Kovidsitienam bija gatavi: Kolkas uzņēmuma recepte krīzes rūdījumam 9
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kolkas uzņēmums “Līcis-93” ir kā kaučuka bumbiņa – ja tas krīt, tad atsitas pret zemi un pēc sekundes jau atkal ir gaisā. Dažu gadu laikā uzņēmums spējis pārvarēt zaudējumus, restrukturizēt uzņēmumu un izcīnīt kauju ar Covid-19 epidēmiju. Recepte – ambīcijas, stratēģija un padziļināta situācijas analīze.
Latvijas zivrūpniecības nozare ir viena no krīzēs rūdītākajām – pirms sešiem gadiem piedzīvotais Krievijas embargo vien bija ko vērts, ņemot vērā, ka lauvas tiesa Latvijā saražotās zivju produkcijas (tostarp 60% šprotu konservu) tika sūtīti tieši uz šo valsti.
Pēc šāda trieciena ap 70% nozares uzņēmumu toreiz bankrotēja, taču tie, kas atguvās, spēja mobilizēties un uzņemt apgriezienus.
Viņu vidū – arī Kolkas uzņēmums “Līcis-93”. Trīs gadu laikā uzņēmums ne tikai nostabilizējies, bet arī no kliedzoši lieliem zaudējumiem 4,5 miljonu eiro apmērā nonācis pie sešciparu skaitlī lēšamas peļņas 2020. gadā. Turklāt – par spīti sitienam zem jostasvietas oktobrī, kad pusražotni negaidot nopļāva kovidsērga. Kā to dabūt gatavu? Pareiza stratēģija, biznesa strukturizācija un ambīcijas ir recepte krīzes pārvarēšanai, uzskata uzņēmuma direktors un valdes loceklis Kaspars Cveiģelis.
Kovidsitienam bija gatavi
“Bijām vieni no pirmajiem, kas kovida dēļ piedzīvoja divu nedēļu dīkstāvi. Sākumā šķita, ka būs finansiāli zaudējumi, tomēr, pateicoties aktīvam komercdaļas darbam, oktobri noslēdzām bez faktiskiem zaudējumiem,” stāsta Kaspars, vienlaikus atzīstot, ka neiegūtie ieņēmumi gan bija vairāk nekā 100 000 eiro.
Redzot uzņēmuma spēju ātri atgūties, jāsecina – vadība bija gatava, ka agri vai vēlu sērga iekļūs ražotnē, citādi nevarētu strauji atjaunot ražošanu pēc dīkstāves.
Kāda bija izvēlētā stratēģija un soļi tās īstenošanai? “Krīze zināmā mērā ir kara stāvoklis, kad lēmumi jāpieņem ātri, tās var būt stundas un minūtes.
Krīzē visas menedžmenta kļūdas lien ārā kā īleni no maisa. Nepārtraukti sekojām līdzi situācijai, pētījām saslimstības datus, bet nevaru apgalvot, ka gaidījām tieši šādu iznākumu. Lieliski strādāja ražošanas vadītāja un maiņu meistari, kuri pierādīja, ka ir augstas klases profesionāļi, rūdīti ne vienā vien vētrā.
Krīzi pārvarēt salīdzinoši veiksmīgi ļāva ātra un precīza iekšējā komunikācija. Īpašnieki ļoti profesionāli strādāja stratēģiskajā līmenī, un arī darbinieku izpilde bija perfekta. Otra lieta bija spēja saglabāt pozitīvu mikroklimatu, lai cilvēkos neradītu lieku nemieru, lai nerastos papildu stress.
Palīdzēja arī tas, ka cilvēki saprata, kas vīruss ir par zvēru. Jā, to nācās izbaudīt uz savas ādas, bet tas ļāva apjaust vīrusa bīstamības pakāpi.
Cilvēki no visām pusēm tiek baidīti, ka viss ir slikti un tūliņ mirsim, bet nu varējām redzēt situāciju klātienē un izdarīt secinājumus.
Neatkarīgi no tā, cik bīstama ir situācija, labāk ar to sastapties aci pret aci, nevis mukt mežā un baidīties,” tā Kaspars.
Viņš pats secina, ka uzņēmums izgājis cauri tā dēvētajam Zviedrijas modelim. Tā kā ražotne ir diezgan kompakta, darbinieki ikdienā strādā ciešā saskarē un, iespējams, vēl pirms fakta konstatācijas cilvēki ar zemāku imunitāti jau bija inficējušies. Līdz ar to tie, kuri bija uzņēmīgi pret slimību, to izslimoja praktiski vienlaikus un dīkstāves periods neizvērtās garš.
Novembrī uzņēmums jau atkal strādājis ar 100% jaudu, turklāt tirgus situācija produkcijas pārdošanai izvērtās labvēlīga. Jau pavasarī, kad valstī noteica pirmo ārkārtas situāciju, zivju konservu pārdošanas apjoms strauji kāpa, pateicoties pircēju veidotajiem pārtikas uzkrājumiem.
Bet arī patlaban konservu realizācija iet no rokas – ražotāju atlicis maz, un to jaudas un kapacitāte pat nespējot nodrošināt visa pieprasītā saražošanu.
Mazāk, bet efektīvāk
Dažu gadu laikā uzņēmums panācis apgrozījuma kāpumu par 25%, kā arī izrāvies no zaudējumiem un sācis strauji pelnīt. Biznesa veiksmes stāsts slēpjoties uzņēmuma restrukturizācijā, nodalot darbības sfēras un veicot neatkarīgu un detalizētu uzskaiti.
“Tas bija visgrūtākais. Tad, kad cipari redzami, kļūst saprotams, kurp “aiztek” nauda un ko ar šo “caurumu” darīt. Uzņēmuma stratēģiskajā daļā pārgājām no “ugunsgrēku dzēšanas” uz mērķtiecīgu plānveidīgu darbu. Lielas jaudas ražotnes, mazas ražošanas partijas un liela sortimenta daudzveidība ir beigu sākums.
Lai cik tas liktos jocīgi, peļņas pieaugumu sasniedzām ar vienas rūpnīcas slēgšanu, vismaz daļēji. Veicot padziļinātu analīzi, parādījās dati, kuri pirms tam nebija skaidri redzami, tādēļ izanalizējām un likvidējām lielu daļu nerentabla sortimenta.
Nācās arī mainīt apmaksas sistēmu dažās pozīcijās, lai atalgojums tiktu saistīts ar rezultātiem. Šobrīd turpinām gan ražošanas, gan uzņēmuma vadības procesu uzlabošanu. Turam fokusu – kā to pašu darbu izdarīt vēl ātrāk, lai būtu jāstrādā mazāk, bet efektīvāk. Šī pieeja patīk gandrīz visiem,” norāda Kaspars.
Ambīcijas kļūt par pirmajiem
Viņš arī prognozē, ka visa iepriekšminētā iznākumā 2020. gada peļņa būšot rakstāma sešiem cipariem. Savukārt 2021. gada plāns ir nostiprināties lielākajos zivju pārdošanas tirgos un cita starpā kļūt par labākajiem šprotu ražotājiem.
“Izvirzījām konkrētu mērķi, fokusējamies uz nišu, kurā varam būt nr. 1 pasaulē. Mūsu fokuss ir “premium” klases šprotu konservu produkcija. Gadā ražojam vairāk nekā 12 miljonus vienību, plānojam šo apjomu noturēt un pat palielināt.”
Patlaban “Līcis-93” eksportē ap 90% produkcijas. Kolkā ražotie konservi nonāk aptuveni 40 pasaules valstīs, tostarp ASV, Japānā, Ķīnā, Ēģiptē un citviet.
Tāpat šogad plānots investēt ražošanas procesa automatizācijā un robotizācijā. Kopumā plānots ieguldīt 500 000 eiro ar mērķi atpelnīt investīcijas piecu gadu laikā. Tāpat jāattīsta sava zvejas flote, jo atkarība no izejvielām ir ļoti liela. “Jo kvalitatīvāka ir produkta izejviela, jo labākus rezultātus varam uzrādīt. Nozvejas kvota mums ir 9500 tonnas, to lielāku nevaram ieplānot.”
Lielākie reģionā
“Līcis-93” ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Ziemeļkurzemē – te strādā vairāk nekā 240 darbinieku. Algas – samērīgas. Nozarē kopumā atalgojums svārstās no 500 līdz 2000 eiro atkarībā no sezonas, “Līča 93” darbinieki mēnesī vidēji saņem 950 eiro.
“Apzināmies, ka mums ir sociālekonomiska loma ģimenēs, jo nodrošinām iztiku, spēju izskolot bērnus, dažkārt visi vienas ģimenes locekļi strādā uzņēmumā, dažiem veidojas pat dinastijas. Ar to ļoti lepojamies. Kas attiecas uz darbaspēku kopumā, nozarē tā ir problēma, kas kavē palielināt jaudas.
Problēma saasinājās jau iepriekš, bet pandēmija samazināja arī cilvēku no trešajām valstīm nodarbināšanas iespējas. Latvijai būtu jāņem piemērs no citām valstīm un jāatvieglo darbaspēka ievešanas nosacījumi, jo esošais darbaspēks Latvijā ir pieejams ļoti limitētos apmēros,” rezumē uzņēmuma direktors.
Pārkāpuma būtība
Sēkla
“Līcis-93” tika dibināts 1993. gadā ar pamatkapitālu 1,146 miljoni eiro.
Uzņēmums specializējas zvejniecībā, zivju konservu, kā arī metāla kārbu ražošanā.
Pēc reorganizācijas pērn konservu ražošana atdalīta no zvejniecības mātesuzņēmuma SIA “Līcis-99”, un 2019. g. decembrī reģistrēts meitasuzņēmums SIA “Līcis-93” ar pamatkapitālu 1,365 milj. eiro.
Dīgšana
Pērn investēti vairāki simti tūkstoši eiro, sadarbībā ar energokompāniju “Enefit” Kolkā uzstādot sašķidrinātās dabasgāzes staciju, pārejot uz videi draudzīgāku kurināmā risinājumu un izmantojot dabasgāzi bez tieša pieslēguma gāzes cauruļvadu tīklam. Kolkas stacija ir “Enefit” māteskompānijas “Eesti Energia” pirmais sašķidrinātās dabasgāzes objekts Baltijā.
Augļi
Mātesuzņēmuma apgrozījums 2019. gadā bija 8,808 milj. eiro, peļņa 2,266 milj. Eiro.
Pastāvīgi nodarbina 240 darbiniekus.
Pērn saņemta nozares balva “Gada uzņēmums jūras zvejniecībā”.
VĒRTĒJUMS: Izcils piemērs
Katrīna Zariņa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle, politikas daļas direktore: Konkrētā uzņēmuma spēja ne tikai dažādot noieta tirgu, bet arī produkciju ir izcils piemērs, kā pārorientēties mainīgajos tirgus apstākļos un attīstīt ražošanu.
Savukārt kopumā Latvijas uzņēmumu produktivitāte, eksportspēja un darbības transformācija būs izšķiroši faktori, lai tautsaimniecība atkoptos un atsāktu strauju izaugsmi pēc Covid-19 izraisītās ekonomikas lejupslīdes. Turklāt uzņēmējdarbības attīstīšana reģionos ir kritiski nepieciešama, lai Latvija sasniegtu tādu dzīves standartu kā “vecajā Eiropā”, nezaudētu savus iedzīvotājus citu valstu darba tirgum un nodrošinātu nepieciešamo līdzekļu apjomu publiskajām investīcijām labākas biznesa vides un dzīves vides radīšanai.
