RD Satiksmes departamentā no amata atstādinātas divas amatpersonas; Ķirsis to sauc par nepamatotu rīcību 37
Par Rīgas satiksmes infrastruktūru atbildīgais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) Satiksmes departamenta pienākumu izpildītāja Jāņa Vaivoda atstādināšanu no amata uzskata par nepamatotu un kaitniecisku.
Piektdien pēc preses konferences, kurā Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) un izpilddirektors Jānis Lange informēja par Vaivoda un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieka Andreja Urtāna atstādināšanu, Ķirsis žurnālistiem teica, ka karstākajā būvdarbu veikšanas periodā uz aizdomu pamata atstādināt galveno atbildīgo esot nepārdomāts un nesamērīgs solis.
Ja disciplinārlietas izmeklēšanas laikā netiks konstatēts nodarītais kaitējums, būvdarbu sezona tikšot pazaudēta, uzskata vicemērs.
Viņš apgalvoja, ka pārmetums par ielu remontēšanu uzturēšanas līgumu ietvaros ir nepamatots.
Kā piemēru Ķirsis minēja situāciju, kad uz kādas ielas izveidojusies avārijas bedre. Balstoties uz uzturēšanas darbu līgumu, bedri var ātri salabot. Pretējā gadījumā nepieciešams slēgt būvniecības līgumu, izstrādāt būvprojektu, kas prasa daudz laika, un iela tiks saremontēta pēc gada vai pat pēc ilgāka termiņa.
Ķirsis piebilda, ka, ņemot vērā Vaivoda pausto par ilgstošu mobingu no pilsētas izpilddirektora padomnieka Māra Knoka puses, viņš plāno prasīt atstādināt Langi un Knoku no disciplinārlietas izmeklēšanas un lūgt disciplinārlietas izmeklēšanu veikt neatkarīgai personai.
Šis jautājums nākamnedēļ varētu tikt izskatīts Rīgas domes “Jaunās vienotības” frakcijas sēdē.
LETA jau ziņoja, ka balstoties uz trauksmes cēlāja ziņojumu no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādinātas divas Satiksmes departamenta amatpersonas – departamenta direktora pienākumu izpildītājs Vaivods un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Urtāns.
Amatpersonām tiek pārmesta vairāku miljonu eiro nesaimnieciska izlietošana.
Pārbaudē secināts, ka Satiksmes departamentā nav izveidota atbilstoša uzskaites sistēma, kas ļautu pārliecināties par paveikto darbu apjomu un ieklātā asfalta daudzumu, līdz ar to neesot iespēju pārliecināties par to, vai darbi nav mākslīgi sadārdzināti.
Tāpat konstatēts, ka asfalta klāšanas darbu pasūtījumos konkrētos gadījumos piemēroti risinājumi, kas nav saimnieciski izdevīgākie.
