Atklājums, kas biedē: zinātnieki skaidro, vai sēnes patiešām apdraud cilvēkus un var izraisīt zombiju apokalipsi 0
Kino, grāmatās un videospēlēs bieži vien zombiji attēloti kā briesmoņi, kas spēj iekļūt cilvēku prātos un pārņemt viņu rīcību. Dzīvie organismi, ko pārņēmuši zombiji, nespēj kontrolēt savu ķermeni un uzvedību, tā vietā tie pakļaujas sava saimnieka – sēnes, vīrusa vai kā cita – prasībām. Lai gan tā ir tikai fantastika, zinātnieki norāda, ka dabā patiesi ir daudz piemēru, kad viens organisms spēj pilnībā pārņemt cita uzvedību un ķermeni, raksta Science Alert.
Jāatzīmē, ka termins “zombijs” nāk no vudū – reliģijas, kas attīstījās Karību jūras salā Haiti. Vēlāk zombiju tēlu ar “nedzīvo armiju” pārņēma gan filmu, gan videospēļu veidotāji, piemēram, populārās franšīzes Resident Evil un seriāls The Walking Dead.
Rietumvirdžīnijas Universitātes mikoloģijas un fitopataloģijas katedras docents Mets Kasons, kas pēta sēnes, uzsver, ka par laimi cilvēcei un citiem dzīvajiem organismiem, zombijsēnes parasti par upuriem izvēlas kukaiņus.
Viens no pazīstamākajiem zombiju piemēriem dabā ir sēne Ophiocordyceps unilateralis, kas pieder Cordyceps sēņu grupai.
Tieši šis sēņu veids iedvesmoja videospēles un seriāla The Last of Us veidotājus stāstam par cilvēkus pārņemošu sēņu infekciju, kas noved pie sabiedrības sabrukuma.
Lai gan realitātē šīs sēnes cilvēkiem nav bīstamas, tās mijiedarbojas ar skudrām. Mikroskopiskās sporas, kas līdzinās putekšņiem, nokļūst uz skudrām no augiem vai kokiem un iesūcas to ķermenī.
Nonākot saimnieka ķermenī, sēne izplatās rauga veidā – rezultātā skudra pārstāj sazināties ar saviem sugas biedriem un bezmērķīgi klīst, līdz galu galā kļūst hiperaktīva.
Tālāk sēne liek kukainim uzrāpties uz auga, ieķerties ar zobiem lapā vai stublājā. Šajā brīdī sēne sāk patērēt skudras orgānus, arī smadzenes. Beigu stadijā no mirušā kukaiņa galvas izaug kāts, kas ražo jaunas sporas, kuras uzkrīt citām skudrām un turpina infekcijas ciklu.
Zinātnieki ir aprakstījuši daudzas Ophiocordyceps sugas. Dažas sastopamas tikai noteiktos apgabalos.
Zinātnieki uzskata, ka pasaulē vēl ir daudz nezināmu šo sēņu sugu.
Vēl viens piemērs ir Massospora cicadina — sēne, kas nesen izpelnījās lielu uzmanību. Šī sēne inficē periodiskās cikādes, kas dzīvo zem zemes un uz neilgu laiku iznāk ārā tikai pārošanās nolūkos 13 vai 17 gadus ilgā ciklā. Sēne nodrošina cikādes ar enerģiju un ļauj tām lidot pat tad, kad sēne jau ir patērējusi un aizstājusi to.
Pētījumi liecina, ka šādi parazitāri procesi, kur viens organisms pārņem citu un noved to pie nāves, ir attīstījušies miljoniem gadu ilgā evolūcijas ceļā.
Zinātnieki uzskata, ka sēne, kas specializējas skudru vai cikāžu inficēšanā un kontrolēšanā, bijusi spiesta izstrādāt pilnīgi jaunas adaptācijas.
Viņi ir pārliecināti, ka šādas prasmes attīstīšanai bija nepieciešami miljoni gadu, taču tas arī nozīmē, ka nākotnē tās var attīstīt spēju inficēt arī citas sugas.
Kā stāsta Kasons, savos pētījumos viņš ir savācis un apstrādājis simtiem zombiju sēņu inficētu organismu — ne tikai cikādes, bet arī daudzus citus kukaiņus, zirnekļus un simtkājus.
Viņš arī pēta sēņu ietekmi uz cilvēkiem.
Piemēram, Aspergillus fumigatus un Cryptococcus neoformans spēj iekļūt cilvēka plaušās un izraisīt nopietnas komplikācijas, kas atgādina pneimoniju.
Cryptococcus neoformans ir īpaši bīstams, jo var izplatīties uz centrālo nervu sistēmu, izraisot tādus simptomus kā kakla stīvums, vemšana un jutība pret gaismu.
Statistika rāda, ka invazīvo sēņu slimības pieaug visā pasaulē, tāpat kā izplatītās sēņu infekcijas. Zinātnieki gan mierina, ka ne visas sēnes ir bīstamas cilvēkiem un dzīvniekiem, bet daudzas no tām tiešām var kaitēt.
