Ražot zaļi nozīmē dzīvot zaļi. Kā šo principu īsteno Latvijas poligrāfijas nozarē? 0
Ilgtspējīga saimniekošana, zaļā domāšana un ražošana, tiecoties minimizēt videi nodarīto kaitējumu, ir tendences, kas ne tikai lasāmas lozungos vai Eiropas direktīvu pamatnostādnēs – šādu attieksmi un saimniekošanas pamatprincipus pavisam reālā darbībā no uzņēmuma var pieprasīt arī potenciālais ārvalstu sadarbības partneris.
Piemēram, Zviedrijā videi maksimāli draudzīgu saimniekošanas modeli tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem pieprasa ieviest paši patērētāji.
“Visa Zviedrijas sabiedrība ir tā piesūcināta ar idejām par zaļo dzīvesveidu, ietekmes uz vidi mazināšanu un aprites ekonomiku, ka patērētāji šīm lietām pievērš ļoti lielu uzmanību,” stāsta biznesa konsultante Austra Krēsliņa, kas vairāk nekā desmit gadus bijusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Zviedrijā, bet šobrīd vada pati savu uzņēmumu “Baltic Reach” AB.
“Tikai tad, ja patērētājs gūs pārliecību, ka tiek saimniekots ilgtspējīgi – maksimāli draudzīgi videi, tiks izdarīta izvēle par labu uzņēmuma piedāvājumam. Sabiedrība augstu vērtē jebkādus veidus, kas liecina par uzņēmuma ieinteresētību rūpēs par vidi.
Piemēram, Zviedrijā ir vairāki veikalu tīkli, tostarp arī “H&M”, kas ir sākuši piedāvāt apģērba izīrēšanu. Šāds mēnesi valkāts apģērbs, kas atdots atpakaļ veikalā, nonāk tirdzniecībā jau par ļoti zemu cenu. Līdz ar to tam tiek dota it kā otrā dzīve.”
Sertifikācija palielina eksportspēju
Latvijas eksportspējīgākās nozares savus saimniekošanas modeļus tiecas padarīt videi aizvien draudzīgākus.
Kā apliecinājums, ka tie nav tikai tukši vārdi, ir uzņēmumu centieni pilnveidot saimniekošanu, sakārtojot to atbilstoši dažādu vides sertifikātu prasībām. “Piemēram, sadarbības partneri Skandināvijā noteikti vēlēsies, lai uzņēmums varētu apliecināt savu spēju saimniekot videi maksimāli draudzīgi.
Jo sevišķi izteikti tas parādās pārtikas un tekstilrūpniecības nozarēs, tomēr arī jebkurā citā sfērā strādājošam uzņēmumam būs lielākas izredzes uzsākt sadarbību, ja tas kā apliecinājumu ilgtspējīgai pieejai varēs uzrādīt vides sertifikātu,” tā Austra Krēsliņa.
Spilgts piemērs šajā ziņā ir Latvijas poligrāfijas nozare, kas eksportē ap 80% saražotās produkcijas. Latvijas poligrāfijas uzņēmumu lielākais tirgus ir Skandināvijas valstis.
“Poligrāfija ir viena no tām nozarēm, kam šīs augstās ilgtspējīgas saimniekošanas prasības noteiktas starptautiskā mērogā,” uzsver Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas vadītāja Ieva Bečere.
“Tas attiecas gan uz iepakojuma ražošanu, jo īpaši – iepakojumu pārtikai, kosmētikai vai farmācijas izstrādājumiem, gan arī uz citiem segmentiem. Līdz ar to uzņēmumiem ir nepieciešams šīm prasībām pakārtot savus saimniekošanas modeļus. Ir svarīgi, lai attiecīgi sertifikāti varētu apliecināt gan izmantojamo materiālu atbilstību, gan arī uzņēmumu ilgtspējīgas, videi draudzīgas saimniekošanas principus. Īpaši būtiski tas ir eksportējošiem uzņēmumiem.”
Noteikumi ražotājam un pasūtītājam
Poligrāfijas nozares flagmanis – grāmatu ražošanas uzņēmums SIA “Livonia Print” – ir viens no tiem, kura darbību, ievērojot stingras vides prasības, apliecina vairāki vispārēji un specifiski nozarei raksturīgi vides sertifikāti.
“Vides jautājumiem poligrāfijas nozarē tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība,” uzsver SIA “Livonia Print” izpilddirektora vietniece Janīna Blūma. “Tas, ka poligrāfija ir videi īpaši kaitīga nozare, ir vairs tikai mīts. Realitātē visi mūsdienīgā poligrāfijas produkcijas ražošanā izmantotie materiāli tiek pārstrādāti vismaz trīs reizes. Turklāt visas ķimikālijas, piemēram, poligrāfijas krāsas, kļūst videi aizvien draudzīgākas.”
Pamatos “Livonia Print” savu darbību balsta uz “Nordic Ecolabel” (“Nordic Swan”) un “EU Ecolabel” sertifikātu prasībām.
“Apmēram 90% mūsu uzņēmuma izmantoto ķimikāliju ir saņēmušas “Nordic Ecolabel” akceptu, un 80% ķimikāliju atbilst arī “EU Ecolabel” kritērijiem,” stāsta Janīna Blūma.
Viņa arī norāda, ka “Livonia Print” otrreizējai pārstrādei nodod 97% uzņēmuma ražošanas atlikumu, turklāt pērn uzņēmumam kopējo atlikumu apjomu izdevies samazināt par 10,6%. Šāda pieeja saimniekošanai sniedz iespēju “Livonia Print” produkciju marķēt ar “Nordic Ecolabel” un “EU Ecolabel” simboliku.
Tomēr, lai produkts atbilstu šo vides sertifikātu prasībām, zināmi noteikumi jāievēro ne tikai grāmatu ražotājam, bet arī to pasūtītājam. Tādēļ ikvienam, kas vēlas, lai viņa pasūtītā grāmata tiktu marķēta ar šo vides sertifikātu simboliku, sadarbībā ar ražotāju būs jāseko noteiktām vadlīnijām.
Glābj Panamas lietusmežus
Šogad “Livonia Print” kļuva par vienīgo uzņēmumu Latvijā, kas saņēmis arī nozarei specifisko CO2 emisijas novērtēšanas sertifikātu “Climate Calc”.
“Balstoties uz “Climate Calc” vadlīnijām, uzņēmums aprēķina tā dēvēto CO2 pēdas nospiedumu – kopējo CO2 emisijas apmēru, kas rodas ražošanas procesā un produkta dzīves ciklā,” stāsta Janīna Blūma.
“Mums ir iespēja aprēķināt šo ietekmi gan visai ražotnei kopā, gan arī katram atsevišķam projektam vai visām kādas izdevniecības grāmatām. Piemēram, uz Gēteborgas mesi mēs bijām sagatavojuši prezentācijas materiāliem piezīmju grāmatiņas. Aprēķinājām, cik lielu kaitējumu videi nodara šīs grāmatiņas, un to kompensējām, samaksājot noteiktu summu Panamas mežu atjaunošanai.”
Vides sertifikāts “Climate Calc” sniedz iespēju parūpēties par sava pasūtījuma izpildē radīto CO2 izmešu kompensāciju katram “Livonia Print” sadarbības partnerim.
Jāpiebilst, ka gandrīz puse dažādu veidu papīru, ko 2018. gadā savā ražošanā izmantojusi SIA “Livonia Print”, bijis FSC sertificēts papīrs. Šī burtu kombinācija apliecina, ka papīra ražošanā izmantotie meža resursi tiek apsaimniekoti ilgtspējīgā, dabai draudzīgā veidā.
“Ir izdevniecības, kas vēlas, lai 100% viņu pasūtījumu tiktu izpildīti, izmantojot FSC sertificētus materiālus, turklāt tādu ir aizvien vairāk!” turpina Janīna Blūma.
