdz trīs būtiskākās lietas. Latvija industriālajā jomā nevar sacensties ar Ķīnu. Paredzu, ka Latvijas ekonomika augs lēni un stabili, nevis ar pēkšņiem izrāvieniem.
– Vai Valda Dombrovska valdība paliks pie varas šogad un līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām?
– Latvijas valdību var salīdzināt ar labām citu valstu valdībām – tā ir inteliģenta. Tajā ir gudri cilvēki, kā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Dombrovskis ir pie varas trīs gadus. Valda Zatlera prezidentūras labākais lēmums nebija rosināt Saeimas atlaišanu, bet gan tas, ka viņš izvēlējās kā valdības vadītāju Dombrovski. Ja toreiz grožus uzticētu Edgaram Zalānam, mums tagad būtu otrā devalvācija un smagas problēmas. Es ceru, ka Dombrovskis paliks pie varas. Varbūt valdībai nav liela mēroga projektu, taču tā strādās mierīgi, uzlabojot lietas. Latvijas cilvēki nav stulbi – viņi vēlēšanās parādīja racionālu izvēli un sodīja tos, kuri nedara labas lietas.
Slikti, ka valdība ir atkarīga no tā dēvētā Klāva Olšteina sešnieka. Olšteins gada laikā pameta divas partijas un sevi sauc par cilvēku ar augstu morāli. Traģiski, ka valdības stabilitāte ir atkarīga no sešiem apšaubāmiem cilvēkiem, kuriem, visticamāk, ir arī kāds slēptais partneris.
– Vai vēl var runāt par oligarhu ietekmi Latvijā?
– Es domāju, ka viņu ietekme ir būtiski samazināta, taču ne pilnībā. Būs dažādi tiesas procesi. Labi zināmiem cilvēkiem tiks izvirzītas apsūdzības. Es nesaku, ka viņi būs cietumā, bet viņi jutīsies ļoti neērti. Efektīvāka par cietumu vai lieliem naudas sodiem ir sagrauta reputācija un tas, ka ar viņiem cilvēki vairs nevēlēsies sadarboties biznesā.
– Kādas iespējas jūs saskatāt cilvēkiem no Latvijas laukiem?
– Ir svarīgi, lai latvieši kļūst agresīvāki, apgūstot ES fondus. Latviešiem patīk noteikumi, piemēram, iesniegt dokumentus laikā, bet francūži vai itāļi uz to neskatās – viņi ķer jebkuru zivi.
Latvijas zemnieki ir vairāk apdraudēti salīdzinājumā ar Francijas zemniekiem. Centrāleiropas un Austrumeiropas zemniekiem vajadzētu panākt labvēlīgākus nosacījumus.
– Vai ārzemēs dzīvojošie latvieši pamazām atgriezīsies Latvijā?
– Latvieši vienmēr strādās, kur vien būs darbs. Nedomāju, ka mēs redzēsim lielas izmaiņas demogrāfijā. Tagad latviešiem ir viegli nokļūt Lielbritānijā vai Īrijā, bet tas, protams, ir grūti ģimenēm, kas paliek šeit.
– Jūs esat arī uzrakstījis kādu grāmatu?
– Tā ir satīra – stils, kas man ļoti patīk. Esmu pārsteigts, ka Latvijā ir maz politiskās satīras. Labākā parādās “Latvijas Avīzes” karikatūristu darbos. Savā grāmatā vēlos parādīt plaisu – ko saka eksperti un kāda ir reālā dzīve. Tajā būs daudz tēlu, kurus latvieši pazīs. Grāmata ir par cilvēkiem, kas māca latviešiem, kā dzīvot, – tajā attēloti latvieši, krievi, angļi, amerikāņi un citu nāciju pārstāvji.
