Realitāte: Daudzās reģionu lielajās pilsētās kopš 2015.gada nav uzbūvēta neviena jauna ēka. Kur dzīvot cilvēkiem? 0
Iedzīvotāju maksātspēja, lai atļautos īri jaunā dzīvoklī tālāk no Rīgas, ir ļoti zema, trešdien Finanšu ministrijas un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) virzītās dzīvokļu privātās un publiskās partnerības (PPP) programmas “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” atklāšanas pasākumā sacīja SIA “Ernst & Young Baltic” partneris Nauris Kļava.
Kļava skaidroja, ka “Ernst & Young Baltic” veiktajā pētījumā secināts, ka vairāk nekā 80% kopš 2015.gada būvēto mājokļu ir Rīgā. Vairums pārējo atrodas Pierīgas novados, savukārt daudzās reģionu lielajās pilsētās kopš 2015.gada nav uzbūvēta neviena jauna ēka.
“Ernst & Young Baltic” pētījumā secināja, ka lielākie izaicinājumi reģionos ir zema mājokļu kvalitāte, pārapdzīvoti mājokļi, zema īpašumu tirgus aktivitāte, zems publiskā sektora atbalsts, hipotekāro kredītu nepieejamība sabiedrības grupām, kuru ienākumi ir augstāki nekā valsts atbalstītajām grupām, taču ne pietiekami augsti, lai tām izsniegtu kredītu.
Pētījumā tika veikta aplēse, cik īres mājokļi būtu nepieciešami pētītajās 19 pašvaldībās un secināts, ka ir pieprasījums pēc 4870 mājokļiem, savukārt īres sludinājumu skaits bija 8314. Vienlaikus secināts, ka piedāvājums neatbilst pieprasījumam, piemēram, lielākā nepieciešamība pēc mājokļiem konstatēta Liepājā (381 mājoklis) un Daugavpilī (234), bet piedāvājuma šajās pilsētās praktiski nav.
Tāpat pētījumā konstatēts, ka vidējā īres maksa, lai attīstītājiem atmaksātos būvēt īres namu, būtu 12 eiro par kvadrātmetru. Faktiski pašvaldībās īres maksa ir no 3,5 eiro līdz 10,5 eiro par kvadrātmetru, kas liecina par zemo iedzīvotāju maksātspēju. Daugavpilī konstatēta zemākā īres maksa, bet Siguldā – augstākā.
“Ernst & Young Baltic” VNĪ uzdevumā veica pētījumu 19 pašvaldības, kurās vērtēja maksātspēju, demogrāfiju, ekonomiskās izaugsmes perspektīvas, pašvaldību vajadzības, nākotnes prognozes.
Savukārt par pieejamu mājokli pētījumā tika uzskatīts tāds mājoklis, kura īrei vai iegādes kredītmaksājumiem netiek tērēts vairāk nekā 30% no bruto ienākumiem.
Jau ziņots, ka nodomu protokolu par Finanšu ministrijas un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) virzīto dzīvokļu privātās un publiskās partnerības (PPP) programmu “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” trešdien parakstījušas 13 pašvaldības, kopumā apņemoties uzbūvēt vismaz 2116 zemas īres cenas mājokļus.
Tostarp sadarbībā ar privātiem partneriem Rīga plāno uzbūvēt 1000 dzīvokļus, Liepāja – 250, Valmiera – 150, Jēkabpils – no 130 līdz 150, Jelgava – 130, Daugavpils – 120, Sigulda – 110, Cēsis – 100, Rēzekne – 60, Kuldīga un Olaine – pa 50, bet Alūksne un Ķekava – pa 48 dzīvokļiem.
Plānots, ka tuvākā gada laikā šīs pašvaldības veiks izpēti, bet jau pēc gada pašvaldību domes varētu pieņemt lēmumus par mājokļu būvniecību. Mājokļus plānots uzbūvēt līdz 2029.-2030.gadam.
VNĪ informē, ka programma “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” ļaus nodrošināt modernus, energoefektīvus un cenu ziņā pieejamus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm Latvijas valstij un pašvaldībām būtiskās nozarēs – skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts un pašvaldību darbinieki un citi.
Pirmajā programmas kārtā tiks veikti ekonomiskie aprēķini programmas īstenošanai pašvaldībās, kuras trešdien parakstīja nodomu protokolus. Programma paredz vismaz 1000, bet ne vairāk kā 2266 īres mājokļu izbūvi. VNĪ informē, ka precīzu dzīvokļu skaitu būs iespējams noteikt pēc finanšu aprēķinu veikšanas 2025.gadā. Pašvaldībām būs jānodrošina zemes gabalu piešķiršana un īres dzīvokļu līdzfinansēšana brīdī, kad tie būs pieejami, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un tirgus situāciju.
Projekts tiek veidots pēc “privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko” modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030.gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldības saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus.
