Reālā šausmu filma… Psihodēlisko “burvju” sēņu ietekmē vīrietis Austrijā, izmantojot cirvi, amputējis pats savu dzimumlocekli 36
Potenciālo terapetisko ieguvumu dēļ psilocibīns arvien vairāk tiek izmantots dažādos medicīniskajos pētījumos, taču nesen Austrijā notikušais ārkārtējais gadījums ir uzsvēris arī šis psihodēliskās substances radītos iespējamos draudus gadījumos, ja šo vielu lieto nekontrolētos daudzumos, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Ziņots, ka atrazdamies psilocibīna ietekmē kāds austrietis ar neasu cirvi amputēja savu dzimumlocekli, pēc kā ievietojis tā gabalus burkā ar zemi un netīru sniegu. Saskaņā ar “Mega Journal of Surgery” ziņojumu par šo ekstrēmo gadījumu ārstiem tomēr bija izdevies vismaz daļu amputētā locekļa piešūt pacientam atpakaļ.
Psilocibīns ir dabiski sastopama psihodēliska viela, kas atrodama sēnēs. Pēc nokļūšanas cilvēka organismā tas tiek pārvērsta par psilocīnu – ķīmisku vielu ar psihoaktīvām īpašībām, kura, mainot cilvēka uztveri par pasauli un emocionālo stāvokli, var izraisīt arī halucinācijas. Lai gan psilocibīnu bieži izmanto atslābināšanās nolūkos, tas kā potenciāls līdzeklis garīgās veselības stāvokļu, piemēram, trauksmes, depresijas un pēctraumatiskā stresa traucējumu (PTSD) ārstēšanai ir kļuvis arī par populāru priekšmetu medicīniskajos pētījumos. Pašlaik Eiropas Savienībā ir pabeigti vai tiek veikti 20 pētījumi šajā jomā.
Nesenais žurnālā “Translational Psychiatry” publicēts pētījums atklāja, ka uz psilocīna bāzes radītas zāles varētu būt daudzsološas depresijas ārstēšanā, paaugstinot slimnieku pozitīvo noskaņojumu un mazinot negatīvas domas, savukārt citā Vašingtonas Universitātes Medicīnas skolas Sentluisā pētījumā tika dokumentēts, kā psilocibīns var ietekmēt cilvēku uztveri par telpu un laiku, padarot apziņu atvērtāku un elastīgāku.
Tomēr ārpus klīnisko laboratoriju kontrolētās vides psilocibīns var kļūt arī potenciāli bīstams – īpaši jau tiem, kuriem jau ir diagnosticēti psihozi izraisoši garīgās veselības traucējumi vai psihotropo līdzekļu un alkohola pārmērīgas lietošanas problēmas.
Austrijas Feldkirhas slimnīcas Akadēmiskās izglītības nodaļas sagatavotajā ziņojumā ir detalizēti aprakstīts negadījums, kurā kāds 37 gadus vecais kaukāzietis, kuram bija depresija un “gadījuma rakstura pārmērīga alkohola lietošana”, atpūšoties viens pats brīvdienu mājā bija patērējis četras vai piecas kaltētu psihotropo sēņu devas. Neilgi pēc sēnes lietošanas vīrietis ar cirvi bija amputējis savu dzimumlocekli, sadalot to četrās daļās un ievietojot burkā, pēc pats panikas pārņemts aptina asiņojošo dzimumlocekļa celmu ar lupatu un devās meklēt palīdzību, līdz kāds garāmgājējs viņu atrada un aizveda uz tuvējo ciematu, kur cietušajam arī tika sniegtā pirmā palīdzība aptuveni piecas stundas pēc incidenta.
Vīrietis skaidri neatcerējās notikušo. Ievērojamu daudzumu asiņu zaudējušais un kritiskā stāvoklī esošais pacients steidzami tika nogādāts operāciju zālē, kur tad ārstiem arī izdevās saglābt daļu dzimumlocekļa, to makroskopiski piešujot. Tā kā viņam turpināja izpausties psihotiski simptomi un radījās reliģiska rakstura vīzijas, vīrietim tika veikta arī intensīva psihiatriskā aprūpe un doti medikamenti. Operācija bija veiksmīga, arī pēc operācijas periodā pacients atguvās labi, un, kaut arī dzimumlocekļa garums bija jāsamazina par veseliem 5 cm, pēc četru mēnešu atlabšanas perioda tika konstatēts, ka viņam ir “laba urīna plūsma un erekcija”, raksta “Euronews”.
Kā ziņots “Open Journal of Urology”, šis ir pirmais reģistrētais gadījums par psilocibīna izraisītu pašamputāciju vai Klingsora sindromu, kas ir visai reta slimība, kura saistāma ar paša slimnieka veiktu dzimumlocekļa amputāciju. Lai gan šis ir ārkārtējs piemērs tam, cik psilocibīns var būt bīstams kādam vienam, konkrētam indivīdam, negadījuma pārskatā ir uzsvērti tie iespējamie riski, ko var radīt šī viela, ja tās lieto personas ar smagākiem psihotiskiem garīgās veselības traucējumiem. Psilocibīna terapija ir veiksmīgi pārbaudīta pacientiem ar smagiem depresīviem traucējumiem. Tomēr, neskaitot pozitīvo terapeitisko efektu, pacienti, kuri bija patērējuši lielas psilocibīna devas, ir ziņojuši par tādiem nevēliem blakus simptomiem kā bailes (31% gadījumu) un paranoja (17% gadījumos), teikts pētījumā. Secināts, ka tā trūkst protokolu par to, kā rīkoties šādos retos gadījumos, ziņošana par šiem gadījumiem ir svarīga, lai iegūtu tik nepieciešamo pieredzi.
Tomēr lielākoties līdz šim veiktie pētījumi ar šo psihodēlisko vielu turpina uzrādīt daudzsološus iespējamos ieguvumus garīgās veselības jomā, protams, pie nosacījuma, ka tā tiek lietota kontrolētos apstākļos.
Žurnālā “Journal of Psychopharmacology” publicētais pētījums, kurā tika aplūkotas ar tā saucamajām “burvju sēnēm” saistītas nevēlamās reakcijas, kuru rezultātā bijusi nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzības iesaistīšana, atklājās, ka šādi incidenti patiesībā notiek visai reti. “Burvju sēnes” ir salīdzinoši nekaitīgas un reti nodara kaitējumu indivīdam, kas tās patērē, ne arī citiem cilvēkiem. Lielākā daļa nevēlamo blakusparādību ir īslaicīgas, un to risku var samazināt, ievērojot noteiktus drošības pasākumus,” uzsvērts žurnālā.
