Veiksmes formula kā roka ar pieciem pirkstiem 1
– Māksliniekam jābūt redzamam un zināmam, ja tā nav, talants var izplēnēt, un tādus gadījumus es zinu ne vienu vien – pietrūkst enerģijas pieteikt sevi un cīnīties, – saka D. Barčevska. Lai gan daudzi no pirmās izstādes dalībniekiem kļuvuši par pazīstamiem māksliniekiem – Kristīne Luīze Avotiņa, Andris Eglītis, Ēriks Apaļais, Maija Kurševa, Artūrs Bērziņš un citi, daži – arī par akadēmijas profesoriem – Kristians Brekte, Andris Vītoliņš, papētot visu sarakstu, redzams, ka liela daļa ar glezniecību vairs nenodarbojas. Arī E. Ansone novērojusi, ka nereti uz topošo mākslinieku, kas sevi spoži pieteicis izstādē, tiek liktas cerības, taču pēc kāda laika viņus vairs neredz un nav zināms, vai jaunais cilvēks atgriezīsies aktīvā mākslas apritē.
Viens no pirmās izstādes “bomberiem” – Andris Vītoliņš (1975) – norāda, ka lielai daļai “Spriedze” būs atskaites punkts, būtiska mākslas pieredze ar nopietnu vietu, plašu telpu, kas parādīs – “ir vai nav”. Viņam esot diezgan skaidra arī mākslinieka veiksmes formula.
– Tā ir kā roka ar pieciem pirkstiem, un talants ir tikai viens no tiem – var būt apdāvināts cilvēks, bet ar viņu nekas nenotiek, ja neseko vēl četras formulas sastāvdaļas, – spriež A. Vītoliņš. Radošam cilvēkam vajadzīga ambīcija kaut ko izdarīt – būt pietiekami lielam ekscentriķim, kretīnam vai velnam – sauciet, kā gribat, viņš saka. Ne mazāk svarīga ir veselība un noturība – mākslai esot līdzība ar sportu, tieši ar maratonu, jo lēna domāšanas joma.
– Piecus kilometrus visi var noskriet, bet cik daudzi var izturēt 40 kilometrus? Tādas fenomenālas personības kā, piemēram, Ilmārs Blumbergs visas dzīves laikā bija kārtīgs maratonists un neapstājās pat līdz nāves mirklim.
Daudziem uznākot šoks, kad uzzina, ka māksliniekam Ivaram Heinrihsonam jau pāri 70, un, redz, cik labā fiziskā un garīgā formā viņš sevi spēj uzturēt – profesors pārvietojas pa pilsētu ar velosipēdu un nupat atklās personālizstādi.
Vēl nepieciešama veiksme, kas var atnākt kā labdaris, mākslinieku izceļot saulītē. Visbeidzot – ekonomiskā varēšana jeb nauda, bez kuras uz priekšu netiksi.
Vītoliņam dzīvē paveicies, viņš spējis savulaik iedomāto piepildīt, taču tas nenozīmē, ka tagad varot atpūsties uz lauriem. – Domāšana uz priekšu ir nebeidzams process, – atzīst mākslinieks, kura darbus no aprīļa vidus varēs apskatīt Tallinā, Fāles galerijā.
Pēc LMA studiju pabeigšanas gandrīz visi absolventi strādā savā profesijā vai ar mākslu saistītā jomā, tostarp arī ārzemēs, kaut vai, piemēram, Berlīnē, kur dzīvot sanākot lētāk – ar akadēmijas rīkotā monitoringa rezultātiem iepazīstina augstskolas rektors profesors Aleksejs Naumovs. Pēdējo gadu īpatnība – studējošo vidū ļoti samazinājies puišu skaits, bet meiteņu skaits sasniedzis 80%! Kāpēc tā noticis, A. Naumovam neesot skaidrojuma.
