Mazs tirdziņš un nacionālais pašlepnums 1
Latvijas mākslas tirgus ir ļoti jauns un mazs – atzīst galerijas “Alma” vadītāja Astrīda Riņķe. Tikai retais te spēj iegādāties jau pieminētā Jāņa Avotiņa darbus, talantiem jāiet tautās ārpus valsts robežām. Kopš 2004. gada “Alma” latviešu mākslinieku darbus aptuveni divas reizes gadā izstāda starptautiskās mesēs, fēros, ko vienkāršoti var saukt par mākslas galeriju gadatirgiem. Lai tur startētu, nākas izturēt sīvu konkurenci un ieguldīt prāvus līdzekļus. Sākuši ar Miķeli Fišeru, Kristiānu Dimiteri, Kristianu Brekti, Barbaru Gaili u. c. Ja par panākumu uzskata darba pārdošanu, jāpiemin, ka pirms četriem gadiem kāda kolekcionāre iegādājusies Kriša Salmaņa videomākslu, pērn – divus Andra Eglīša darbus. Galerijas vadītāja tomēr uzsver, ka viņai svarīgākais ir perfekti prezentēt māksliniekus. Ārzemju publikas pieradināšana latviešu mākslai notiek lēni un nesteidzīgi. Šogad “Alma” ar K. Salmaņa darbu piedalīsies prestižajā Briseles mākslas fērā, uz kuru pretendēja 206 spožas galerijas no visas pasaules un tikai 30 tika atlasītas.
Latvija nevar īpaši lepoties ar kuplu galeriju skaitu. – Mums to ir maz un labu vēl mazāk, – nosaka Aleksejs Naumovs. Jauniem māksliniekiem tas nevarētu būt lielākais traucēklis, jo izstādi jau var sarīkot jebkurā telpā – uztaisi “pīāru” (publicitāti, – Red.), paņem labu kuratoru, un tā var darbus arī pārdot, spriež LMA rektors, kurš joprojām ir arī aktīvs mākslinieks. Tā ir viena no pasaules tendencēm, ka galeriju nozīme pamazām sašaurinās, viņš piebilst.
Vietējā tirgū nedaudzo galeriju pastāvīgie klienti ir kolekcionāri, taču ne visus interesē jauno māksla. – Ieguldīt jauna mākslinieka darbos reālu naudu īsti nav prāta darbs, tāpēc ka nav zināms, vai vienā brīdī neiestāsies strupceļš un viņš nepaziņos – ar mākslu vairāk nenodarbošos, – šaubas par investīciju risku neslēpj veselības ministrs, arī mākslas kolekcionārs Guntis Belēvičs, kurš savu kolekciju veido no labāko latviešu klasiķu darbiem līdz pat mūsdienu autoriem. Lai iegādātos jaunos, blakus vajagot labus padomdevējus, piebilst kolekcionārs.
– Jaunie ir jāatbalsta – kurš tad to darīs, ja ne mēs paši! – atvērtu un dāsnu attieksmi pret topošajiem purvīšiem un rozentāliem pauž aktīvs mākslas atbalstītājs Jānis Zuzāns, piebilstot, ka tas ir arī nacionālā pašlepnuma jautājums. Visas trīs jauno mākslinieku izstādes “Arsenālā” tapušas arī ar viņa ģimenes uzņēmuma finansiālu atbalstu, “Spriedzē” kopā ar saviem padomdevējiem J. Zuzāns noskatīšot darbus kolekcijas papildināšanai. Pie pēdējā laika jaunatklājumiem viņš nosauc jau pieminēto Klāvu Lori.
