RECENZIJA: Ķimeles īstais teātris 0
Izrādi “Noziegums/sods” Māras Ķimeles režijā gribas raksturot kodolīgi – tas ir īsts teātris. Tomēr jāpiebilst – dzīves īstenība un teātra īstenība ir atšķirīgas lietas. Teātra īstenība jau kopš dzimšanas ir mākslīga. Tā ir spēle, kurai izdomāti savi noteikumi un kurā piedalās gan aktieri, gan skatītāji.
Mārai Ķimelei spēlēšanās ar literāro materiālu un teātra iespējām patīk. Tās rotaļas, ko režisore pagājušajā sezonā aizsāka ar Šekspīra “Otello” iestudējumu, šosezon tiek turpinātas, iedvesmojoties no Dostojevska tekstiem. Dostojevskim raksturīgs literārais fenomens, ko rakstnieka daiļrades pētnieki vēlāk sauc par Dieva meklēšanu. Dostojevska varoņi nebeidz jautāt – Dievs ir vai viņa nav? Turklāt pozitīvu atbildi saņem brīdī, kad tās iespējamība rādās visniecīgākā. Šķiet, pats autors mūža garumā meklē nekļūdīgu atbildi. Tomēr paradoksāli ir tas, ka Dostojevskis rak-sta ne tikai, tā teikt, ar sirds asinīm, bet arī visai gari un tā, lai lasītājiem patiktu, jo daudzus viņa darbus publicē presē, un rakstniekam taču vajag pelnīt labus honorārus, lai uzturētu savu spēlmaņa kaislību.
Vai Māras Ķimeles “Noziegums/sods” atbild uz jautājumu par Dieva esamību? Nē! Jaunu patiesību atklāšana jau zināmajos vārdos un notikumos nav šī iestudējuma trumpis. Taču uzveduma veiksme ir neatkārtojama teātra spēles veida meklējumi. Aktieri pāris mirkļos pārtop no viena tēla citā, turklāt tā, ka šajā pārvērtībā var raudzīties kā brīnumā un vienlaikus to nepamanīt. Ingas Bermakas un Agneses Stabiņas veidotajā minimālistiskajā telpā šķietami no nekā nospēlējas gan Raskoļņikova īrētā istaba skapja lielumā, gan Pēterburgas dzīvokļu labirinti, gan iela un traktieri, gan vēstules rakstīšana kilometriem tālā lauku mazpilsētā, gan pārkairināta prāta radītās vīzijas.
Šis teātris ir dzīvs un rotaļīgs, kas nenozīmē – bērnišķīgs vai nenopietns. Arī pieaugušie, par laimi, māk spēlēties. Māra Ķimele, šķiet, ir nevaldāma spēlmane, tikai viņas kaislība nav kārtis vai rulete, bet prasme un talants radīt uz skatuves jaunu pasauli, brīžiem vēl īstāku par realitāti.
