Receptes / Uzkodas
Uzcep gleznu: Itāļu maize fokača 0
Māra Lapsa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Fokačas, pitas un čabatas mīklas pamatā ir ļoti līdzīgas sastāvdaļas: kviešu milti, sāls, ūdens, reizēm raugs. Garšas atšķirības rada gan sastāvdaļu attiecības, gan mīklas raudzēšanas ilgums (jo ilgāk raudzē, jo maize kļūst poraināka un aromātiskāka), gan atšķirīgā cepšanas tehnika. Autentiskās citzemju maizes top no miltiem, sāls, rauga un ūdens, tās ir vieglas un porainas, bet ar īsu realizācijas laiku.
Viena no treknākajām
Fokača – plakana, cepeškrāsnī cepta itāļu maize – pēc mīklas sastāva un izskata ir līdzīga picai. Tajā bieži iecep saulē kaltētus tomātus, olīvas, pārkaisa garšaugus, bagātina ar sieru un gaļu. Viena no treknākajām citzemju maizēm.
“Fokačas izcelsmi saista ar Ligūrijas reģionu, kur viduslaikos šo maizi jeb plāceni deva līdzi jūrniekiem, kā arī sievas viņus sagaidīja mājās ar tikko ceptu fokaču. Mīklu iemīcīja iepriekšējā vakarā, raudzēja visu nakti un no rīta cepa,” stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētā profesore Dace Kļava.
Turpinot viņa uzsver, ka fokačas mīklas raudzēšanas laiks nedrīkst būt ilgāks par 8 stundām un sastāvā nedrīkst būt mazāk par 6% olīveļļas. “Lai fokača būtu sātīgāka, to bagātināja ar zivīm, olīvām, sīpoliem,” norāda speciāliste. “Interesanti, ka šo maizi cepa ne vien no kviešu, bet arī no aunazirņu un pupu miltiem.”
Fokačas dekorēšana ir jaunāko laiku ieviesums. Šim mērķim izmanto garšaugus, dārzeņus, piemēram, tomātus, papriku un olīvas dažādās krāsās, ļaujot vaļu fantāzijai.