– Kā jūs atspoguļojāt traģiskos “Charlie Hebdo” notikumus Francijā? Dāņu avīze “Jyllands Posten” savulaik izpelnījās islāmticīgo sašutumu par pravieša Muhameda karikatūrām. 0
– Tas ir smags temats, jo esam vienā izdevniecībā ar “Jyllands Posten”. Mēs redakcijā varam iekļūt tikai ar drošības caurlaidēm jeb čipiem. Pirms diviem gadiem radikāļi pie mums gribēja atnākt uz redakciju un sarīkot “Charlie Hebdo” līdzīgu asinspirti. Mēs vairs neizplatām karikatūras, jo negribam provocēt cilvēkus. Par “Charlie Hebdo” traģēdiju mūsu reportieri ziņoja no Francijas.
– Pašlaik Latvijā aktuālākā tēma medijos ir paredzamā bēgļu uzņemšana mūsu valstī. Bēgļu krīze ir Eiropas mēroga notikums. Cik šis temats ir aktuāls Dānijā?
– Tas arī Dānijā ir aktuālākais temats medijos un sabiedrībā. Jūnijā parlamenta vēlēšanu kampaņā šo tematiku izmantoja Dānijas Tautas partija, kas ir labēji nacionālistiska un ieguva samērā lielu balsu skaitu parlamentā. Tagad mums ir valdība, kas vēlas “slēgt” Dāniju imigrantiem. Mūsu reportieri bija devušies uz Ungāriju, Grieķiju, kā arī Turciju, lai aprakstītu, kādas ir sīriešu bēgļu gaitas, dodoties uz Eiropu. Laikrakstā mums ir viedokļu sleja, un tajā es rakstu, ka Dānija ir daļa no ES un ka mums ap savu valsti nav jāceļ žogi, bet jābūt solidāriem. Bet, ja paskatās uz sabiedrības noskaņojumu, tad 60 procenti vēlētos šos žogus.
– Latvijā pastāv bažas, vai bēgļi, kuri mums būs jāuzņem, nesāks izmantot pabalstus, bet par darbu un integrēšanos sabiedrībā nedomās…
– Mums ir tā pati diskusija. Es uzskatu, ka jaunās valdības partijas uzvarēja, jo solīja apcirpt sociālās palīdzības sistēmu. To viņi arī izdarījuši. Dāņu bezdarbnieki saņem lielākus pabalstus nekā imigranti, kuri ieradušies pie mums. Visai Eiropai jāstrādā kopā, lai atrisinātu šo problēmu. Daudzi vēlētos izmest imigrantus ārā no Dānijas, ir strīdi starp pilsētu intelektuāļiem un cilvēkiem no lauku reģioniem, kuri ir bez darba. Pēdējie ir vairāk noskaņoti pret patvēruma meklētājiem. Bēgļu jautājums aizņem desmit procentus no mūsu mediju uzņēmuma tematikas.
– Filmā ir atainots, kā, vadot laikrakstu, jūs uzņematies rakstīt par diviem dāņiem, kas nolaupīti Somālijā. Ja būtu iespēja pagriezt laiku atpakaļ, jūs rīkotos citādi?
– Šis jautājums vēl ir aktuāls mūsu ikdienā, jo drīz mums jādodas uz tiesu, kurā mūs iesūdzējis viens no bijušajiem ķīlniekiem, kurš uzskata, ka mēs darījām sliktas lietas. Mēs, visticamāk, par viņiem rakstītu arī tagad, bet es nepublicētu interviju ar ķīlnieku. Tā bija ļoti slikta situācija – cilvēks atzīst, ka vēlas veikt pašnāvību. Šādu interviju mēs tagad noteikti nepublicētu. Tā ir mācība par robežām, kuras jāievēro.
– Latvijā ir populārs Dānijas seriāls “Valdība”. Vai jūs arī to skatījāties?
– Tas ir fantastisks seriāls. Lai arī tā ir fikcija, seriālā atainotais ir tuvu tam, kā viss notiek realitātē. Seriālā vienam no redaktora tēliem par prototipu ir ņemts bijušais “Ekstra Bladet” redaktors, kurš bija politiķis, bet otra puse – no manis. Cilvēki Dānijā ir ļoti ieinteresēti politiskajos procesos, piemēram, šogad Folketinga vēlēšanās piedalījās 92 procenti iedzīvotāju. Mums ir sena demokrātijas tradīcija, kas veidojusies pirms 170 gadiem. Cilvēkie ir aktīvi politiskajos procesos.
