– Vai saskatāt iespējas abiem uzņēmumiem sadarboties, tiem neapvienojoties? 6
– Tas ir jautājums, kura vērtēšanā jāpiesaista speciālisti. Ne jau uzņēmumi obligāti jāapvieno, lai uzlabotu sadarbību un novērstu zaudējumus valdībai. Šobrīd abi uzņēmumi, nevis sadarbojas, bet konkurē. Tas ir loģiski, jo abi ir komersanti, kuru uzdevums ir vairot peļņu. Visi jautājumi vēl ir atvērti, un visu šo gadu garumā nav saņemti nekādi konkrēti priekšlikumi. Mēs līdz septembrim gaidām no «TeliaSonera» oficiālu piedāvājumu.
– Gan jūs, gan “TeliaSonera” esat skaidri pateikuši, ka abas puses vēlas vairākumu šajā kompānijā. Kā sarunas var ritēt veiksmīgi?
– Mēs savu pozīciju esam skaidri pauduši. Esam īpašākā situācijā, jo valsts uzņēmumiem jāveic ne tikai komercfunkcija, bet arī sociālā funkcija, tāpēc uzskatu, ka komercpartneriem jāspēj būt elastīgākiem. Ja to neizdosies panākt, turpināsim strādāt kā līdz šim.
– Bet ja mainās tirgus situācija un piepildās Gata Kokina versija, ka “Kinnevik” grupas uzņēmumi Latvijā veido šādu koncernu – MTG grupas televīzija un radio, kopā ar Viasat un Tele2, pārpērkot “Baltcom”?
– Tāda ir Eiropas tendence, bet šajā gadījumā savs vārds sakāms arī Konkurences padomei, vai dominējoša stāvokļa iegūšana nāks par labu patērētājiem. Tas ir faktors par labu apvienošanai, kuru ņemam vērā, analizējot “Lattelecom” un LMT iespējamo apvienošanu, bet ir pozīcijas, no kurām neatkāpsimies.
– Ja jūsu ģimenē sieva tērē vairāk, nekā vīrs nopelna, kas šajā gadījumā jāpārskata: sievas tēriņi vai vīra spēja nopelnīt? Šis nav personīgs, bet hipotētisks piemērs.
– Gan viens, gan otrs. Pirmkārt, jāskatās vīra spēja nopelnīt.
– Gan valdības vadītāja Laimdota Straujuma, gan Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne teica, ka jāpārskata pirkumu saraksts.
– Kad runājam par jauna budžeta veidošanu, tam ir jābūt karstākajam diskusiju laikam, jo veidojam politiku. To nedrīkst atstāt uz dažām nedēļām gada beigās, kā tas ir iepriekš noticis vairākus gadus. Mums ir jāredz, ko no tā garā ministriju priekšlikumu saraksta nepieciešams īstenot. Es savos priekšlikumos esmu iesniegusi atbalstu gan iepriekš iesāktiem darbiem, piemēram, atbalstu mazturīgajiem elektrības maksājumos, gan pasākumiem eksporta veicināšanai – ārējām ekonomiskajām pārstāvniecībām.
– Tā taču nav jauna politika!
– Manuprāt, ir jāatsakās no žargona vārda “jaunās politikas iniciatīvas”, jo tie parasti ir budžeta pieprasījumi. Tos izdomāja laikā, kad vajadzēja ievērot Māstrihtas kritērijus, lai iestātos eirozonā. Toreiz ministrijām “saplosīšanai” iemeta 80 miljonus eiro. Kopš tā laika uzmanību veltām “jaunajām politikas iniciatīvām”, atsakoties no kvalitatīvas diskusijas par pamatbudžetu, vai šie tēriņi ir lietderīgi. Man šķiet, ir jāatgriežas pie diskusijas par pamatbudžetu, un tad varam raudzīties, vai un kas ir vajadzīgs papildus.
– Vai tad diskusijas nav? Ar sociālajiem partneriem notiek, valdībai semināri, augustā sola atkal?
– Nupat kā valdībā jau bija seminārs par budžetu, kurā konstruktīvās daļas trūka. Sarežģīto problēmu vajadzētu sadalīt sastāvdaļās un sākt pa jomām, sākt ar nodokļu politiku, un tad redzēsim, cik daudz varēsim atļauties. Daudz runājam par strukturālajām reformām, piemēram, skolotāju atalgojuma sistēmā. Jaunais algu modelis var būt efektīvāks un mazāk tērēs, bet, tā kā tā ieviešanai sākotnēji vajadzīgs papildu finansējums, Finanšu ministrija pasaka nē. Un nav iespējams šīs strukturālās reformas veikt. Man Finanšu ministrijas pieeja nešķiet pareiza. Arī par nodokļu politiku tagad jāsāk diskutēt, dodot skaidru signālu uzņēmējiem, ka darbaspēka nodokļus turpinās samazināt.
