RD nosaka termiņu, līdz kuram jāsakārto Kalnciema ielas grausts 0
Rīgas dome šodien apstiprināja Kalnciema ielā 2B esošā grausta sakārtošanas darbu grafiku, kas paredz, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā – līdz 1.jūlijam.
Sagatavotais lēmumprojekts paredz īpašniekiem viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas jeb līdz 1.martam, izstrādāt un saskaņot nepieciešamo dokumentāciju būves konservācijas darbu veikšanai, un četru mēnešu laikā tos arī īstenot.
Tāpat darbu grafiks paredz ne vēlāk kā četru mēnešu laikā noslēgt līgumu par ēkas pārbūves vai atjaunošanas darbu būvprojekta izstrādi, kas paredz pret Kalnciema ielu un Raņķa dambi vērsto fasāžu atjaunošanu iepriekšējā izskatā atbilstoši veiktajiem uzmērījumiem, kā arī sešu mēnešu laikā to minimālā sastāvā saskaņot Rīgas pilsētas būvvaldē un 14 mēnešu laikā uzsākt būvatļaujā norādīto projektēšanas nosacījumu izpildi. Tāpat 18, bet ne vēlāk kā 24 mēnešu laikā, pilnībā jāizprojektē un jāuzsāk nama atjaunošana.
Lēmumprojekts Kalnciema ielā 2B esošo ēku pilnībā atjaunot paredz divu, bet ne vēlāk kā četru gadu laikā.
Pēc Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītāja Oļega Burova (GKR) teiktā, par katru kavēto termiņu īpašniekiem tiks piemēroti sodi. “Sāksim ar 50 eiro un katru nedēļu sodus palielināsim. Dažu nedēļu laikā soda apmērs pieaugs līdz 10 000 eiro nedēļa un tos mēs piemērosim, kamēr darbi netiks izdarīti,” sacīja Burovs. Vienlaikus viņš norādīja, ka pašvaldība neplāno īpašniekiem dot nekādas atlaides un, ja, piemēram, 1.martā nebūs izstrādāti un saskaņoti nama konservācijas darbiem nepieciešamie dokumenti – pašvaldība to izdarīs par saviem līdzekļiem, zaudējumus piedzenot no īpašniekiem.
Atbildot uz opozīcijas deputātu jautājumiem, Burovs pastāstīja, ka dome līdz šim ēkas sakārtošanā ieguldījusi aptuveni 40 000 eiro. Tie iztērēti par ēkas piespiedu sakārtošanas darbiem, kas bijuši pirms ugunsgrēka. Atmaksāt līdzekļus pieprasīts nama iepriekšējiem īpašniekiem – igauņu uzņēmumam SIA “K2B”. Līdz šim domei naudu atgūt nav izdevies un šis process jau esot nodots tiesu izpildītājiem. Visus ēkas atjaunošanas un sakārtošanas darbus, kas notikuši pēc novembra beigās notikušā ugunsgrēka apmaksā ēkas jaunie īpašnieki SIA “Novira Capital”.
Debatēs vairāki opozicionāri gan vērsa uzmanību, ka ap šo namu notiek “vairākas dīvainas lietas”, tostarp, pēkšņas īpašnieku maiņas.
Deputāts Lauris Ērenpreiss (V) atgādināja, ka konkrētais kvartāls kādreiz bijusi ļoti iekārojama vieta dzīvošanai ar skaistu skatu uz Rīgas panorāmu, un tādēļ esot saprotams, ka jaunie īpašnieki tur grib attīstīties. “Ja Rīgas dome būtu godprātīgi pildījusi savus pienākumus un nepieļautu, ka ēkā var iekļūt nepiederošas personas – diez vai šis ugunsgrēks būtu noticis. Agrāk arī Jūrmalā šī prakse bija ļoti ierasta – tiklīdz ēku ir izdevīgāk nosvilināt, nekā nojaukt – tas tiek izdarīts. Šādu vietu, kur agrāk bijušas vēsturiskas koka mājas, bet tagad atrodas vien izdeguši zemes pleķi, mums ir ļoti daudz un mēs paši iznīcinām savu pilsētu un tās vēsturisko mantojumu,” sacīja Ērenpreiss.
Deputāts Druvis Kleins (JKP) aicināja nākotnē nopietnāk domāt par to, kā nākotnē novērst situāciju, ka vēsturiskas mājas tiešām tiek vienkārši nodedzinātas. “Mēs plānojam izstrādāt prasību, ka graustos jānodrošina signalizācija vai reāla apsarga klātesamība. Taču mums nav mehānisma, kas notiks, ja īpašnieki šo prasību nepildīs. Mums ir sodu sistēma, bet, ja viss tiks nodedzināts – sodi maz ko līdzēs. Varbūt mums jāizvērtē, kuri Rīgas nami ir visbīstamākie un pašiem tur jānodrošina apsardze – līdzekļus piedzenot no īpašniekiem,” sprieda Kleins.
Savukārt Burovs, atbildot opozīcijas kolēģu teiktajam, norādīja, ka dažreiz viņu nepamet sajūta, ka deputāti nezina, ka šis nav pašvaldības, bet gan privātpersonu īpašums.
Tāpat viņš norādīja, ka nav izprotamas opozicionāru bažas par to, ka nama demontāža notikusi ātri un bez aizķeršanās. “Visi tie, kas runā kaut kādu demagoģiju par to, ka nama sakārtošana notiek pārāk ātri – ja, nedod Dievs, ēka būtu sagāzusies un notiktu nelaime – jūs visi būtu krūmos un neviens neuzņemtos atbildību. Es esmu pateicīgs ikvienam būvniekam un speciālistam, kurš iesaistījās operatīvā nama bīstamības novēršanā,” pauda Burovs.
Kalnciema ielā esošā jūgendstila ēka ir celta 1914.gadā. Kopā ar ēku Raņķa dambī 14 tā veido ēku kompleksu, kura īpašnieki kopš šī gada janvāra ir igauņu uzņēmums “Novira Capital”.
2018.gadā, naktī uz 25.novembri, ēkā Kalnciema ielā 2B izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. Ēka jau daudzus gadus netiek apsaimniekota un atzīta par B kategorijas vidi degradējošu būvi.
Lai novērstu izdegušā nama bīstamību apkārtējai videi, līdz šim īpašnieku pieaicinātie būvnieki, sadarbojoties ar pašvaldības institūcijām, Kalnciema ielas nama daļu demontējuši līdz 1.stāva līmenim, bet fasāde uz Raņķa dambja pusi palikusi neskarta.
