Recepte ir tā pati, kas 1971. gadā! Kā tapa viens no iemīļotākajiem pašmāju saldējumiem? 0
Sandra Dieziņa, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Jauna sadaļa! Kā top Latvijā ražoti un iecienīti produkti, kas tos izgudro un savām rokām izgatavo, kāpēc tie ir tik neatkārtojami, uzzināsiet žurnāla jaunajā rubrikā. Pirmais starmešu gaismā – saldējums “Pols”!
No piena saldējuma vafeļu glāzītē līdz saldējuma konfektēm – tāds ir saldējuma “Pols” attīstības ceļš vairāk nekā 50 gadu garumā. Vēl nesenā pagātnē kāds pusaudzis, no skolas nākdams, spēja notiesāt piecus gabalus, ne aci nepamirkšķinādams. Šis aukstais gardums joprojām ir viens no populārākajiem Latvijā no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kad Rīgas Piena kombināts sāka ražot piena saldējumu, kas vēlāk pārtapa par “Polu”. Kas šo gadu laikā noticis, vai “Pols” ir tas pats vai tomēr mainījies laikam līdzi?
Jāatgādina “Pola” nesenā vēsture, kas iestiepjas pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā. Tieši 1971. gadā piena saldējums ieguva nosaukumu “Pols”, un tas notika laikā, kad Rīgas Piena kombināts atklāja pirmo lielražošanas saldējuma cehu Latvijā. Toreiz arī tika izstrādāta tā recepte, ko joprojām izmanto klasiskā “Pola” ražošanā. Galvenās aukstā salduma sastāvdaļas ir piens, sviests un krējums.
“Food Union” saldējuma zīmolu vadītāja Sandra Usačeva teic, ka “Pols” ir senākais un vēsturiski viens no populārākajiem saldējumiem Latvijā. Arī pašlaik tā pozīcijas ir spēcīgas – pagājušajā gadā veiktā aptauja liecina – “Polu” atpazīst 90% Latvijas iedzīvotāju, to iegādājas katrs piektais saldējuma pircējs. Pērn “Nielsen” veidotajā topā “Pols” cepumā atzīts par otru labāko jauno pārtikas produktu.
Tagad “Polam” ir labi panākumi Lietuvā, kur to jau uzskata gandrīz par pašu zīmolu – tas ieņēmis līderpozīcijas kategorijā “saldējums uz kociņa”, zina teikt Usačeva. Kur slēpjas šī zīmola panākumu atslēga? Iemesli esot vairāki – garša, kas cilvēkiem atgādina bērnību, kvalitāte un paša zīmola spēks. “Šis saldējums ir ilgmūžīgs, iecienīts vairākās paaudzēs. Svarīgi, ka to ražo no piena. Mēs saldējuma ražošanā neizmantojam piena pulveri. Mums ir tā privilēģija iepirkt svaigo pienu no lielākajām zemnieku saimniecībām,” stāsta Usačeva.
No 2020. gada ir iesākta strauja “Pola” eksporta attīstība uz Āzijas valstīm – Ķīnu un Honkongu, Singapūru, Taivānu, kur aizsūtītas vairākas saldējuma kravas. Tirdzniecība šajās valstīs ir augšupejoša un attīstās, tā Usačeva. Āzijas valstīs tiek pārdots tas pats saldējums, kas Eiropā, tam nav citu garšas īpatnību. Vienīgā atšķirība – mainīts tradicionālais iepakojums pret kartonu, lai galamērķī tas nonāktu tādā pašā izskatā kā tikko no saldējuma fabrikas. Āzijā visiecienītākais ir “Pols” cukura glāzītē ar cukurvates garšu, un tas ir veiksmīgākais “Pols” pēdējo desmit gadu laikā, zina teikt Sandra Usačeva. Turklāt šo zemju iedzīvotājiem tīk nelielais “Pola” izmērs, jo klasiskā saldējuma porcija 100 ml un vairāk viņiem esot par lielu.
“Šajās valstīs piena produktu patēriņš ir kas jauns, tāpēc svarīgi šos produktus pārdot nelielām porcijām,” uzsver Usačeva. Precīzi mērķētas uz šo auditoriju varētu būt jaunās saldējuma “Pols” konfektes, kas izstrādātas “Food Union” saldējuma kompetences centrā un ražošanā parādījās salīdzinoši nesen – 2021. gada oktobrī. “Produkts ir veiksmīgi palaists tirgū, redzam, ka “Pola” fani ir gatavi eksperimentēt, un inovācijas, kas nonāk tirgū ar “Pola” zīmolu, tiek labi pieņemtas.
Sociālajos tīklos ir daudz komentāru un pozitīvas atsauksmes. Patērētāji jau pieprasa saldējuma konfektes tumšajā šokolādē, un, kas zina, iespējams, pēc kāda laika būs pieejama arī šāda izvēle,” stāsta Usačeva. Kompetences centrā jau tapušas vairāk nekā 100 inovatīvu saldējumu recepšu – daļa no tām realizētas Skandināvijas, Rumānijas un Latvijas tirgiem, un darbs turpinās. Jau klajā nākuši šīs vasaras jaunumi, un to vidū ir arī “Pols” jaunu garšu veidā. Pēc patērētāju pieprasījuma tirgū atgriezies “Pols Gotiņa”.
Domājot par vides jautājumiem, “Food Union” sācis strādāt pie produktu iepakošanas videi draudzīgākā – kartona – iepakojumā, un tas attiecas arī uz “Polu”. Pamazām iepakojums tikšot nomainīts visam “Pola” sortimentam, taču skrupulozi jārēķina, lai produkts būtiski nesadārdzinātos.
Fakti
• 1971. gadā piena saldējums iegūst nosaukumu “Pols”.
• 90. gados “Polu” ražo, izmantojot atjaunotu pienu, bet 2012. gadā liek lietā “Pola” seno recepti.
• 2013. gadā klajā nāk “Pola” retro līnija papīra iepakojumā, ko pēc diviem gadiem pārtrauc ražot vietējam tirgum, bet joprojām to eksportē uz Honkongu, Taivānu, Singapūru, kur tas iegūst arvien lielāku atzinību.
• 2016. gadā “Pols” ieiet Lietuvas tirgū, kurā šobrīd ieņem līderpozīcijas saldējumu uz kociņa tirgū. Šajā gadā “Food Union” laiž klajā “Polu klasisko” – krējuma saldējumu zeltainā cukura glāzītē, kas līdz šim brīdim tiek uzskatīts par labāko “Food Union” grupas saldējuma inovāciju.
• 2018. gadā “Pols” sāka piedāvāt tirgū saldējumu uz kociņa ar krāsainām augļu glazūrām.
• 2019. gadā tika radīts pirmais “Pols” lielajā vafeļu konusā ar “bubble gum” garšu, bet gadu vēlāk – ar cukurvates garšu.
• 2020. gadā radīts “Pols” kvadrātā un “Pols” divos cepumos.
• 2021. gadā radīts saldējums “Pols” virtuļa formā un limitētā daudzuma “Pols” starp diviem šokolādes cepumiem ripas formā. Šajā gadā top “Pols” plūmju violetā un “Pols” dzērveņu un brūkleņu rozā vafelē, kā arī “Pols” uz kociņa šokolādes un kartupeļu čipsu glazūrā un “Pols” karameļu un popkorna glazūrā. Avots: “Food Union”
Viedoklis
Pārtikas tehnoloģe Everita Lāce: “”Pola” ražošanas tehnoloģija nav mainījusies. Recepte ir tā pati, kas 1971. gadā. Klasiskajam “Polam” kā stabilizētāju joprojām izmantojam kartupeļu cieti. Tolaik saldējumu ražojām pēc GOST standarta. Laikā ap deviņdesmitajiem gadiem visā Latvijā ražoja produktus no sausajiem piena un sūkalu pulveriem, un tolaik uz iepakojuma rakstījām, ka tas gatavots no atjaunota jeb rekombinēta piena. Tas nenozīmē, ka saldējums bija nekvalitatīvs. Visas izejvielas tika pārbaudītas un kontrolētas.
No 2012. gada, veidojot koncernu “Food Union”, notika liela rekonstrukcija un saldējuma ražotne iekārtota četros stāvos, kur uzstādītas jaunas pasterizācijas iekārtas un atjaunotas saldējuma receptūras ar pienu, krējumu un sviestu. Pats process nav mainījies – kā to taisīja septiņdesmitajos gados, tā taisa arī šodien. Vienīgā atšķirība ir iekārtas, kas kļuvušas modernākas.
Tagad varam ražot dažādas formas saldējumu – apaļu, kantainu, garenu. Septiņdesmitajos gados bija vaļējas pasterizācijas vannas, bet šobrīd viss process ir slēgts – no piena pieņemšanas līdz pasterizācijai un fasēšanai, kas procesu padara daudz drošāku patērētājiem. Tas produktam ļauj likt lielāku realizācijas termiņu – šobrīd tas ir 18 mēneši. Taču saglabājies arī roku darbs – piens ražošanā nonāk automātiski, bet izejvielas jāpievieno ar rokām – cukurs, saldais krējums, stabilizētājs. Arī saldējuma fasēšana kastēs ir roku darbs.”
