Ražot pirtsslotas vai viedtālruņa lietotnes? Diskusija Valmierā 4
“Kaut arī pašlaik tautsaimniecība attīstās samērā strauji, par ko liecina iekšzemes kopprodukta pieaugums par 4,5%, iedzīvotājiem visbiežāk tas ir tikai abstrakts skaitlis. Ikdienā daudzi šo izaugsmi nejūt, lielākajai daļai joprojām ir ļoti mazi ienākumi,” uzrunājot valmieriešus, sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. “Tāpēc būtu jālemj, kā rīkoties, lai izrautos no šo mazo algu “slazdiem” un kā sasniegt, ka Latvijā strādājošais nopelna vismaz 1500 eiro mēnesī.”
Valmierā Latvijas Bankas speciālisti, tiekoties ar iedzīvotājiem, pašvaldību vadītājiem, uzņēmējiem, Vidzemes Augstskolas studentiem un pasniedzējiem, aicināja spriest par to, kas darāms, lai mēs dzīvotu labāk nekā līdz šim. “Latvijas Avīze” jau vēstīja, ka Latvijas Banka uzsākusi plašu sabiedrību izglītojošu pro-grammu, lai ikviens iedzīvotājs spētu pilnvērtīgi sekot līdzi finanšu un ekonomikas norisēm valstī.
Labām algām vajag vismaz 10 “Valmieras stikla šķiedras”
Valmieriešus interesēja noskaidrot, vai, strauji ceļot strādājošo atalgojumu – straujāk nekā darba ražīgumu –, atkal nepiedzīvosim ekonomikas pārkaršanu un jaunu krīzi? Pašlaik tautsaimniecībā vislielāko risku rada kvalificēta un izglītota darbaspēka trūkums. Uzņēmēji ir spiesti maksāt prasmīgiem darbiniekiem vairāk, lai tikai viņus neaizvilina strādāt ārzemēs.
“Šobrīd stāvoklis tautsaimniecībā krasi atšķiras no tā, ko piedzīvojām pirms desmit gadiem. Toreiz krīzi ievadīja sprādzienam līdzīgā pieprasījuma kāpums,” skaidro Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. “Pašlaik algas aug 6 līdz 8% robežās, kas nav nekas bīstams. Problēma ir cita – palēninās ražošanas produktivitāte, kas lielā mērā saistīta gan ar banku izsniegto kredītu apjomu samazināšanos, gan ar kvalificēta darbaspēka trūkumu. Bet, ja neradīsim uzņēmumus, kas ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību, tad gan algu celšana agri vai vēlu novedīs pie ekonomiskās izaugsmes apsīkuma.”
Latvijā strādājošajiem ir mazas algas tāpēc, ka uzņēmumi ražo produkciju ar pārāk mazu pievienoto vērtību. Vācijā tā ir septiņas reizes, Portugālē divarpus reižu lielāka nekā Latvijā.
Valmieras uzņēmumos – “Valmieras stikla šķiedrā”, “Valpro” un citos – darbinieku atalgojums ir ievērojami augstāks nekā vidēji valstī. Taču šajā pilsētā vajadzētu 13 “Valmieras stikla šķiedrai” līdzīgus uzņēmumus, lai strādājošo atalgojums būtu 1500 eiro mēnesī, uzskata Latvijas Bankas speciālisti.
“Jaunu uzņēmumu veidošanu kavē ierobežotais noieta tirgus, mazs pieprasījums, iedzīvotāju vājā maksātspēja. Tāpēc Latvijas uzņēmumiem jābūt spējīgiem eksportēt saražoto, izturot konkurenci ar citu valstu uzņēmumiem. Ja lielāko daļu saražotās produkcijas “Valmieras stikla šķiedra” vai “Valpro” nespētu pārdot ārzemēs, tad, iespējams, šie uzņēmumi nemaz nevarētu pastāvēt. Kaut ko ražot jau nav liela māksla. Pats svarīgākais jautājums: kam saražoto vajag un kurš to nopirks? Tā ir liela atšķirība – saražot pirtsslotas vai mobilajā tālrunī programmēt lietotni, kuru pēc tam var pārdot miljoniem cilvēku,” spriež Ilmārs Rimšēvičs.
Cēloņi jāmeklē izglītības sistēmā
Cēloņi Latvijas uzņēmumu “mazspējai” saražot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību meklējami Latvijā izveidotajā izglītības sistēmā. Kaut arī izglītībai no valsts budžeta atvēlēta vislielākā daļa, vidusskolu skolēnu sekmes ik gadu pasliktinās, arvien mazāk ir izcilnieku matemātikā, fizikā un citos eksaktajos priekšmetos. Skolu un skolotāju ir pārāk daudz, toties viņu atalgojums – mazs. I. Rimšēvičs rosina atalgojumu palielināt, samazinot gan pedagogu, gan skolu, to skaitā augstskolu, skaitu.
Pelnīdami vairāk, skolotāji būtu arī vairāk ieinteresēti darbā, no viņiem varētu vairāk prasīt, savukārt mācību vielas pasniegšana uzlabotos. Iznākumā būtu vairāk skolēnu ar izcilām sekmēm, līdz ar to lielākas izredzes sagaidīt no viņiem jaunas idejas ražošanas modernizēšanā, jaunu tehnoloģiju izstrādē. Saražojot produkciju ar ievērojami augstāku pievienoto vērtību, pavērtos iespēja maksāt strādājošajiem lielākas algas. Palielinātos ienākumi budžetā, kas savukārt ļautu vairāk atlicināt sociālajām vajadzībām.
Labāka dzīve jābalsta uz trim vaļiem: zināšanām, naudu un prognozējamu ekonomisko politiku. Latvijas Banka uzsver, ka komercbanku rīcībā ir vismaz pāris miljardi eiro, kurus varētu ieguldīt kredītos jaunas uzņēmējdarbības atbalstam.
Norāda uz problēmām izgītības sistēmā
Atzīstot trūkumus izglītības sistēmā, Valmieras pašvaldības vadītājs Jānis Baiks piemin fizikas eksāmenu, kuru pagājušajā gadā visās Latvijas vidusskolās kārtojuši vien 360 skolēni. Tajā pašā laikā valstī trūkst apmēram 18 tūkstošu inženieru.
Alojas novada pašvaldības deputāts Māris Možvillo spriež, ka skolu apvienošanas ideja pašlaik tiek cilāta, mazāk domājot par bērniem un par mācību darba kvalitātes uzlabošanu. Vairāk – par skolu ēku apvienošanu, kas nav pareizi. Viņaprāt, mehāniski slēdzot kādu skolu, šīs skolas bērni neiegūst neko. Vien grūtības nokļūt citā skolā, uz kuru jāmēro garāks ceļš. “Problēma ir nevis skolu skaitā, bet izglītības programmā, kas nemudina viņu iegūt tādu izglītību, kas būs vajadzīga dzīvē,” saka M. Možvillo.
Ilmārs Rimšēvičs uzskata, ka ļoti svarīgi valdībai pastāvīgi uzturēt dialogu ar uzņēmējiem, kuriem vislabāk zināms, kāda izglītība un kādi speciālisti viņiem nepieciešami. Valmieras pašvaldības vadītāja pieminētais piemērs ar fizikas eksāmenu neesot vienīgais. Arī eksāmens ķīmijā vidusskolēniem pašlaik nav obligāts, savukārt matemātikā tas jākārto tikai pēdējos trīs gadus.
Ik gadu valsts izšķiež prāvas summas tādām mācību programmām, kuras apguvušie pēc tam Latvijā nevienam nav vajadzīgi. Iznākumā darba meklējumos viņi spiesti pamest valsti. Tas tiešā veidā skar investīciju pieplūdumu un tautsaimniecības izaug-smi. Latvijas Bankas prezidents norāda, ka ārvalstu investori Latvijā nevar atvērt ražotnes, jo nav vietējo speciālistu, kas tur varētu strādāt. Lai aizlāpītu caurumus budžetā, sekmīgi strādājošos uzņēmumus valsts apliek ar lielākiem nodokļiem.
Uz valmieriešu jautājumu, vai skolu un skolotāju skaita samazināšanas vietā vispirms nebūtu jāapcērp valsts pārvaldē strādājošo ierēdņu skaits, tostarp ar lielajām algām, Ilmārs Rimšēvičs atbild, ka jaunais Valsts kancelejas vadītājs jau esot sācis štatu samazināšanu. Turpmākajos trīs gados ierēdņu skaits tikšot samazināts par 2% gadā.
Investorus un kreditorus lauki nevilinot
Alojas novada pašvaldības deputāts Māris Možvillo domā, ka ekonomisko trūkumu cēlonis ir mēģinājumi apkarot vietējo kapitālu, proti, arvien sarežģītāk ir dibināt krājaizdevu sabiedrības. Allažos sekmīgi darbojas kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “Allažu saime”, kas sniegusi atbalstu vietējiem iedzīvotājiem, kuriem dzīvokļa iegādei tādēļ nav bijusi vajadzība prasīt aizdevumu kredītu firmās. Savukārt komercbankas lauku iedzīvotāju vajadzībām atsaucas nelabprāt. Pēdējā laikā tās koncentrē savu darbību tikai lielajās pilsētās, samazinot filiāļu skaitu lauku novados.
Pēc deputāta teiktā, lauku sētā varot pievērsties pat kosmosa kuģu dzinēju ražošanai. Bet kreditorus tas neinteresē.
Pēc Valmieras iedzīvotāju teiktā, daudziem atsperties un uzsākt savu legālu uzņēmējdarbību neļauj ātro kredītu firmās paņemtie parādi. No šī parādu jūga viņi nespēj izkļūt pārmērīgi lielo procentu un uzrēķināto soda naudu par maksājumu kavējumiem dēļ. Valmieriešus uztrauc arī valsts atbildība par Liepājas metalurģiskā uzņēmuma bankrotu, kura dēļ darbu zaudēja ap 2500 darbiniekiem.
Ilmārs Rimšēvičs saka, ka krājaizdevu sabiedrību dibināšana vairākās Eiropas Savienības valstīs bija viens no iemesliem, kāpēc finanšu sistēma cietusi ļoti lielus zaudējumus. Šīs sabiedrības dibināja, lai aizdotu naudu tikai pazīstamiem cilvēkiem, būtībā tās bija pašpalīdzības kases. Taču kādā brīdī “spēles noteikumus” gribēja mainīt, aizdodot naudu arī nepazīstamiem ļaudīm, tostarp uzņēmumiem. Bankas vadītājs atzīst, ka krājaizdevu sabiedrību dibināšanas sekmēšana ir valstiski svarīga tēma.
“Tā dēvētie ātrie kredīti Latvijā lielā mērā izplatās kā ļauna sērga vai kāda jauna atkarība. Mūsu abās tuvākajās kaimiņvalstīs, kur ātro kredītu izsniegšanas noteikumi ir līdzīgi, situācija gan nav tik sarežģīta kā Latvijā. Bet, lai cik smagā finanšu situācijā cilvēks būtu, viņam vienmēr jāapzinās, ka aizdevums tomēr būs jāatdod,” saka I. Rimšēvičs.
Valmierā iebilst pret centralizāciju
Latvijas tautsaimniecības izaugsmi kavē tas, ka valstī joprojām trūkst valsts reģionālās attīstības programmas, diskusijā uzsvēra valmierieši. “Vērtējot visu tikai pēc tā, kas ir ekonomiski izdevīgi un kas ne, varam pazaudēt ko būtisku savai valstij,” teic Valmieras bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Karsa, “neatrazdami darbu, Rūjienas vai Naukšēnu vidusskolu absolventi spiesti doties prom. Tā turpinoties, pēc divdesmit gadiem Latvijā būs tikai Rīga, varbūt vēl daži lielie centri. Bet laukos nepaliks neviena cilvēka. Jāņem arī vērā, ka skolās būs jāiegūst izglītība ne tikai bērniem ar izcilām sekmēm, bet arī pārējiem”.
Arī Valmieras pašvaldības vadītājs Jānis Baiks iebilst pret šādu lielu reģionālu centru veidošanu. “Šajā ziņā pārsteidzoša un biedējoša ir Centrālās statistikas pārvaldē izdotā Latvijas prognozētās ekonomiskās attīstības karte 2030. gadam,” saka viņš, “pēc tās izaugsme ir tikai Rīgā, Rīgas apkārtnē, arī Valmierā. Bet pārējā valsts teritorijā tās nav. Mūsu lielākā nelaime pašlaik ir tā, ka joprojām atražojam nevis patstāvīgus pelnītājus, bet patērētājus, kuri prot tikai prasīt, bet neprot patstāvīgi lemt un rīkoties, lai izdzīvotu.”
Atzīstot, ka ekonomisko un sociālo problēmu risinājumi var būt dažādi un atšķirīgi no Latvijas Bankas piedāvātajiem, Ilmārs Rimšēvičs vēlreiz uzsvēra, ka Valmierā iesāktā saruna, kuras turpinājums paredzēts Jelgavā, Talsos, Rēzeknē un citās pilsētās, nav par to, ka viss ir slikti un ka latvieši ir nejēgas, kuri neko nespēj, vien tikai vaimanāt, ka viss ir slikti. “Ar “Latvijas Avīzes” atbalstu mēs gribam aicināt uz sarunu citās pilsētās par to, ko darīt, lai Latvijā cilvēki dzīvotu labāk.”
