Reāli labais puisis. Saruna ar Dailes teātra aktieri Kasparu Zāli 1
15. maijā Dailes teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos Reja un Maikla Kūniju komēdija „Reāli sliktie puiši” Dž. Dž. Džilindžera režijā. Lāga zēna, jaunā vīra un gaidāmā tēva lomā lielās zāles ugunskristības galvenajā lomā piedzīvos jaunais Dailes teātra aktieris Kaspars Zāle. Viņam jātiek galā ar nelegāliem imigrantiem, kontrabandas cigaretēm, nozagtu līķi un krievu mafijas bandītu un daudz ko citu. Kaspars saka – svarīgi ir nezaudēt brīvību un azartu, jo bez tiem neesot iespējams labi nospēlēt nedz lielas, nedz mazas lomas.
Divas augstākās izglītības – viena dizainā, otra aktiermākslā, pirms tām – amatniecības skolā apgūta prasme restaurēt mēbeles. Pirms pieciem gadiem, 24 gadu vecumā, profesionāls mēbeļu restaurators un dizainers Kaspars Zāle par pārsteigumu tuviniekiem un par spīti iebildumiem (tu esi par vecu!) sapratis, ka viņa aicinājums ir būt aktierim. Impulsu kļūt par teātra spēlmani gan devis kino – sevišķi filmēšanās Jāņa Streiča filmas „Rūdolfa mantojums” masu skatos.
Šobrīd, atskatoties uz savām dzīves gaitām, jaunais aktieris Kaspars Zāle sevi sauc par veiksminieku. Pirmajā mēģinājumā iestājies Mihaila Gruzdova un Indras Rogas vadītajā aktieru kursā, pēc mācībām nokļuva Valmieras teātrī uzreiz ticis pie galvenās lomas – doktora Živago – izrādē, ko Valmieras teātrī iestudēja I. Roga. Aktieris atzīst, toreiz viņš, īstens rīdzinieks tomēr nav spējis iedzīvoties mazpilsētā. Un atkal veiksmē – sekojis Dailes teātra galvenā režisora Dž. Dž. Džilindžera piedāvājums kļūt par Dailes teātra aktieri. „Klausīju savai sirdsbalsij, pieņēmu lēmumu un tagad esmu Dailē, un šeit jūtos labi,” nosaka Kaspars. Protams, nozīme esot gan pilsētai, gan teātrim. „Esmu dzimis un audzis Sarkandaugavā – Rīga man vienkārši ir ļoti mīļa. Valmierā bija grūti tāpēc, ka pirmoreiz mūžā dzīvoju ārpus Rīgas. Nebija viegli pieņemt domu, ka ilgtermiņā pavadīšu mazpilsētā visu atlikušo mūžu. Dailes teātris saistījās ar kaut ko maģisku jau kopš bērnības, kad te iegriezos pie radinieces – viņa frizēja aktrises. Toreiz gan domas par to, ka gribētu būt aktieris, nebija.”
