Šobrīd jaunais aktieris cītīgi gatavojas jaunam izaicinājumam – pirmoreiz mūžā galvenajai lomai uz lielās zāles skatuves. Komēdiju meistaru Reja un Maikla Kūniju situāciju komēdijā „Reāli sliktie puiši” meistarstiķi Kaspars sauc par īstu aktiermeistarības sportu. „Man patīk gan lielā zālē, gan mazas spēles telpas. Tomēr skaidrs, ka lielajā zālē ir cita specifika, cita spēles maniere. Tur, piemēram, vairs nevar runāt intīmā balsī – skatītājiem tevi vienkārši ir jāsadzird. Patiesībā gan skaļa balss ir viens no maniem trumpjiem. Aktieriski situāciju komēdija ir ļoti sarežģīts uzdevums. Īsts teātra sports. Katram no varoņiem ir savs stāsts, un tie norisinās paralēli, bet tev jāspēj orientēties situācijā. Mans varonis ir tāds „reāli labais” puisis – darbspējīgs vīrietis, tikko apprecējies, nostabilizējies labā darbā. Tikpat labi tas varētu būt vidusmēra latvietis, paņēmis kredītu bankā, uzcēlis māju, sāk jaunu dzīvi. Tomēr viņam ir brālēni, rodas konflikta situācija. Man pašam ir trīs brāļi, un trīs brālēni – situācija kaut kādā ziņā ir labi pazīstama. Patiesībā jau stāsts jau par sirsnību, ģimeni – ir jāpārvar zināmās grūtības, lai saprastu, ka galvenais ir mīlestība. Tas viss kārtīgā britu absurdā humora mērcē.” 1
Kaspars pasmaida – „Saprotu, ka šī ir lielās zāles izrāde, komēdija, taču es nedomāju par to, ka būtu jāspēlē tā, lai tas būtu „kases gabals”. Es izbaudu procesu. Protams, strādāju ar atbildību un savu iespēju robežās. Es ticu, ka rezultātam ir jābūt, ja tu strādā. Man patīk, ka priekšā ir arvien jauni izaicinājumi. Tāda ir aktiera profesija. Protams, es nezinu, ko darīšu pēc gada, kur nu vēl pēc pieciem. Šajā profesijā, kurā viss mainās tik ātri, ka pats nespēju tam izsekot. Protams, vajag kaut kādu atelpu – kaut kur ir jāsmeļas. Reizēm aizbraucu pie jūras. Kad man nozaga divus riteņus pēc kārtas, sapratu – tā ir zīme, ka jāiet kājām. Tas ir meditatīvs process. Skatos uz visām pusēm, cilvēkos. Rīgā ir tik daudz dažādu vietu interesantu– Kundziņsala, Bolderāja, Ķīšezers.”
