– Jāpiekrīt. Šo skaitli Finanšu ministrija izrēķina pēc reāli iekasētā nodokļu apjoma – tas ir vidējais starp nodokļu maksātāju un nodokļu nemaksātāju… 6
– Viņi paši atzīst, ka nodokļu iekasēšana stagnē. Nodokļu politikā ir svarīgi nesabojāt to, kas labi darbojas. Piemēram, mikrouzņēmuma nodoklis. Atcerieties, kāda cīņa bija gada sākumā, kad sadūrās divas filozofijas: Valsts kases turētāji iestājas par nodokļu palielināšanu, nedomājot par uzņēmējdarbības vidi, turpretim Ekonomikas ministrija mēģina raudzīties plašāk un dot ieskriešanās periodu jaunam cilvēkam ar nodokļu atlaidi. Ko mēs redzam tagad – nu jau igauņi paši atzīst, ka pat līdz tūkstotim uzņēmumu ir reģistrējušies Latvijā izdevīgāku nodokļu dēļ. Tie ir nodokļi, kurus no kaimiņvalsts atvilinām šeit!
– Atgriežoties pie jūsu pieteiktajām amfībijām? Jūs gaidāt, ka tādas atradīsies, vai arī jau ir radīti priekšnosacījumi, kuru iespaidā tādas nevar nerasties?
– Mums ir bijis labs investīciju periods, kad ar ES fondu programmu varēja paplašināt ražotnes un iegādāties iekārtas. Tajos objektos, kas pabeigti pēdējos gados, ir radītas vairāk nekā 4000 darbavietu. Tāpat kā Ventspils elektronikas fabrikā. Daudzi projekti jāpabeidz līdz gada beigām, tie aptver vairākus simtus uzņēmumus.
– IKP pieaugumu radīs jauni uzņēmumi vai tie, kas modernizē savu ražošanu?
– Lielākoties esošie uzņēmumi paplašina savu ražošanu, iegādājoties iekārtas, palielinot apgrozījumu. Jauno attīstība nav tik ātra, un vienā gadā vēl nedos rezultātu. Mums ir labas programmas, kas palīdzējušas radīt jaunus uzņēmumus. Piemēram, biznesa inkubatoru programma radījusi ap tūkstoti darbavietu. Esmu liela fane šai programmai, jo tā ir iespēja atbalstīt jaunos arī reģionos, – no dzīvesstila līdz tehnoloģiju uzņēmumiem.
Lielāks akcents jāliek uz tādu vietējo uzņēmumu stimulēšanu, kuriem grūtāk piesaistīt investīcijas. Mēs redzam, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ Rietumu investīcijas pieaug lēnāk, un ar to jārēķinās. Toties pēdējos gados pieaugušas investīcijas no Krievijas – acīmredzot turīgie cilvēki baidās investēt savā valstī un labprātāk iegulda Baltijas valstīs un eirozonā.
Vēl viens bremzējošs faktors – nav atjaunota kreditēšana. Es arī rosināšu koalīcijas partnerus sasaukt bankas un pārrunāt šos jautājumus.
