Auglis nezina, ka viņu nogalina… 0
Manas juridiskās fakultātes kursabiedrenes man teica: “Nu labi! Ja tevi abortētu, tevis šodien te nebūtu un tev būtu vienalga – tad kāda gan starpība?” Ticiet vai nē, no dažiem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kas iestājas par abortiem, izskan tas pats: “Auglis vienalga nezina, ka viņu nogalina”. Tātad ir normāli kādam durt ar nazi mugurā, kamēr viņš guļ, jo viņš jau vienalga nezina, ka viņu nogalina!? Es skaidroju savām kursabiedrenēm, ka pēc viņu loģikas es varētu teikt: “Ja es tevi šodien nogalinātu, rīt tevis te nebūtu un tev jau tas būtu vienalga – kāda gan starpība?”. Un viņi palika mēmi.
Ne jau varmāka mani izveidoja, kā daži ļaudis grib domāt. Manu vērtību un personību nosaka nevis tas, ka esmu “izvarošanas rezultāts”, bet tas, ka esmu Dieva bērns. 26. Psalmā ir rakstīts: “Tēvs un māte mani atstāja, bet Dievs mani pieņems”. Būt adoptētai nav negods. Jaunā Derība runā par to, ka mēs visi esam aicināti būt Dieva bērni Kristū.
Es zinu, ka ikviena dzīvība ir vērtīga un tikai mūsu priekšstati traucē mums, kad mēs skatāmies uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vai tiem, kuri ieņemti izvarošanas laikā. Taču mūsu vērtība nav atkarība no tā, kādos apstākļos esam ieņemti, kas ir mūsu vecāki, māsas, brāļi, vīri, drēbes, uzskatu, IQ, vērtības, ienākumi, panākumi, neveiksmes un spējas.
Avots: pravmir.ru
