Reakcija ārzemēs 0
Krievu valodas referendums piesaistījis ārzemju mediju un politiķu uzmanību. Lielākoties rietumvalstu plašsaziņas līdzekļi balstās uz ziņu aģentūru ziņām vai arī piemin referenduma rezultātus. Ar asiem paziņojumiem reaģējušas Krievijas varas iestādes.
Pacietīgie balsotāji Londonā
Latviešu vēlētāji pārliecinoši noraidījuši ieceri piešķirt valsts valodas statusu krievu valodai – bijušo padomju okupētāju un lielas sabiedrības daļas dzimtajai valodai, vēsta respektablā ASV ziņu aģentūra “Associated Press”. Materiālā norādīts, ka cilvēkiem saglabājas dziļa neuzticība pret Krieviju, un izteiktas bažas, ka Maskava mēģina stiprināt ietekmi Latvijā, izmantojot krievu minoritāti. “Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur tiek runāts latviski, tādēļ valoda mums jāaizsargā,” teicis 37 gadus vecais Mārtiņš Dzērve. “AP” raksta, ka Latgalē vairākums balsotāju nobalsojuši par krievu valodu, skaidrojot to ar lielu krievu un citu minoritāšu īpatsvaru. Kāds Aleksejs Jevdokimovs (36) uzsvēris, ka sabiedrība Latvijā esot sašķelta. “Latviešu daļa vienmēr uzveļ vainu krievu daļai,” teicis A. Jevdokimovs. Ziņu aģentūra arī raksta par garajām rindām pie iecirkņiem Latvijā un ārzemēs, tostarp par balsotājiem Londonā, kuri drošsirdīgi rindā gaidījuši trīs stundas. Čikāgā 57 gadus vecā Māra Vārpa devusies balsot, jo ierosinājums par krievu valodas noteikšanu par otru valsts valodu ir vēršanās pret latviešu nacionālās identitātes būtiskāko daļu.
Lietuvieši apsveic ar nacionālās identitātes saglabāšanu
Lietuvas Seima spīkere Irēna Degutiene parlamenta vārdā apsveikusi Latvijas pilsoņus, kuri saglabājuši savas konstitucionālās tiesības uz latviešu valodu kā valsts valodu, ziņo interneta portāls “Delfi”. I. Degutiene uzsvērusi brāļu tautas latviešu valodas unikalitāti nacionālās identitātes saglabāšanai. “Latvijas sabiedrība stingri un galēji pieņēmusi lēmumu, ka latviešu valodas nostiprināšana ir vienīgais ceļš saskanīgas Latvijas sabiedrības un latviešu nācijas unikalitātes saglabāšanai,” uzsvērusi parlamenta priekšsēdētāja. Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Audronis Ažubalis sacījis, ka Latvijas pilsoņi aizstāvējuši savu valsts valodu un baltu kultūras nepārtrauktību. “Tas ir Latvijas valstiskuma sasniegums, ar kuru Latvija var lepoties, bet mums, lietuviešiem, un citām tautām ir pienākums to ievērot,” paziņojis ministrs.
Krievijas ĀM: rezultāti neatspoguļo situāciju
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs uzsvēris, ka šāda referenduma rīkošana Latvijā par krievu valodas statusu “rāda problēmas nopietnību”. “Lielā Latvijas pilsoņu aktivitāte, kas krievu valodu uzskata par dzimto valodu, acīmredzami liecina par viņu neapmierinātību ar monoetniskas sabiedrības veidošanas kursu. Pie tam referenduma rezultāti tālu vien nepilnīgi atspoguļo notikumus valstī. Tas saistīts ar to, ka tiesības izteikt savu viedokli bija liegtas 319 000 cilvēku, t. s. nepilsoņiem, pat neskatoties uz to, ka daudzi no viņiem ir dzimuši vai dzīvo Latvijā ilgu laiku. Ceram, ka Latvijas krievvalodīgo balsi dzirdēs gan šīs valsts valdošā elite, gan starptautiskās organizācijas,” paziņojis A. Lukaševičs. Viņš arī paudis neizpratni, kāpēc Latvijas CVK nav devis iespējas referendumā piedalīties Krievijas sabiedriskās palātas novērotājiem. “Esam pieprasījuši no Latvijas varas iestādēm paskaidrojumus. Uzskatām, ka Rīga ignorē savas starptautiskās saistības.”
