Ražotāji: nemainot akcīzi stiprajam alkoholam, valsts iekasētu par 28 miljoniem vairāk 3
Paliekot pie iepriekš plānotā akcīzes pieauguma grādīgajam alkoholam par 3,5% par 100 litriem absolūtā alkohola, 2018. gadā valsts varētu iekasēt par 28 miljoniem eiro vairāk, nekā tad, ja nodoklis tiks palielināts par 15,2%, kā to paredz nodokļu reformas iedvesmotais Finanšu minisrijas priekšlikums., portālam la.lv atzina Latvijas alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.
Nozare atbalsta nodokļa reformas nepieciešamību valstī, taču norāda, ka strauja akcīzes nodokļa palielināšana visām alkoholisko dzērienu kategorijām var novest nevis pie ieņēmumu palielinājuma, bet tieši pretēji – to samazinājuma. Pēc asociācijas aprēķiniem, ceļot akcīzes nodokli grādīgajam alkoholam pēc valsts iepriekš saskaņotā plāna 3,5% apjomā, valsts iegūtu vairāk akcīzes nodokļu ieņēmumus, nekā tad, ja nodoklis tiks palielināts par 15,2% – kā to paredz pēdējie priekšlikumi nodokļu reformā.
Asociācijā uzskata, ka akcīzes nodokļa pieaugums par 15,2% grādīgā alkohola kategorijai ir pārāk straujš – tam draud iekšējā patēriņa samazinājums 10-12% apmērā, kas noved arī pie mazākiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem un vēl mazākiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. Pēc asociācijas aprēķiniem, paliekot pie iepriekš plānotā akcīzes pieauguma grādīgajam alkoholam par 3,5% par 100 litriem absolūtā alkohola, 2018. gadā valsts varētu iekasēt par 28 miljoniem eiro vairāk, nekā tad, ja nodoklis tiks palielināts par 15,2% – kā to paredz FM priekšlikums. Par pamatu šādai prognozei kalpo asociācijas veiktie aprēķini un Igaunijas situācijas analīze. Turklāt akcīzes nodokļa stabilitātes rezultātā Latvijas pierobežā jau šogad tika radītas 200 jaunas darba vietas.
Pēc FM piedāvātās reformas cenas veikala plauktā 1 litra 40% alkoholiskajam dzērienam nākamgad pieaugs par 1,10 eiro. Turpretī 0,5 litru 5% alus pudelei cena pieaugs par 0,04eiro. Alum šobrīd akcīzes likme par 0,5 litru 5% pudeli ir 0,11 eiro, turpretī tāda paša tilpuma sidram akcīzes likme ir 0,32 eiro. Tādejādi alus likmi vajadzētu kāpināt ievērojami straujāk, lai alus likme reformas laikā izlīdzinātos vai tuvinātos sidra likmei. Grādīgajiem dzērieniem un citiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu nepieciešams ievērojami mazāks likmes pieaugums, uzskata asociācijā.
Uzziņai:
Alus akcīzes nodokļa ieņēmumi ir dubultojušies no 15 miljoniem eiro 2008. gadā, līdz 32 miljoniem eiro 2016. gadā, papildus tam alus pārdotais apjoms ir palicis tādā pašā apmērā ap 150 miljoni litru gadā. Alus bija vienīgā dzērienu kategorija, kas krīzes laikā audzēja savus apjomus, atšķirība no visām citām alkoholisko dzērienu kategorijām.
“Secinājumi ir acīmredzami: no alus nozares var ieņemt ievērojami vairāk, nekā no pārējām alkoholisko dzērienu grupām, pat paaugstinot akcīzes likmi”, rezumē Lasociācijas izpilddirektors.
Latvijā 2008. gadā no grādīgajiem alkoholiskajiem dzērieniem iekasēja tikpat daudz cik 2016. gadā, lai gan 2016. gadā akcīzes nodokļa likme šim dzēriena segmentam ir par 56% lielāka. Grādīgo alkoholisko dzērienu apjoms ir būtiski mazinājies, jo tas ir palicis ievērojami dārgāks. Tam paralēli ir radies liels nelegālais tirgus 25,8% apjomā. Pasaules banka, Domnīca “Certus” un RTU pētnieki ir atzinuši, ka grādīgo alkoholisko dzērienu kategorijai nevajadzētu celt akcīzes nodokli, bet tas ir iespējams tikai alkoholiskajiem dzērieniem ar mazāku alkohola saturu, bet tas netiek ņemts vērā.
Lai vērstu uzmanību uz nevienlīdzīgo akcīzes nodokļa politiku Latvijā un iespējām iegūt papildus līdzekļus plānotajām reformām, Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) īsteno kampaņu “Kur iegūt naudu budžetam?”. Jau daudzu gadu garumā alkohola nozarē ir ļoti atšķirīgs nodokļa slogs dažādām alkoholisko dzērienu kategorijām, kur vislielākā nevienlīdzība ir vērojama tieši starp alu un grādīgajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Latvijas alkohola nozare aicina FM un valdību atkārtoti pārskatīt piedāvātās akcīzes likmes dažādu alkoholisko dzērienu starpā, vadoties no principa – alkohols ir alkohols.
Esošā kārtība nosaka, ka alus akcīzes nodoklis par tādu pašu alkohola daudzumu ir gandrīz četras reizes mazāks nekā grādīgajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Iegādājoties vienāda alkohola daudzumu, patērētājs samaksā valsts budžetā gandrīz četras reizes mazāk. Alus 2016. gadā valsts budžetā nodokļos iemaksāja 32 miljonus eiro, turpretī grādīgie alkoholiskie dzērieni 117 miljonus eiro. lai gan alus pēc patēriņa veido gandrīz 75% no patēriņa un pēc tīrā alkohola apjoma tiek patērēts tik pat cik grādīgie alkoholiskie dzērieni, rezumē asociācijā.
