“Re:Baltica”: Latvijas un Igaunijas biznesa duets pelna no darījumiem ar Lukašenko režīmu 60
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” publicējis pētījumu, kā, neskatoties uz Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām, Baltkrievijas naftas produktu eksports uz Igauniju pērn sasniedzis rekordaugstu līmeni, un no tā pelnījuši Baltijas tranzīta biznesā iesaistīti uzņēmēji.
2020.gadā ES noteica bargas sankcijas pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko tuvāko personu loku pēc brutālas cilvēku apspiešanas, kuri protestēja pret viltus vēlēšanām.
Gadu vēlāk tirdzniecība ar Baltiju izrādījās rekordaugstā līmenī, un Igaunija bija galvenā ieguvēja. Naftas produktu imports, salīdzinājumā ar 2020. gadu, trīskāršojās. Turklāt, aptuveni trešdaļa Baltkrievijas naftas, kas agrāk bija paredzēta Latvijas ostām, 2021.gadā nonāca Igaunijā (arī Latvijas importa vērtība no Baltkrievijas pērn ievērojami pieauga, bet runa ir pamatā par koksni).
“Re:Baltica”, “Delfi.ee” un Baltkrievijas izmeklēšanas centra pētījums atklāj divus notikušā iemeslus. Viens ir fakts, ka tirdzniecība ir veikta caur kompāniju tīklu, kuram uzrādās saistība ar sankcionēto Baltkrievijas oligarhu Mikalaju Varabeju. Otrs ir triks ar muitas kodiem, kas ļauj netraucēti turpināt tirdzniecību.
Kā teikts pētījumā, vilcieni, kas piegādā mazutu no Novopolockas Baltkrievijā uz Daugavpili, šajā maršrutā dodas regulāri. No turienes tie turpina ceļu uz Rīgu un pēc tam dodas uz Lugažiem, kas atrodas blakus dvīņu pilsētām Valga – Valka. Tieši caur šo vietu vilciens nonāk Igaunijā, un neskaitāmas tvertnes ar naftas produktiem ar valstij piederošo “Operail“ tiek pārvestas uz Mūgas ostu netālu no Tallinas.
Ekskluzīvas tiesības eksportēt naftas produktus no Novopolockas ir divām Baltkrievijas kompānijām. Viena no tām pieder valstij, bet otra, “Jaunā Naftas Kompānija” (“Novaya Neftennaja Kompanija”, NNK), ir privāta. Galvenais akcionārs ir Mikalajs Varabejs. ES viņu raksturo kā vadošu Baltkrievu uzņēmēju ar interesēm naftas, ogļu, banku un citās nozarēs, kurš ir viens no galvenajiem Lukašenko režīma atbalstītājiem, pretī saņemot nodokļu atvieglojumus un citas ienesīgas privilēģijas. ASV viņu dēvē par “Lukašenko enerģētikas kases turētāju”.
EK sankcionēja NNK 2021. gada jūnijā, jo bloks uzskatīja, ka vienīgais tās izveidošanas mērķis bija apiet agrākās sankcijas. Tai piešķirtās ekskluzīvās tiesības ir norāde par ciešu sadarbību ar varasiestādēm un valsts augstākā līmeņa privilēģijām. NNK pieder “Interservice”. Kompānija pieder Varabejam, kurš ir viens no vadošajiem uzņēmējiem, kurš atbalsta un gūst labumu no Lukašenko režīma. Par NNK ir ziņots, ka tas ir saistīts arī ar Alakseju Aleksinu, vēl vienu prominentu uzņēmēju, kurš gūst labumu no Lukašenko režīma.
Bet darījumi, kuri tika noslēgti pirms ES lēmums stājās spēkā, netika pakļauti sankcijām. Tā mazuts varēja turpināt ceļu uz Baltijas ostām līdz pat 2021.gada beigām. NNK bija rīkojis divus konkursus – 2020.gada oktobrī un 2021.gada janvārī, kuros tika prasīts šī ostas izmantot kā piegādes punktus.
Kā raksta “Re:Baltica”, ar Varabeju saistīti uzņēmēji Aleksejs Čulecs un Sergejs Pasters, kuri darbojas Baltijas tranzīta biznesā jau trešo desmitgadi, bet vienmēr noslēpumaini palikuši ēnā.
Čulecs un Pasters kontrolē uzņēmumu grupu Latvijā un Igaunijā, kuri ir galvenie ieguvēji no tagad sankcionētās naftas tirdzniecības ar Baltkrieviju. Turklāt viņu darījumos iesaistītās personas un fakts, ka uzņēmumi strauji mainīja īpašniekus ap ES un ASV sankciju ieviešanas laiku, vedina uz secinājumu, ka Čulecs un Pasters pārstāvēja Varabeja intereses.
Viena no Čuleca-Pastera holdinga kompānijas daļām bija termināls Rīgas ostā. Naftas produkti ir galvenā krava, kas nāca no Baltkrievijas uz Rīgu, lai gan apjoms pēc sankciju ieviešanas 2021.gadā samazinājās uz pusi.
