Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” žurnāliste Inga Sprinģe (centrā) izrādes “Šķelšanās” ģenerālmēģinājuma laikā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” žurnāliste Inga Sprinģe (centrā) izrādes “Šķelšanās” ģenerālmēģinājuma laikā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.
Foto: LETA

“Re:Baltica” nebūs jāatdod 35 757 eiro par dokumentālo seriālu “Šķelšanās” – SIF padome atcēlusi lēmumu 0

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome atcēlusi SIF lēmumu, ar kuru Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram “Re:Baltica” tika prasīts atmaksāt valsts budžetā 35 757 eiro par dokumentālo seriālu “Šķelšanās”, aģentūru LETA informēja SIF pārstāve Patrīcija Kuzmina.

Reklāma
Reklāma
Dabiski palīgi asinsspiediena kontrolei: 5 sēklas, ka noteikti jāiekļauj uzturā
Kokteilis
Laimīgais datums 22.02. – šīm 4 zodiaka zīmēm tā solās būt īpaši veiksmīga diena
Tramps iet uz visu banku – no Ukrainas prasa neiespējamo: atklātas skandalozā līguma detaļas
Lasīt citas ziņas

“Re:Baltica” projekts tika iesniegts un apstiprināts 2023.gadā Latvijas valsts budžeta finansētā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā. “Re:Baltica” projekta laikā nofilmēja četru dokumentālo sēriju ciklu.

SIF lēmums piemērot “Re:Baltica” projektam “izmaksu korekciju” 35 757 eiro apmērā bija argumentēts ar pieņēmumu, ka dokumentālo sēriju cikls daļēji īstenots svešvalodā, jo izmantoti titri, nevis dublāža. SIF padome secināja, ka MAF konkursa nolikums skaidri nenoteica, ka projektu īstenotājiem ir pienākums nodrošināt raidījumu fragmentu tulkojumu, tikai dublējot vai ieskaņojot, nevis titrējot.

CITI ŠOBRĪD LASA

SIF padome secinājusi, ka projektā veidotajās dokumentālajās sērijās iekļauto fragmentu svešvalodā tulkošana valsts valodā ar subtitriem, nevis dublējot vai ieskaņojot, konkrētajā gadījumā nevar būt par vienīgo pamatu finanšu korekcijas piemērošanai un izmaksu neattiecināšanai.

Padomes lēmumā arī atzīmēts, ka projektā tiek atainota šķelšanās, kas atbilstoši tā pieteikumā minētajam “Latvijas jau tā ne vienotajā sabiedrībā ir attīstījusies kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā”, un tiek iezīmētas “tās līnijas un potenciālās sekas”. Sērijās parādīta valsts valodas nezināšanas vai nelietošanas ietekme uz Latvijā dzīvojošo krievu piederības sajūtu Latvijas valstij.

“Tas, kādus izteiksmes līdzekļus izmantot projekta mērķa atspoguļošanai, ir īstenotāja redakcionālās brīvības jautājums,” uzsver SIF padome.

Ņemot vērā projekta saturu un mērķi, tas, ka tulkojums valsts valodā netika nodrošināts ieskaņošanas vai dublēšanas veidā, pats par sevi vēl nenozīmē, ka projekts nebūtu vērsts uz nacionālās kultūrtelpas latviešu valodā stiprināšanu un sabiedrības saliedētības uz latviešu valodas pamata veicināšanu. Tieši pretēji – lai varētu sabiedrības saliedēšanas darbu pilnvērtīgi veikt, pašreizējās situācijas faktiskai izzināšanai ir neatsverama nozīme,” teikts lēmumā.

Papildus SIF padome uzsver, ka Latvijas sabiedrības saliedēšanas procesā latviešu valodai kā valsts valodai ir būtiska loma, un ka “tās lietojuma sašaurināšanās ir uzskatāma par Latvijas demokrātiskās iekārtas apdraudējumu”.

Kā ziņots, “Re:Baltica” pārsūdzēja SIF lēmumu, uzskatot to par politisku, nevis juridisku, aģentūrai LETA iepriekš sacīja “Re:Baltica” žurnāliste Jemberga.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.