Reāls pensiju kalkulators 0
Vakar tika atklāta būtiski pārveidotā mājaslapa “www.manapensija.lv”, kurā iedzīvotājiem tiek piedāvāts individualizēts pensiju aprēķināšanas kalkulators un iespēja diezgan precīzi aprēķināt savu reālo nākotnes pensiju. To darot, varēs redzēt, kādas papildu uzkrājumu iespējas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka vecumdienās tiek saņemts vēlamais pensijas apmērs.
Vakar uzlabotās mājaslapas atklāšanā labklājības ministre Ilze Viņķele uzsvēra, ka pat 20 gadus pēc pensiju sistēmas ieviešanas vairākums Latvijas iedzīvotāju īsti neizprot šīs sistēmas būtību: “Pensija nav līdzekļi, ko uz labu laimi devīgāki vai skopāki politiķi atvēl iedzīvotājiem. Pensija ir cilvēka maksātie sociālie nodokļi, kā arī veidotie uzkrājumi otrajā un trešajā pensiju līmenī. Šis ir arī vēl viens iemesls, lai cilvēkiem atgādinātu 3. pensiju līmeņa nozīmi – tas nav uzkrājums, ko var atļauties tikai turīgi cilvēki. Ceru, ka arvien vairāk cilvēku sadzirdēs, ka vecumdienu materiālo stabilitāti var uzlabot, ik mēnesi iemaksājot kaut tikai 20 eiro.”
Mājas lapu “www.manapensija.lv” uztur Latvijas Centrālais depozitārijs (LCD). Lapas modernizācija tika veikta LCD sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komiteju, kā arī saskaņojot ar Labklājības ministriju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru.
LCD valdes priekšsēdētājs Indars Aščuks skaidro, ka pensijas aprēķina kalkulators sniegs detalizētu aktuālo ieskatu par visiem trim pensiju līmeņiem un ļaus apzināties, piemēram, cik liela summa no ienākumiem būtu jānovirza 3. pensiju līmenim vēlamās nākotnes pensijas uzkrāšanai.
Mājas lapas veidotāji atsaucas uz dažādu pētījumu datiem, kas liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām paļaujas uz valsts pensiju kā savu ienākumu avotu vecumdienās, un tikai nedaudzi veido privātos uzkrājumus, plāno pensijā strādāt, iegulda nekustamajā īpašumā vai cer uz bērnu atbalstu.
Vakar tika izplatīta arī informācija, ka, uzlabojoties situācijai pasaules finanšu tirgū, valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu rezultātu ienesīgums palielinājies līdz 1,32%.
Trešajā ceturksnī iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā ir sasniegušas 41 miljonu latu, bet investīciju peļņa bija 12 miljoni latu. Kopš jūnija kopējie valsts fondēto pensiju shēmas aktīvi ir pieauguši par aptuveni 53 miljoniem latu un sasnieguši 1,129 miljardus latu. Vidējais uzkrājums uz vienu shēmas dalībnieku septembra beigās sasniedza 924,64 latus.
Savukārt kopš valsts fondēto pensiju darbības sākuma līdzekļu pārvaldītāji sistēmas dalībniekiem ir nopelnījuši aptuveni 180 miljonus latu, un šī summa ir tīrais investīciju rezultāts, no kura ir atskaitītas atlīdzības pārvaldītājiem, turētājbankām un citas izmaksas.
Joprojām 47% no visiem aktīviem ir investēti Latvijā, un naudas izteiksmē tas ir vairāk nekā 529 miljoni latu. Nākamie divi lielākie investīciju reģioni ir Austrumeiropa un pārējā Eiropa, kur investēti attiecīgi 17% un 16% no pensiju plānu līdzekļiem.
Septembra beigās valsts fondēto pensiju shēmā darbojās astoņi līdzekļu pārvaldītāji, kopumā pārvaldot līdzekļus vairāk nekā 1,1 miljarda latu vērtībā. Dalībnieku skaits šajā shēmā ir pārsniedzis 1,2 miljonus. Populārākie ir aktīvie pensiju plāni, kurus ir izvēlējušies 753 tūkstoši dalībnieku, konservatīvajiem plāniem priekšroku dod 348 tūkstoši dalībnieku, bet sabalansētajiem – 119 tūkstoši dalībnieku.
