“Latvijas Finieris” būvēs sintētisko sveķu ražotni, kas būs aprīkota ar unikālu tehnoloģiju 1
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Latvijas Finieris” tuvāko trīs gadu laikā Rīgā Bolderājas rūpnieciskajā mezglā uzsāks jaunas sintētisko sveķu rūpnīcas būvniecību.
Tā būs aprīkota ar unikālu tehnoloģiju, kas dos iespēju šīs plaši izmantotās līmvielas ražošanā būtiski samazināt fosilā fenola īpatsvaru, to aizstājot ar atjaunojamo lignīnu – dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē.
Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā konsorcija VIOBOND darbības. Šis konsorcijs “Latvijas Finiera” vadībā apvieno deviņus partnerus no piecām dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Piecu gadu laikā konsorcija projektā paredzēts izstrādāt formulu un radīt pasaulē pirmo industriālo ražošanas tehnoloģiju zaļākiem, videi un cilvēkiem draudzīgākiem sintētiskajiem fenola formaldehīda sveķiem, ko šobrīd Eiropā un citur pasaulē izmanto saplākšņu, siltumizolācijas materiālu, mēbeļu, grīdas segumu, smilšpapīru un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā.
“VIOBOND komandu vieno kopīga izpratne par zinātnes virzītiem sasniegumiem un ilgtspējīgu darbību pārstāvētajās nozarēs.
Tie ir svarīgi priekšnoteikumi, lai projekts nodrošinātu būtisku ieguldījumu pakāpeniskā pārejā uz atjaunojamu, ilgtspējīgi iegūtu resursu izmantošanu, kas ir viens no Eiropas Zaļā kursa mērķiem.
VIOBOND ir kārtējais solis, kas īsteno “Latvijas Finiera” apņemšanos – meklēt iespējas, lai līdz 2050. gadam pilnībā atteiktos no fosilo resursu izmantošanas uzņēmuma saimnieciskajā darbībā,” uzsver uzņēmuma “Latvijas Finieris” valdes loceklis Māris Būmanis.
Starpnozaru projektā VIOBOND ir apvienotas zināšanas un pieredze kokapstrādē, enerģētikā, inženiertehnoloģijās un citās zinātniskās pētniecības un rūpnieciskās ražošanas jomās.
Tajā piedalās bērza saplākšņa ražošanas un ķīmiskās rūpniecības eksperti “Latvijas Finieris”; biorafinēšanas un lignīna ražošanas speciālisti “Graanul Biotech” (Igaunija), “ST1” un “Chempolis” (abi – Somija); inženiertehnoloģijas un sveķu izmantošanas eksperti “Saint-Gobain Finland” un “Mirka” (abi – Somija); inženiertehnoloģiju speciālisti no “Pörner Ingenieurgesellshaft” (Vācija); ilgtspējas novērtēšanas eksperti no “Fundacio Universitaria Balmes” (Spānija); savukārt zinātnisko pētniecību un analītiku projektā nodrošinās Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts.
VIOBOND projekta kopējais apjoms ir 35 miljoni eiro, no kuriem 16 miljonus veido Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas “Apvārsnis Eiropa” (“Horizon Europe”) grants, bet pārējo – projektā iesaistīto uzņēmumu ieguldījums.
“Latvijas Finieris” kā projekta vadošais partneris tā īstenošanā plāno ieguldīt līdz 20 miljoniem eiro, no kuriem 8 miljoni būs programmas “Apvārsnis Eiropa” līdzfinansējums.
Granta līgums tika parakstīts 2021. gada 18. maijā, kas uzskatāms par projekta darbības oficiālo sākumu, savukārt tā beigas paredzētas 2026. gada augustā.
“VIOBOND galvenais mērķis ir attīstīt dabiskā polimēra lignīna izmantošanu augstas pievienotas vērtības produktos, ar šo atjaunojamo izejvielu daļēji vai pilnībā aizstājot fosilo fenolu, kas ir naftas pārstrādes produkts,” skaidro Māris Būmanis.
“Latvijas Finieris” kā projekta vadošais partneris ir jau spēris platu soli šajā virzienā. Sadarbībā ar koksnes ķīmiskās un mehāniskās pārstrādes uzņēmumu “Stora Enso” ir izstrādāta bērza saplākšņu ražošanas līmviela, kurā lignīns daļēji aizvieto fenolu, un tirgū vairākus gadus ir pieejami bērza saplākšņa produkti “RIGA ECOlogical”.
“VIOBOND projekta ietvaros, uzbūvējot jaunu sintētisko sveķu ražotni, šī pieredze tiks mērogota jau industriālā līmenī. Tādējādi ar videi draudzīgākiem lignīna-fenola-formaldehīda sveķiem varēs nodrošināt pilnīgi visu “Latvijas Finiera” saplākšņa produkciju,” uzsver Māris Būmanis.
Savukārt VIOBOND industriālie partneri “Saint-Gobain Finland” un “Mirka” adaptēs lignīna sveķu izmantošanu savu produktu ražošanā. Projekta īstenošana pavērs iespējas diversificēt lignīna piegādātāju portfeli.
Pēdējos gados tehnoloģiju attīstība devusi iespēju atdalīt lignīnu koksnes ķīmiskā sadalīšanas procesa rezultātā, tāpēc VIOBOND projektā iesaistījušies trīs koksnes biorafinēšanas uzņēmumi – “Graanul Biotech”, “ST1” un “Chempolis”.
Ir pamats ticēt, ka kopā ar projekta zinātniskajiem partneriem izdosies attīstīt sveķu formulu, kurā dabiskais polimērs lignīns aizstās fenolu vēl lielākā apjomā, nekā tas sasniegts šobrīd.
Lielākā daļa augu, tostarp visu sugu koki, satur 20–30% lignīna – dabisku biopolimēru, kas kopā ar celulozi veido koksnes šūnu apvalkus un nodrošina ciešās saites starp tām. Tieši pateicoties šai izturīgajai struktūrai, koki spēj augt garumā, bet koksne iegūst savas izcilās mehāniskās īpašības.
Vēsturiski lignīns tika iegūts kā blakusprodukts celulozes rūpniecībā, kur to kopā ar citiem blakusproduktiem galvenokārt izmantoja kā kurināmo.
Pēdējos gados koksnes biorafinēšanas tehnoloģiju attīstība devusi iespēju atdalīt lignīnu koksnes ķīmiskā sadalīšanas procesa rezultātā. Šobrīd pasaulē dažādās nozarēs notiekošie pētījumi lignīnam paredz daudzsološu nākotni.
Arī “Latvijas Finiera” bērza saplākšņiem ar un bez lignīna piejaukuma līmes sastāvā uzskatāmi apliecina, ka produkti, kuru ražošanā izmantoti lignīna sveķi, ir videi draudzīgāki.
