Aprēķināts, cik tūkstošus konsultanti saņēmuši no “Rīgas satiksmes” 5
“Rīgas satiksmes” konsultantu sarakstā atrodamo esošo un bijušo Rīgas domes deputātu līgumu kopsumma piecu gadu laikā gandrīz sasniedza 600 tūkstošus eiro, aprēķinājis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Daži no domniekiem konsultācijas ir snieguši gadiem ilgi, citi – pēdējo pusotru gadu, tomēr visi ir saņēmuši desmitiem tūkstošu eiro gadā.
Ko īsti “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” (GKR) domnieki “Rīgas satiksmē” ir darījuši, paskaidrot spēja vien retais no viņiem. Arī pašvaldības uzņēmums politisko konsultantu padarītā precīzu uzskaitījumu nesniedz, par katru atklājot vien dažus konkrētus it kā paveiktus uzdevumus.
“Rīgas satiksmes” konsultantu sarakstā ir pieci tagadējie Rīgas domes valdošās koalīcijas deputāti, galvenokārt – “Saskaņas” frakcijas pārstāvji. Līdz šim publiski visplašāk ir analizēta deputāta Sandra Bergmaņa darbība. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”, izpētot Bergmaņa sniegtās atskaites, “Rīgas satiksmes” skaidrojumus un citu iesaistīto pušu atbildes, secināja:
deputāts atskaitēs par padarīto norādījis darbus, kurus veikuši citi un kas padarīti jau pirms viņa parādīšanās uzņēmuma algu sarakstos.
Bergmanis pusotra gada laikā, kopš 2017.gada vidus no “Rīgas satiksmes” kopumā saņēma vairāk nekā 45 tūkstošus eiro. Taču liecības par padarīto ir visai skopas – sešas atskaites, katrā ir ne vairāk kā seši vispārīgi formulēti it kā paveiktie uzdevumi.
Pats Bergmanis par publikāciju ir sašutis: “Viņi [“Re:Baltica”] man visu laiku tātad zvanīja un prasīja, lai es sniedzu informāciju. Es uzskatīju, ka tur nekas slikts nav, jo, ja es nebūtu strādājis “Rīgas satiksmē”, tad tas būtu kaut kāds pārkāpums, vai vēl kaut kas. Bet es tur esmu strādājis, un es neredzēju nekādu problēmu, lai es sniegtu viņiem interviju. Un es viņiem sniedzu, un kas rezultātā notika? Viņi sagrozīja visu informāciju…”
Lūgts komentēt secinājumu, ka darbi, kurus Bergmanis it kā esot darījis, bijuši citu cilvēku paveikti jau iepriekš, deputāts atcērt: “Viņi visu informāciju sagrieza pilnīgi otrādi nekā es viņam devu. Es viņiem pierādīju rakstiski. Es speciāli priekš viņiem uzrakstīju atskaites pa ceturkšņiem un atdevu viņiem.” Neko vairāk “Rīgas satiksmes” darba drošības un darbinieku veselības konsultācijām algotais Bergmanis skaidrot negrib.
Ar darbinieku veselību un sporta pasākumiem “Rīgas satiksmē” ir bijuši saistīti arī deputāta Igora Kuzmuka kā konsultanta pienākumi. Viņš pusotra gada laikā par to nopelnīja gandrīz 55 tūkstošus eiro. Lūgumu atsūtīt deputāta iesniegtās atskaites ar ik mēnesi padarīto “Rīgas satiksme” neizpilda, taču atklāj, ka Kuzmuks esot sniedzis konsultācijas riteņbraukšanas komandas treniņu plānam 2017.gada Vienības braucienam un darbinieku ušu vingrošanas nodarbībām.
Viņš arī panācis dalībnieku masveida piedalīšanos divos skrējienos 2018.gadā, izstrādājis konkrētus priekšlikumus darbinieku vingrošanas programmai un spēka vingrošanai, kā arī piedalījies “Rīgas satiksmes” sporta sacensību nolikuma izstrādē. Par to Kuzmuks, kurš vienlaikus ir arī Rīgas domnieks un Rīgas autoostas padomes loceklis, no “Rīgas satiksmes” saņēma ap trīs tūkstošiem eiro mēnesī.
Vaicāts, vai “Rīgas satiksmē” viņam bijis pilna laika darbs, Kuzmuks “de facto” atbild:
“Nē, tie bija tikai padomi. Es devu padomus, es palīdzēju organizēt sporta sacensības. Un vēl tur bija katru nedēļu tādi atsevišķi uzdevumi, un es tur palīdzēju cilvēkiem.”
Piebildi, ka viņa alga tomēr bijusi diezgan liela, Kuzmuks steidz komentēt šādi: “Nu, jūs zināt, par algu man vispār ļoti grūti kaut ko runāt, tāpēc, ka man bija piedāvājums… (..) Tā nebija mana tāda ideja tādu algu dabūt vai citu algu dabūt. Man nebija… Bija tāds piedāvājums, nu, un viss.”
Citi “Saskaņas” pārstāvji ir krietni nerunīgāki. Viktors Paškovs pusotra gada laikā no “Rīgas satiksmes” saņēma 42 tūkstošus eiro par konsultācijām drošības jomā. Uzņēmuma atbilde par deputāta padarīto liecina, ka Paškovs esot secinājis: šobrīd pastāv risks, ka “Rīgas satiksmes” teritoriju un objektu drošības sistēmas ir novecojušas un nav saslēgtas vienotā tīklā.
Viņa ierosinājums: būtu nepieciešams mazināt “Rīgas satiksmē” fiziskās apsardzes pakalpojumus un drošības politika jābalsta uz tehniskiem risinājumiem.
“de facto” lūgts detalizēti pastāstīt par savu sniegumu “Rīgas satiksmei” Paškovs vairākkārt atsakās: “Es lūdzu nosūtīt man uz e-pastu visus savus jautājumus, un es atbildēšu jums.” Uz lūgumu tomēr īsi atbildēt, cik bieži viņš ir sūtījis atskaites, Paškovs attrauc: “Nē, es negribu.” Pēc tam, kad e-pasts ar jautājumiem viņam jau bija nosūtīts, deputāts paziņoja, ka atbildēšot, kad būšot brīvs, tomēr savu solījumu nepildīja un atbildes tā arī neatsūtīja.
Savukārt viņa sola biedrs Rīgas domē Jefimijs Klementjevs piecpadsmit mēnešu laikā no “Rīgas satiksmes” saņēma apmēram 30 tūkstošus eiro.
Uzņēmumā skaidro, ka Klementjevs analizēja “Rīgas satiksmes” darbinieku iesaistīšanos sporta aktivitātes un secināja, ka tajās vairāk jāiesaista 50 gadu slieksni pārsniegušie darbinieki.
Deputāts regulāri piedalījās apspriedēs par sporta sacensību un pasākumu norisi, kā arī sporta sacensību organizēšanā, norisē un apbalvošanā. Piemēram, futbola, volejbola, ugunsdzēsības sporta un citās sacensībās, klāsta “Rīgas satiksme”.
Pats Klementjevs, kurš ir arī “Rīgas Centrāltirgus” Iekšējās drošības dienesta vadītāja vietnieks fiziskās sagatavotības jautājumos, izvēlas klusēšanas taktiku. “de facto” vairākkārt mēģināja deputātam uzdot jautājumus, tomēr Klementjevs ne reizi pat neapstājās un neatbildēja pilnīgi neko.
Nedaudz vairāk kā piecus gadus par konsultantu “Rīgas satiksmē” piestrādāja un šai laikā gandrīz 200 tūkstošus eiro nopelnīja GKR domnieks Andris Bērziņš. Līdz 2013.gada vasarai viņš bija arī uzņēmuma valdes loceklis, taču pēc tam ar viņu regulāri slēgti līgumi par darba tirgus tendenču un attīstības konsultanta pakalpojumiem.
Pēdējā līgumā par pagājušā gada otro pusi starp pienākumiem bija arī konsultācijas par iespējām darbaspēku ievest no ārvalstīm.
Arī šoreiz “Rīgas satiksme” ignorēja lūgumu atsūtīt deputāta atskaites, taču atzina, ka šobrīd uzņēmumā nav nodarbināts neviens viesstrādnieks.
Projekts šobrīd esot iesaldēts lielo izmaksu, neizdevīgo viesstrādnieku ievešanas nosacījumu un termiņu, kā arī valsts valodas prasību dēļ.
Pats Bērziņš sīkāk stāstīt par saviem darbiem negrib un aicina vērsties “Rīgas satiksmē”. “Man ir daudz un dažādi pienākumi, ko es tur esmu veicis. Tad, kad jūs saņemsiet šo atskaiti, jūs ar tiem pilnībā iepazīsieties. Jums tur būs pilna atskaite,” vairākkārt atkārto deputāts, kurš pats atsūtīt atskaites gan nesola. Vaicāts, vai pats nevar pastāstīt par padarīto, Bērziņš paziņo: “Es taču neatceros. Tik daudz kas ir darīts! Kā es varu visu to atcerēties?”
Viens no vislabāk atalgotajiem konsultantiem “Rīgas satiksmē” bija nupat mūžībā aizgājušais Nikolajs Zaharovs no “Saskaņas”, kurš darbojās divos iepriekšējos Rīgas domes sasaukumos, bet līdz 2013.gada vidum bija “Rīgas satiksmes” valdes loceklis.
Uzreiz pēc tam, kad likuma grozījumu dēļ Zaharovs šo amatu bija spiests atstāt, ar viņu bija noslēgts konsultāciju līgums saistībā ar alternatīvās degvielas ieviešanu “Rīgas satiksmē”. Pēc tam “Rīgas satiksme” šo līgumu ar sporta pedagoga izglītību ieguvušo deputātu regulāri pārslēdza, kas viņam ļāva ik gadu gūt ap 40 tūkstošiem eiro. Savs labums no tā tika arī partijai – piemēram, pērn biedra naudā “Saskaņai” Zaharovs iemaksāja 19 tūkstošus eiro.
Ko īsti Zaharovs pa šiem pieciem gadiem par kopumā vairāk nekā 220 tūkstošiem eiro izpētīja?
“Rīgas satiksmes” atbilde aizņem pusi A4 lapas. No tās izriet, ka Zaharovs vērtējis trīs alternatīvās enerģijas avotus: bezizmešu transportlīdzekļus, gāzes izmantošanu autobusos, kā arī elektromobiļu un elektroautobusu izmantošanas tendences pilsētas transportā.
Šī Zaharova pētījuma rezultātā “Rīgas satiksme” nopirka vairākus KIA elektromobiļus saviem tehniskajiem dienestiem un ierīkoja uzņēmumā vairākas uzlādes stacijas, vēsta uzņēmums.
