Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos 39
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kuram gan gribētos, ka viņu šmauc, nu, piemēram, paša iecienītajā veikalā? Turklāt tik vienkāršā veidā – uz iepakojuma sadrukājot dažādus vilinošus paziņojumus vai grafiskus attēlus, kas vedina domāt par videi saudzīgu preci, taču patiesība ir cita. Angļu valodā šo paņēmienu sauc par “greenwashing”, latviski sakām – zaļmaldināšana.Kas liecina par preces saudzīgumu videi?
Vai sajūti zaļumu?
Pēc vairākām stundām, ko kopā ar biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vides speciālisti Ilzi Neimani esam pavadījušas Rīgas tirdzniecības centra “Akropole Alfa” veikalos “Rimi” un “Drogas”, šaubu nav – piemēru, kas rada aizdomas par zaļmaldināšanu, netrūkst.
Nav pat ilgi jāmeklē, jo jau pie pirmā matu kopšanas līdzekļu stenda uzrunā zaļo sajūtu kosmētika – kāds Lietuvas ražotājs uz plastmasas iepakojuma nodrukājis apli zaļā vai zelta krāsā ar četrlapiņu centrā un uzrakstu “Green feel’s cosmetics”, kā arī citu daudzsološu informāciju – ar eksperta parakstu apstiprinātu produkta dabiskumu ne mazāk par 97%, tas ir vegāns un saražots ar zaļo enerģiju.
Ko “Green feel’s” noformējums un teksts var pateikt pircējam? “Es teiktu, ka neko, jo neapliecina, ka produkts būtu ar mazāku ietekmi uz vidi,” spriež I. Neimane.
Procentu sacensības, kā viņa dēvē praksi norādīt uz iepakojuma dabiskas izcelsmes produktu procentuālo sastāvu, drīz jau varēs pieteikt kā vienu no olimpiskajiem sporta veidiem – tik populārs tas kļuvis starp ražotājiem. Skaitļi lielākoties grozās ap 90 un vairāk, taču rodas jautājums – ko satur atlikušie procenti?
Varbūt kādu vielu, kas lietotājam nebūtu vēlama? Tāds pirkums vides speciālistei trāpījies pašai, reiz steigā iegādājoties šampūnu, ko tagad ironiski sauc par savu mīļāko produktu. “Drogās” tas novietots vienā no četriem plauktiem ar uzrakstu “Dabīgā matu kosmētika”.
“Pati uzķēros uz zaļmaldināšanas āķa – elegants iepakojums ar koka imitācijas plastmasas korķi, 92% dabiskas izcelsmes sastāvdaļu un vēl sertificēta bioloģiskā olīva no Itālijas! Š
ādi paziņojumi rada pozitīvas emocijas, taču sertificēta ir olīva, ne jau šampūns.
Kad vēlāk papētīju sastāvu, atradu tur vielu “DMDM Hydantion, quaternium-15″, no kuras ir ieteikums izvairīties tāpēc, ka tā izdala kancerogēno formaldehīdu,” par savu pieredzi stāsta I. Neimane.
Turpinot zaļmaldināšanas medības, uzejam arī vietējās akciju sabiedrības “Spodrība” preces ar “Seal” zīmolu, lielu uzrakstu “eco” un zaļu lapiņu uz plastmasas pudeles. Ražotājs pamatoti lepojas, ka 2012. gadā kļuvis par pirmo Baltijā, kura tīrīšanas un kosmētikas līdzekļi ieguvuši Eiropas Savienības (ES) ekomarķējumu.
Tomēr ne visiem uzņēmuma produktiem, kuru iepakojumu rotā uzraksts “eco” ar zaļu lapiņu, ir piešķirts arī ES ekomarķējums, par ko var pārliecināties veikala plauktā.
Cik godīga ir prakse drukāt “eco” arī uz pudelēm, kas nesatur oficiāli sertificētu ekoproduktu, un izvietot tos līdzās sertificētiem?
Līdzīgi notiek ar citu ražotāju precēm – daļai piešķirts ekosertifikāts, daļai – nav, bet tās atrodas vienā plauktā. Piemēram, zobu pasta, kuras nosaukums “ecodenta”, jau vedina cerēt uz tās zaļumu, taču no tās vairākām versijām uzticams “Cosmos organic” grupas ekosertifikāts “Ecocert” piešķirts tikai divām.
Bingo!
Pie higiēnisko preču plaukta varam saukt “bingo”. Atradumu vides speciāliste nosauc pat par zaļmaldināšanas pērli. “Uz iepakojuma norādīts, ka produkts ir ekosertificēts “Eco certified by Okeo-Tex 100″, taču tas ir vides marķējums, nevis ekosertifikāts. Vides marķējums darbojas līdzīgi kā ekomarķējums, tomēr tas ņem vērā tikai atsevišķus dzīves cikla posmus vai tikai dažus vides aspektus, tāpēc neatbilst ekomarķējuma prasībām,” skaidro I. Neimane.
Vēl viens “bingo” trāpās grīdu tīrīšanas līdzekļu stendā, kur ASV ražotajam produktam uz plastmasas pudeles priekšpuses lasāms “Tri-bio probiotic floor bio cleaner”, bet otrā pusē uzdrukāta melna taisnstūra zīme ar lapiņu un tekstu “Eco US/NY/2012/19”.
“Šis ir ekomarķējums ASV, ko lieto pēc brīvprātības principa un kas ir paredzēts uzņēmumiem, lai veicinātu ekoloģisku produktu ražošanu un izplatīšanu. Tomēr par šo marķējumu nav publiski pieejamas informācijas, kas ļautu pārliecināties par ietvertajiem kritērijiem un neatkarību no ražotāja.” Vai zaļmaldināšana? “Šis ir tāds labs zaļmaldināšanas piemērs,” apstiprina I. Neimane.
Šķiet, vēl vienu “pērli” esam uzgājušas virtuves preču nodaļā, kur Polijas uzņēmumā “Florina” ražotu pannu rotā uz kartona uzdrukāts uzraksts – dabisko smilšu panna: “Sandy organic patelnia”.
I. Neimane to nosauc par interesantu piemēru, kas rada virkni jautājumu – vai rūpnieciski ražotu pannu ar plastmasas rokturi var saukt par “organic” jeb dabisku, vai tās pārklājumā nav pievienota nekāda cita viela utt.? “Manuprāt, nosaukt to par “organic” ir nepareizi, tā ir zaļmaldināšana, taču te vēl būtu darbs ekspertiem.”
Pannas ir produktu grupa, kuru saudzīgums videi nav viegli izvērtējams, jo nav tāda ekosertifikāta, kas apliecinātu to zaļumu, ja neskaita no tērauda un čuguna izgatavotās.
Teflona pannas var saturēt cilvēka veselībai un videi kaitīgas vielas. Kā stāsta I. Neimane, pēdējā laikā vides pētnieku uzmanības centrā nonākuši perfluoralkilsavienojumi, saīsināti PFAS, kurus pannu un arī ūdensnecaurlaidīgu preču ražošanā izmanto tāpēc, ka tie spēj atgrūst ūdeni. Tomēr PFAS sauc par “ķīmiskām vielām uz visiem laikiem”, jo ir ļoti noturīgi gan vidē, gan cilvēka organismā. Tie ir atzīti par veselībai kaitīgiem, jo var izraisīt aknu bojājumus, vairogdziedzera slimības, tuklumu, auglības problēmas un audzējus.
Uzņēmumi, kas neizmanto šīs vielas pannu ražošanā, uz preces izvieto uzrakstu, ka tā nesatur PFAS. Pircēju šis paziņojums varētu nomierināt, ka produkts ir drošāks, tomēr rodas jautājums – ar ko PFAS tiek aizvietots?
Sūdzību praktiski nav
Pēc tik bagātīgas veikalu “ražas” pārsteidz Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) atbilde uz jautājumu par saņemtajām sūdzībām, pieņemtajiem lēmumiem un piemērotajiem sodiem par zaļmaldināšanu.
“Par zaļmaldināšanas gadījumiem praktiski nesaņemam sūdzības, vairāk signālus sociālajos tīklos un jautājumus, vai tiešām var uzticēties komersantu paustajam. Šie signāli mums ir svarīgi uzraudzības darbībām.” Starp citu, par smagu pārkāpumu likums paredz sodu līdz pat 100 000 eiro.
Tomēr pērn PTAC pats uz savu roku veicis izpēti desmit vietējo komersantu tīmekļa vietnēs, kurās tiek piedāvāta Latvijā ražota kosmētika un modes preces. Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane skaidro, ka lielākoties konstatētas problēmas, kas saistītas ar “ilgtspējīguma” paziņojumu izmantošanu apģērbu ražotāju un tirgotāju komercpraksē, piemēram, ar apgalvojumiem “ilgtspējīgas modes zīmols”, “ilgtspējīgs dizains”, “ilgtspējīgs zīmols”, “100% dabīgs sastāvs”, “dabīgas sastāvdaļas” u. tml. Kosmētikas ražotāju un tirgotāju komercpraksē konstatētas tādas maldinošas vai iespējami maldinošas norādes kā, piemēram, “Produkti, kas ir dabai draudzīgi”, “Dabīga kosmētika”, “Videi draudzīgs iepakojums, nesatur plastmasu”, “Natural colours (dabiskas krāsas)”, “No SLS (nesatur SLS)”, “No parabens (nesatur parabēnus)” u. tml.
No uzsāktajām administratīvo pārkāpumu lietām deviņas ir pabeigtas, pieņemot lēmumu par komercprakses uzraudzības lietas izbeigšanu, viena vēl atrodas izskatīšanā. “Izbeidzot lietas, komersanti tika aicināti turpmāk nodrošināt to īstenotās komercprakses atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī vienlaikus informēti, ka, konstatējot komersantu darbībās īstenotu negodīgu komercpraksi, PTAC ir tiesīgs uzsākt jaunu administratīvo lietu par komersantu īstenotu negodīgu komercpraksi, tostarp pieņemot attiecīgu lēmumu.”
PTAC pārstāve atzīst, ka zaļie paziņojumi un zaļmaldināšana noteikti būs centra prioritāte daudzus nākamos gadus. “Šādas komercprakses izpētei pievērsīsimies aizvien pastiprinātāk.”
Pirkumu drošība – pašu pircēju rokās
Spriežot pēc mazumtirgotāju atbildēm uz jautājumu, kādus pasākumus tie veic zaļmaldināšanas novēršanai, pircējiem joprojām būs vairāk jāpaļaujas uz pašu spējām atšķirt zaļi maldinošas no patiesi videi saudzīgas preces.
Gan vides speciāliste I. Neimane, gan PTAC pircējiem, lūkojot pēc videi saudzīgākām precēm, iesaka paļauties uz starptautiski atzītiem zīmoliem – ES ekopuķīte, Ziemeļu gulbis un Vācijas zilais eņģelis, kā arī citiem drošiem ekomarķējumiem.
Ko lietas labā dara veikalnieki? Viņu atbildes uz šo jautājumu galvenokārt liecina par uzticēšanos ražotājiem un piegādātājiem un savas iekšējās kontroles kārtības drošumu.
Veikalu tīkla “Top!” valdes locekle Ilze Priedīte apgalvo, ka uzņēmums līdz šim nav saskāries ar “negodīgu komercpraksi šajā jautājumā”. “Lidl” apmeklētājus no zaļmaldināšanas sargājot iekšējās preču iepirkšanas un izejvielu izmantošanas politika, kas “stingri nosaka principus, pēc kādiem izvēlamies un iepērkam produktus, kurus tālāk piedāvājam mūsu klientiem”, skaidro uzņēmuma “Lidl Latvija” korporatīvās sociālās atbildības vadītāja Antra Birzule.
“Rimi Baltic” korporatīvās atbildības un komunikācijas vadītāja Zanda Šadre apliecina, ka uzņēmums pievērš lielu uzmanību, lai vārdi saskanētu ar darbiem, nedodot iespēju zaļmaldināšanai. “Rimi” viņa nosauc par vienu no pirmajiem celmlaužiem Latvijā nozares līmenī, kas par zaļmaldināšanu dažādos publiskos pasākumos un diskusijās aktīvi sācis runāt jau pirms diviem gadiem, kad termins tikko bija latviskots no angliskā “greenwashing” par zaļmaldināšanu.
Kurā brīdī zaļmaldinātāji izsprūk cauri veikalnieku kontroles tīklam un preces ar apšaubāmu vai nepatiesu informāciju nonāk plauktos, vispirms jāizpēta pašiem.
Taču mūsu trīs stundu garā ekspedīcija parādīja, ka ar uzticēšanos ražotāju un piegādātāju likumpaklausībai un godaprātam ir par maz.
Uzziņa
5 izplatītākie zaļmaldinātāju triki
1. Vispārīgi paziņojumi.
Paziņojumi “videi draudzīgs,” “zaļš”, “dabas draugs”, “ekoloģisks”, “ilgtspējīgs” vai “klimatam draudzīgs” ir neskaidri un nekonkrēti, tos ir grūti vai pat neiespējami pierādīt.
2. Norādes par to, ko produkts nesatur.
Maldinoši ir paziņojumi, ka produkts nesatur kādu konkrētu vielu, bet vienlaikus tas satur citu sastāvdaļu ar līdzīgām īpašībām, piemēram, “brīvs no BPA”, tomēr satur BPF vai BPS. Arī tādi paziņojumi, ka produkts nesatur kādu vielu, ar kuru šī produktu kategorija nekad nav bijusi saistīta, ir maldinoši (bezglutēna, vegāns).
3. Norādīts dabisku izcelsmes vielu procentuālais sastāvs.
Vielas, kas iegūtas no dabiskiem avotiem, bet kuras ir ķīmiski pārveidotas, kā tas parasti notiek vairumā gadījumu, nevajadzētu raksturot kā dabiskas.
Maldinoši ir “dabiski” produkti, kuros uzrādīts noteikts procents dabisku vielu, taču tie satur arī mākslīgi sintezētas, veselībai vai videi kaitīgas piedevas.
4. Simbolu lietošana.
Simboli tāpat kā teksta informācija nedrīkst būt maldinoši. Simboli izraisa emocionālus priekšstatus, tāpēc to lietošana ir rūpīgi jāpārdomā, jo var rasties pārpratumi. Piemēram, paziņojumi, kuros izmantotas lapas, koki, dzīvnieki, var radīt maldinošu priekšstatu, ka produkts ir videi draudzīgāks.
5. Izstrādāta zīme, kas līdzīga ekomarķējumam.
Drošus un atzītus ekomarķējumus meklējiet “www.ekomarkejums.lv”.
Avots: biedrība “Ekodizaina kompetences centrs”
Mana pieredze
Jāpārņem Zviedrijas pieredze
Jānis Brizga, vides pētnieks, biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs: “Pārtikas jomā regulējums ir stingrs – bio vai eko termini ir aizsargāti ar Eiropas Savienības (ES) direktīvu un bez atbilstoša sertifikāta uz iepakojuma tos nedrīkst likt.
Citu preču jomās, kur nav ierobežojumu ES vai nacionālajā līmenī, jāpaļaujas uz ražotāja vai piegādātāja godprātību un reklāmas ētiskajiem kritērijiem.
Pašlaik apspriešanas stadijā atrodas ES regulējums “green claims” (zaļais paziņojums), kas izriet no Zviedrijas pieredzes, kur tāds tika pieņemts jau pirms vairākiem gadiem. Regulējums paredz, ka uzņēmumam, kurš apgalvo, ka viņa produkts ir zaļāks par citiem produktiem, tas ir jāpierāda ar preces dzīves cikla novērtējumu.
Jebkurš var paprasīt, lai ražotājs parāda pētījumus, kas to apliecina. Šo pieredzi, ko Zviedrija virza tālāk kā iniciatīvu ES līmenī, savas prezidentūras laikā tā vēlas aktīvi attīstīt. ES ir bijušas daudzas diskusijas, kādā veidā šo regulēt, vēl īstas skaidrības nav, tomēr veidojas kopīga vēlme panākt, lai uzņēmumi nevarētu vienkārši apgalvot, ka viņu produkts ir zaļš.
Zinu, ka patērētāju tiesību aizsardzības un vides organizācijas sūta savus komentārus. Ceru, ka regulējums ieviesīs lielāku skaidrību kosmētikas un saimniecības preču sadaļā.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
