“RB Rail”: Dzelzceļa projekta “Rail Baltica” iepirkumos jāaizmirst fiksētās līgumu summas 0
Dzelzceļa projekta “Rail Baltica” iepirkumos ir jāaizmirst fiksētās līgumu summas, jo šobrīd neviens nedos garantijas, ka tieši par šādu summu to varēs izdarīt, intervijā aģentūrai LETA teica Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” izpilddirektors Agnis Driksna.
Driksna skaidroja, ka “Rail Baltica” objektos, kuros jau notiek būvniecība, visi seko līdzi, kas notiek ar cenām, kā arī var kavēties materiālu piegādes, taču pašlaik pateikt precīzi, vai būs un kāda būs ietekme, vēl nav iespējams.
“Turklāt, ja ģeopolitiskās situācijas dēļ inflācija būs liela, tad vienus nevar pamest ne pasūtītājus, ne darbu izpildītājus. Gan valsts, gan arī Eiropas līmenī ir jāskatās, kādā veidā indeksēt izmaksas un palīdzēt iziet cauri inflācijas pieauguma fāzei,” teica Driksna, piebilstot, ka “Rail Baltica” šajā ziņā nav un nevar būt atrauts no jebkura cita būvniecības projekta Baltijas valstīs.
Viņš norādīja, ka arī par jau parakstītajiem līgumiem objektos, kuros darbi vēl nav sākušies, ir jāskatās, vai būvniecība ir iespējama par līgumā paredzēto summu vai nē, jo situācija pēdējo četru mēnešu laikā ir mainījusies.
Savukārt attiecībā uz tālākajiem darbiem ir jāaizmirst fiksētās līgumu summas, norādīja Driksna. “It īpaši tas attiecas uz līgumiem par darbiem, kas ir jāīsteno piecu gadu laikā, piemēram, elektrifikācija vai signalizācijas ierīkošana. Šobrīd neviens nedos garantijas, ka tieši par šādu summu nākamo piecu gadu laikā to varēs izdarīt,” uzsvēra “RB Rail” vadītājs.
Viņš norādīja, ka tādēļ gan nacionālā, gan arī Eiropas līmenī ļoti skaidri jādala atbildība starp pasūtītāju un izpildītāju.
“Ja šobrīd mēģināsim uzlikt visu atbildību uz izpildītāju, tad mēs saņemsim cenas, kuras droši vien mūs ļoti apbēdinās. Tādēļ, visticamāk, līgumi būs ar indeksācijas iespējām, piemērojoties konkrētajai situācijai. Iespējams, ka nebūs arī līgumu par fiksētu apjomu – piemēram, 50 kilometriem dzelzceļa līnijas -, bet par konkrētām komponentēm un darbiem – uzbērumu, sliedēm u.tml. -, lai varētu novērtēt, kāda ir katras komponentes cena un kādas ir piegāžu iespējas, un pēc tam saprast, cik beigās maksās piecu vai simts kilometru dzelzceļa līnijas būve,” stāstīja Driksna.
