– Vai jūs kā “Latvenergo” kapitāla daļu turētāja neuztraucaties, ka uzņēmums kļūs konkurētnespējīgāks? Jau tagad uzņēmuma peļņu nodrošina tikai ar valsts atbalstu elektrības ražošanai ar gāzi. 6
– Termoelektrostaciju būvniecība pati par sevi liek uzdot jautājumu: kā to varēja būvēt kā drošības projektu, vienlaikus gāzi tam iegādājoties no viena piegādātāja Krievijā? Kā komercprojekts tas ir ļoti dārgs un ne līdz galam pārdomāts, un par to arī visi maksājam. Mēs savos rēķinos sedzam iepriekšējo politiķu rupjas kļūdas vai apzinātas darbības, un arī atjaunojamo energoresursu kvotu dalīšanas sekas. Esmu uzdevusi “Latvenergo” speciālistiem līdz mēneša beigām izanalizēt valsts atbalsta samazināšanas iespējas.
Skaidrs, ka arī “Latvenergo” jādomā, kā strādāt – ja elektroenerģijas cena biržā būs vēl zemāka, tad TEC varēs darbināt vēl retāk. Līdzīga apjoma un funkciju kompānijas Eiropā prot darboties ar krietni mazāku darbinieku skaitu, un arī “Latvenergo” vadībai jādomā, kā kļūt efektīvākiem. Ja tik lieli spēlētāji kā “Fortum” meklē iespējas stiprināt savus spēkus, nevar dzīvot pašapmierinātā ar lētu ūdeni hidroelektrostacijās. Domāju, ka “Latvenergo” negribēs kļūt tikai par elektrības tirgotāju.
– Kā veicas ar gāzes vadu atdalīšanu no gāzes tirgotājiem?
– Viens jautājums ir tirdzniecības atdalīšana no gāzes sadales tīkliem un otrs – stratēģiskās infrastruktūras uzņēmums un Inčukalna gāzes uzglabāšanas operators. Līdz 1. jūnijam esam sagatavojuši likumprojekta paketi un iesnieguši valdībā. Ministru kabinetam tas būtu jāizskata valdībā un jāvirza tālāk uz Saeimu. Tas ir kritiski svarīgs projekts gan no drošības viedokļa, lai vismaz teorētiski Latvijai būtu iespējamas alternatīvas gāzes piegādes, gan arī cenas ziņā. Ilgtermiņa gāzes piegādes ir labi, taču katru mēnesi mēs pārmaksājam vairākus miljonus. Šobrīd par 1000 kubikmetriem gāzes maksājam 242 eiro, tā ir par 20% lielāka nekā biržas cena, vasarā – cenu atšķirības ir vēl lielākas. Gāze mums ir ļoti vajadzīga, un svarīga ir sadarbība ar jau esošo gāzes piegādātāju, bet mums vajag labāku cenu!
– Pajautāšu citādi: kad “atspiestā” gāze no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla varētu tikt iepumpēta Inčukalna gāzes krātuvē?
– Teorētiski to var darīt arī šobrīd. Klaipēdas terminālis jau ir rezervējis daļu jaudas Inčukalna gāzes krātuvē savām vajadzībām, bet viņi to praktiski nav darījuši.
– Nav nekādu juridisku, ne tehnisku šķēršļu?
– “Latvijas gāze» apgalvo, ka ne. Arī Lietuvas enerģētikas ministrs mani nav uzrunājis par kādām problēmām. Vienīgais, ko viņš minējis, ka infrastruktūras izmantošanas noteikumos termiņš – 30 dienas – ir pārāk garš, lai pieteiktu gāzes iepumpēšanu. To ņēmām vērā, bet regulatoram, kas ir atbildīgs par šo noteikumu izstrādi, neiet tik raiti. Solīja aprīlī, bet vēl nav. Birokrātiskās procedūras ir garas, un “Latvijas gāze” prot meistarīgi strādāt, lai trešās puses piekļuve nenotiktu tik ātri.
– Par valsts īpašumā esošajām telekomunikāciju kompānijām. Pēc jūsu vadītās darba grupas tikšanās ar otra līdzīpašnieka “TeliaSonera” pārstāvjiem, sapratām, ka sarunas par “Lattelecom” un LMT efektīvāku pārvaldīšanu turpinās.
– Mēs tikāmies ar “TeliaSonera” un lūdzām viņu viedokli par abu kompāniju attīstību. Ja tā ir apvienošana, tad ar kādiem nosacījumiem. Es biju pārsteigta, kad publiskajā telpā izlasīju apgalvojumus, ka Latvijas valdība izskata iespēju, apvienojot uzņēmumus, zaudēt kontrolpaketi. Pilnīgas muļķības!
– Tādi mājieni nav doti?
– Ļoti skaidri devām saprast, ka mums ir svarīgi saglabāt kontrolpaketi, un pie šīs pozīcijas paliksim. Mēs no savas puses sarunās vēlamies saprast, vai, apvienojoties diviem lieliem spēlētājiem, netiks mazināta konkurence un vai necietīs klients. Konkurence Eiropas līmenī pastiprinās, un lielie spēlētāji cenšas apvienot fiksētos un mobilos sakarus, veidojot saturu, pārraidot televīziju. Spēles laukums ir plakans, un kurš būs stiprāks, tas uzvarēs. Klients ir pirmajā vietā. Otrs – vai valsts var iegūt. Virspusēji skatoties, abi uzņēmumi tiešām dublē izmaksu pozīcijas, no kā varētu izvairīties. Ir sinerģija arī pārvaldes efektivizēšanā.
