Kur Latgales karogs pie mājas.. “Vairoga” saimnieka recepte ienesīgam graudu biznesam 0
Autors: Uldis Graudiņš
Pie Galēnu pagasta saimnieka, Latgales un Latvijas patriota Jāņa Kupra mājas plīvo Latgales karogs. Mājās ierāmēti stāv divi Romas Katoļu baznīcas pāvestu parakstīti diplomi – Jānim tas pasniegts 2006. gadā, viņa kundzei Annai Kuprei 2014. gadā. Mūsu saruna gan ir par graudkopību, ko Jānis Kupris Latgalē attīsta aptuveni 20 gadu. Zemnieku saimniecības “Vairogs” recepte ienesīgam graudu biznesam Latgalē ir specializēšanās uz iespējami vairāk kultūrām un ražīgu tehnoloģiju izmantošana.
Kā nonācāt līdz graudu un rapšu audzēšanai Latgalē, kur parasti raža ir zemāka nekā citos novados?
Sākām ar desmit hektāriem. Sākumā bija septiņas slaucamās govis, sivēnmātes, audzējām kartupeļus. Deviņdesmito gadu vidū no zemes īpašnieka nopirku bijušā kolhoza darbnīcas, sāku nodarboties ar mežizstrādi. Mums ir arī gandrīz 100 ha meža platību. Kad lielās firmas Latvijā pārņēma mežizstrādes nozari, pavisam pārkvalificējāmies uz graudu un rapšu audzēšanu. 1995. gadā nopirkām jaunu MTZ traktoru, kas tolaik bija īpašs notikums. Kombainu Bison ar dīleri braucām pirkt uz rūpnīcu Polijā. Kombains maksāja 53 000 ASV dolāru. Bija stingri jāpapūlas pārliecināt banku aizdot naudu šim pirkumam. Pakāpeniski palielinājām platības, daļu zemju pirkām par privatizācijas sertifikātiem, turpinām zemi pirkt arī patlaban. Šobrīd apsaimniekojam aptuveni 350 ha, tostarp 160 ha zemes nomājam.
Kādas kultūras audzējat?
Vairāk cenšos audzēt ziemājus. Daudzus gadus audzējām ziemas kviešus ‘Maxi’, pērn pirmo reizi 20 hektāros sējām šķirni ‘Edvins’ un iekūlām septiņas tonnas no hektāra.2015. gadā 40 hektāros audzējām ziemas rapšus ‘DK Secure’. Iesējām tos līdz 10. augustam, ļoti labi sazaļoja, tomēr vēlāk neizturēja mitrumu un izsuta. 20 ha bija jāpārsēj. Pirmo reizi nebija ko vākt, ar kombainu arī nevarēja iebraukt. Pērn 60 ha platībā sējām auzas, šķirni ‘Laima’. Auzas sagūla uz zemes. Ja no 60 ha nevar 100 tonnu nokult… Nav tilpummasas. Gadu agrāk sējām to pašu šķirni, tāpat miglojām un nezāles apkarojām, un nokūlām 5 t/ha. Vasaras rapšus sējām 40 ha platībā. Nokūlām vairāk nekā 2 t/ha. Varējām tos pārdot par 360 eiro tonnā, tas saimniecības ekonomiku pavilka uz augšu.
Kāpēc audzējat piecas kultūras?
Jau no paša sākuma tā rīkojos. Iemesls ir tas, ka katra kultūra ik gadu padodas atšķirīgi. Arī graudu pārdošanas cenas ir atšķirīgas, tās mainās.
Kura kultūra Latgalē ir visriskantākā?
Rapši, tomēr šī kultūra arī dod vislielāko peļņu. Man Claas kombaina vienā bunkurā satilpst trīs tonnas rapšu. Piemēram, pērn no 17 ha nokūlām četrus bunkurus, bet no blakus 3,5 ha lauka – trīs bunkurus ziemas rapšu. Pērn bija ļoti neveiksmīgs gads. Kaut kas līdzīgs notika 2010. gadā. Paldies par izpratni kooperatīvam Latraps, arī Scandagra. Bijām paņēmuši apgrozāmos līdzekļus ar norēķināšanos rudenī, tomēr nevarējām solītajā termiņā par visu norēķināties. Astītes palika, pārslēdzām līgumus uz šo gadu.
Papildu naudu dod mežs. Ziemā ražojam šķeldu, tīrām arī aizaugušās platības. No krūmiem iztīrītās platības apstrādājam ar purva arklu.
Nereti dzirdam, ka Latgale graudu audzēšanai nav īsti piemērota…
Piestrādājot pie agrotehnoloģijām, pie augsekas maiņas, atjaunojot zemes auglību un mēslojot tīrumus, audzējot augstražīgu šķirņu graudus, nav tik traki. Es visu zemi rudenī uzaru. Atstāju papuvei paredzētās platības. Darbojamies ar Vaderstad graudaugu sējmašīnu, 6,3 m darba platuma HAVI šļūci ar veltņiem. Pēc šļūces uzreiz sējam ar kombinēto Vaderstad sējmašīnu. Pavasarī lauku nošļūcam, lasām akmeņus.
Sējmašīnai priekšā atrodas diski, kas irdina augsni, tālāk atrodas šļūce, tad minerālmēslu iestrādes diski, kuriem seko graudu sējējdiski ar lemesīšiem, kas beigās ar ritenīšiem augsni pieveļ. Sējot izmantojam NPK 15:15:15 vai NPK 16:16:16. Aptuveni 200 kg/ha, kā atļauj rocība.
Pavasarī dodam slāpekļa virsmēslojumu. Divas reizes to cenšos dot ziemas kviešiem. Šķirne ‘Edvins’ ir diezgan augsta un ražīga, tāpēc tā obligāti ir vienu divas reizes jāapstrādā ar augšanas regulatoru. Lauki ir obligāti jāapstrādā pret nezālēm. Pēc iespējas ar miglošanu graudaugiem cenšos dot šķidro mēslojumu caur lapām. Mums pieder atšķirīgi zemes gabali, tāpēc arī mēslojumam izmantotās devas ir atšķirīgas. Šogad nopirkām Polijā ražoto kaļķi. To var iestrādāt arī sadīgušajos sējumos. Mums ir skāba augsne, tā ir jākaļķo. Vispirms kaļķojam ziemājus. Vasarājiem kaļķi dodam sējas laikā pēc šļūkšanas un pirms sējmašīnas. Pavisam dodam 200 kg/ha lielu kaļķa devu ziemājiem, 300 kg/ha vasarājiem. Polijas kaļķis darbojas vienu gadu, mūsu pašu no dolomīta iegūtais kaļķošanas materiāls ir ilgstošas iedarbības, tomēr tam vajag īpašu iestrādes tehniku. Lai iestrādātu Latvijā ražoto kaļķošanas materiālu, iespējams, nākotnē kaļķošanas tehnikas izmantošanā sadarbošos ar vienu Rikavas pagasta saimnieku. Pēc veciem ticējumiem cenšos graudaugus sēt jaunajā mēnesī – kad ir tik silts laiks, ka var ar pliku dibenu uz zemes sēdēt, tad var droši sēt.
Ziemāji aizņem vairāk nekā pusi “Vairoga” sējumu. Kāpēc tāda izvēle?
Ziemāju kultūras dod lielāku ražu. Tās var agrāk nokult un tātad sākt agrāk zemes apstrādi rudenī. Var pēc ziemas kviešiem sēt rapšus un otrādi. Tad uz pavasari paliek mazāk riska par augsnes apstrādi un arī mazāk darba. Gadās, pavasaris kavējas, tad var agrāk padarīt pavasara sējas darbus.
Cik daudz izmantojat ES fondu naudas atbalstu?
Galvenokārt tehnikas pirkumiem. Vēl par SAPARD naudu nopirku RAU kultivatoru un Valtra T160 traktoru. Pirms Valtra pirkuma saimniecībā izmēģināju arī Deutz Fahr, Claas un Massey Ferguson traktorus. Valtra tomēr ir visizturīgākais, rezerves daļas nav dārgas, turklāt servisa pakalpojumus var saņemt tuvumā. Pirms pirkuma biju Valtra rūpnīcā Somijā. Redzēju, ka rūpnīcā pēc konveijera simtprocentīgi testē visus ražotos traktorus. Cik zinu, citi ražotāji savus produktus pārbauda vien izlases veidā. Saimniecībai ir arī otrs Valtra traktors – ar 189 ZS jaudu.
Nu jau sešus gadus darbojos ar Claas kombainu, kas arī pirkts ar ES fondu naudas atbalstu. Pirms šā pirkuma rūpīgi pētīju tirgu, salīdzināju Claas ar John Deere un New Holland kombainiem. Claas kvalitātes un darba ražīguma ziņā man iepatikās vislabāk. Šim spēkratam visas funkcijas var veikt no kabīnes, kulšanas laikā datorā redzu zudumus un varu tos novērst.
Kverneland maiņvērsējarklu izvēlējos tāpēc, ka šo zīmolu zinu kopš seniem laikiem. Es uzskatu, un tas tā arī ir, ka Kverneland arkliem ir viskvalitatīvākais zīmols pasaulē. Protams, šis arkls nav lēts. Mums ir 4+1 korpusa Kverneland arkls. Piekto korpusu atkarībā no traktora jaudas var uzlikt un noņemt pēc vajadzības. Šo arklu var izmantot abiem traktoriem, uzlikšana un noņemšana notiek ātri. Aizaugušo lauku tīrīšanai un meža darbiem ar ES atbalstu pirkām šķeldotāju.
Kādus samezglojumus lauksaimniecībā uzskatāt par vissteidzamāk risināmiem?
Lai saņemtu akcīzes nodokļa atlaidi par dīzeļdegvielu, no viena hektāra ir jāsaņem vismaz 300 eiro naudas ienākumi. Tikpat lielu naudas ienākumu kā nosacījumu vajadzētu izvirzīt arī tiešmaksājumu saņemšanai. Kaut kas būtu darāms arī ar zemes pārdošanas ierobežošanu ārzemniekiem. Arī Latgalei, kur saimniekošanas nosacījumi atšķiras no nosacījumiem Kurzemē un Zemgalē, vajadzētu atšķirīgu atbalsta programmu.
Kādi ir attīstības plāni?
Ir jāstrādā ar augstražīgākām šķirnēm nekā patlaban. Jāveic augsnes analīzes un jāizmanto augsnes mēslošanai datorprogramma, kas ir dārgs naudas ieguldījums. Darbošos ar mērķi, ka saimniecību būs kam atstāt – kādai no četrām meitām vai mazdēliem.
Šo un citus lauksaimnieku pieredzes stāstus lasiet žurnālā Agro Tops
