Redakcijas aizkulises. Dānijas žurnālisti ļauj ieskatīties redakcijai smago laiku ikdienā 0
Ceturtdien Rīgā atklāja Baltijas jūras dokumentālu filmu forumu ar Dānijas filmu “Redakcijas aizkulises”, kura vēsta par Dānijas laikraksta “Ekstra Bladet” redakcijas dzīvi divu gadu laikā, kad izdevumam dramatiski krītas lasītāju skaits, kas ir globāla tendence Rietumu mediju tirgū. Dāņu režisores Mikalas Krogas dokumentālā filma ļauj ieskatīties skarbajā un arī ciniskajā redakcijas darba ikdienā, redakcijas vadībai cīnoties par laikraksta izdzīvošanu, kuras dēļ tā pieļauj kompromisus ar žurnālistikas ētiku. Filmā dokumentēta redakcijas darba ikdiena, vienīgie piefilmētie materiāli ir ar “Ekstra Bladet” galveno redaktoru Poulu Madsenu, kurš izsaka savus spriedumus, braucot automašīnā uz darbu. Tagad tabloīds pārtapis par pelnošu interneta izdevumu, saglabājot arī drukāto versiju. Ar redaktoru Poulu Madsenu sarunājos pēc filmas noskatīšanās Rīgā.
– Filmā redzams, kā avīzes redakcija izmisīgi cenšas sasniegt labākus laikraksta pārdošanas rezultātus. Vai tas atstāj ietekmi uz žurnālistikas kvalitāti?
– Daudzi lasītāji tic – informācijas kvalitāti apliecina tas, ka informācija ir publicēta laikrakstā. Tomēr es nevadu papīrfabriku, bet gan esmu izdevējs. Tradicionālās preses lasītājs ir 54 gadus vecs, un ar katru gadu viņš kļūst par pusotru gadu vecāks. Tas ir par dārgu – maksāt par drukāto presi, ja iespējams interneta izdevumā iegūt informāciju, kas nepārtraukti tiek atjaunināta. Filmā stāstīju par ainu, kurā no rīta pie brokastgalda es ar sievu lasu avīzi, bet dēls man teica, ka viņš lasa interneta izdevumu un iegūst šodienas, nevis vakardienas ziņas. Mēs veiksmīgi pārejam no darba drukātajos izdevumos uz darbu interneta versijā. Mūsu ziņu portālā ziņas ir par brīvu, bet ir arī maksas sadaļa, kurā var iegūt analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas materiālus. Pie materiāliem esam pievienojuši iespēju novērtēt tos ar naudas līdzekļiem, un tā mēs iegūstam papildu ieņēmumus. Cilvēki ar šo klikšķi mums signalizē, kas viņiem patīk. Mūsu redakcijai ir divas daļas – viena puse strādā ziņu blokam, bet otra – īpašajām maksas sadaļām. Drukātā versija mums ir kanāls, kurā izplatām informāciju no mūsu īpašās sadaļas.
– Kādu nākotni redzat drukātajai presei?
– Par drukātās preses situāciju esmu optimistiskāks nekā pirms diviem gadiem, jo tad mums nebija maksas digitālo kanālu, caur kuriem gūt ienākumus. Digitālajā maksas sadaļā esam sasnieguši 40 000 lasītāju. Tur abonements mēnesī ir pieci eiro, un tas ir maz. Tomēr ar maksas sadaļu vien nevaram nosegt savu darbību, lielākus ienākumus mums nes reklāma internetā. Bez reklāmām var iztikt “The New York Times” un “Huffington Post” ASV, jo viņiem ir liels valodu tirgus, turklāt arī asa konkurence. Tomēr mums par labu bija interneta un mobilo tehnoloģiju attīstība. Kad cilvēkiem sāka piedāvāt interneta straumēšanas “Netflix”, kabeļtelevīziju “HBO” un arī mūzikas straumēšanas servisu “Spotify”, cilvēki saprata, ka viņi ir gatavi maksāt par labiem produktiem. Mēs sadarbosimies ar “HBO”, un kopā ar viņu piedāvājumu patērētāji varēs saņemt arī mūsu produktu. Svarīgi ir sadarboties un kopīgi piedāvāt pakalpojumus. Būtiski ir arī tas, ka mēs liekam saites uz saviem materiāliem sociālajos tīklos, un tas mums nodrošina 20 procentus no plūsmas uz mūsu portālu. Mēs ņemam vērā savu lietotāju intereses, taču nevadāmies tikai pēc tām, jo mums kā žurnālistiem jāspēj vērst uzmanību arī uz tēmām, kas lasītāju vidū nav populāras un nešķiet interesantas.
– Par kurām tēmām Dānijas lasītājiem ir vislielākā interese?
– Tās ir kriminālās ziņas, sports, izklaide un pētnieciskās žurnālistikas materiāli. Mēs vairāk nekā citi Dānijas mediji liekam uzsvaru uz kriminālziņām, jo par tām ir liela interese. Cilvēki ir sabijušies par to, kas notiek. Viņi reizēm domā, ka Dānijā ir bīstami dzīvot, kaut arī tā nebūt nav. Portālā mums katru dienu ir desmit miljoni klikšķu, un viena trešdaļa no tiem ir materiāliem par izklaidi un slavenībām.
– Latvijas mediju kritiķe Anda Rožukalne pauž viedokli, ka mūsdienās interneta portāli lielu uzmanību pievērš sīkām, nenozīmīgām ziņām, piemēram, par televīzijas šovu slavenību dzīvi…
– Mēs esam valsts lielākais medijs un vēlamies, lai mūsu portālā cilvēkiem būtu pieejams viss – dzīve nesastāv tikai no noziegumiem, bet arī izklaides. Ja mēs rakstītu tikai par izklaidi, tad zaudētu daudzus lasītājus, tādēļ mums tēmas ir jākombinē, jo cilvēki vēlas arī ziņas par politiku un pētnieciskās žurnālistikas materiālus.
