Šis būs izdzīvošanas gads: enerģētikas krīze var novest pie pārtikas un dzērienu ražotāju bankrotiem 141
Latvijas pārtikas ražotājiem daudz kas ir atkarīgs no tā, kā tiek ražoti produkti un kas ir mērķauditorija, bet ražotājiem šis solās būt izdzīvošanas gads, un enerģētikas krīze var novest pie pārtikas un dzērienu ražotāju bankrotiem, intervijā aģentūrai LETA stāstīja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.
Viņa skaidroja, ka pārtikas ražotājiem situācija ir sarežģīta un uzņēmumiem klājas atšķirīgi.
“Pārtikas ražotāji domā un skatās, ko var darīt citādāk, lētāk, jo visi saprot, ka, ja nebūs produktam pircēju, tad nav jēgas tam, ka esi kaut ko saražojis vai izaudzējis. Tāpēc uzņēmumi pārskata savus produktu portfeļus, samazina piedāvājuma klāstu, pārskata receptūras, kādu produktu aizstāj ar lētāku,” stāstīja Gulbe.
Vienlaikus viņa minēja, ka “cilvēki domā, ka, ja lētāks, tad nekvalitatīvāks, taču tā noteikti nav. Piemēram, ja cilvēks visu laiku ēda lasi, kas ir ļoti labs, veselīgs produkts, bet dārgs, bet tagad tā vietā ēd siļķi, kas ir daudz lētāka, bet nebūt tas nav slikts, neveselīgs vai negaršīgs produkts.
Ir receptūras, kurās var aizstāt, samainīt sastāvdaļas utt. Uzņēmēji to dara. Arī iepakojumu maina, vairs ne ar tik daudz zelta burtu, par ko ir jāmaksā.
Tāpat viņa stāstīja, ka uzņēmumos ir veidojušās situācijas, kur “viņi ir investējuši, ir lielas kredītsaistības, lai kļūtu modernāki, bet tagad situācija ir ļoti mainījusies.
Tie uzņēmumi, kas gājuši soļiem attīstības virzienā, tagad domā, vai kāds no iepriekšējiem soļiem nav bijis par ātru vai lielu, ka, atnākot šai krīzei, ar esošajām problēmām vairs nevar tikt galā.”
Vienlaikus Gulbe minēja, ka Latvijā pārtikas nozare vienmēr ir balstījusies uz eksportu, jo vietējais tirgus nav tik liels.
Piemēram, Latvijā graudus un piena produktus saražo vairāk nekā patērē.
Viņa atzina, ka “ir labāki, veiksmīgāki uzņēmumi un visās nozarēs ir uzņēmumi, kam neveicas tik labi. Mūsu “Balticovo”, “Karavelai”, “Dobeles dzirnavniekam” lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta.
Veicas tiem, kas ir pētījuši eksporta tirgus, investējuši zināšanās, ražošanā, mārketingā. Ļoti daudzi pārtikas ražotāji eksportā pāriet uz “premium” klases produkciju, ne vairs uz to vienkāršāko, bet arvien lielāku pievienoto vērtību. “Balticovo” arī sen vairs neeksportē “plikas olas”, bet dažādu produkciju, pat saldējumu.”
AREI ir vadošais augkopības selekcijas institūts Latvijā. Institūta pētniecības virzieni ir saistīti ar kultūraugu ģenētiku un selekciju, augkopību un agroekoloģiju ilgtspējīgai saimniekošanai, nodrošina kvalitātes prasības pārstrādes izejvielām, kā arī ilgtspējīgas lauku telpas attīstību, ekonomisko analīzi lauksaimniecībai, pārtikas ražošanai un zivsaimniecībai. Institūts darbojas Rīgā, Priekuļos, Dižstendē un Viļānos.
