Ražojam mazāk, investējam vairāk 7
Autors: Pēteris Strautiņš
Par apstrādes rūpniecību 2023. gada jūlijā
Šī gada jūlijā ražošana apstrādes rūpniecībā salīdzinājumā ar pērno jūliju samazinājās par 6,2% – tāpat kā pirmajos septiņos mēnešos kopā. Bija samazinājums arī pret iepriekšējo mēnesi, galvenokārt tāpēc, ka saruka šogad kopumā sekmīgi strādājošo mašīnbūves nozaru izlaide. Iekārtu ražošana mēneša laikā apjomu samazināja pat par 13,7%, bet autobūve – 10,5%. Mēnešu datos ir ļoti daudz “trokšņa” jeb nejaušību radītu svārstību ap ilglaicīgās tendences līniju. Varbūt šādi sarukumi ir vienkārši sagadīšanās, varbūt Eiropas rūpniecības krīzes atbalsu pastiprināšanās, varbūt vasaras atvaļinājumu grafiku ikgadējās nianses. Par 1,7% ražošanu mēneša laikā samazināja arī pārtikas pārstrāde, arī tā ir svarīgs rūpniecības balsts šogad. Par 4,4% mēneša laikā samazinājās ražošana metālapstrādē, par 2,7% nemetālisko minerālu ražošanā, bet par 5,6% mēbeļu ražošanā – nozarēs, kas šogad ir hroniskas vājinieces.
Drīzāk patīkams pārsteigums jūlijā bija kokapstrāde, mēneša laikā ražošana pieauga par 2,7%, līdz ar to kritums gada griezumā bija mazs uz šī gada fona jeb 1,6%, Mēneša laikā kāpums no zemas bāzes bija arī poligrāfijā, bet kopumā daudz labu ziņu jūlija datos nav.
Rūpniecības un arī citu preču eksportētāju darbības vide ir noturīgi nelabvēlīga. Taču domājams, ka ražošanas apjoma izmaiņas mēneša griezumā augustā bijušas drīzāk uz augšu, jo izskatās, ka jūlija datos bija ļoti smags nelabvēlīgu sakritību slogs. Kritumam gada griezumā nākamajos mēnešos ir jāsamazinās, arī izdevīgākas salīdzinājuma bāzes jeb pērnā gada ražošanas izmaiņu līknes dēļ. Šogad kopumā apstrādes rūpniecības izlaide varētu samazināties par 3-4%. Šis gads ir sekmīgs mašīnbūvei un elektronikai, tajās apjomi varētu pieaugt attiecīgi par desmito un ceturto daļu, kā arī pārtikas pārstrādei.
Latvijas rūpnieki ražošanas vājuma brīdi izmanto, lai investētu. Šī gada 1. pusē apstrādēs rūpniecībā ir ieguldīts par 28% vairāk nekā pirms gada un par 59% vairāk nekā vidēji pēdējos sešos gados. Tai skaitā iekārtās, kuru ietekme uz ražošanu ir vistiešākā, ieguldīts attiecīgi par 41% un 63% vairāk. Kopā 1. pusgadā ieguldīti 228 miljoni eiro, bet, saglabājoties šādai dinamikai, kopējās investīcijas šogad varētu būt ap 600 miljoniem. Pat ievērojot cenu kāpuma ietekmi, tas ir spēcīgs progress. Uzņēmumi spēj palielināt investīcijas galvenokārt divu apstākļu dēļ. Daļai uzņēmumu iepriekšējie divi ļoti sekmīgie gadi ir vairojuši pieejamo naudas resursu apjomu. Tie ir palielinājuši uzkrājumus un samazinājuši vecos parādus. Jo īpaši izcilu rentabilitāti pandēmijas laikā baudīja kokapstrādātāji. Savukārt mašīnbūves nozarēs aug ārvalstu investoru loma, viņu kabatas mēdz būt ļoti dziļas, bet pieredze, tātad arī spēja “redzēt cauri” īslaicīgām svārstībām – krāta gadu desmitos un pat gadsimtos.
Runājot par rūpniecības ārējiem tirgiem, situācija ir nelabvēlīga un drīzāk pasliktinās, nevis uzlabojas. Vīd arī cerību stariņi, bet to gaismas avots pagaidām ir tāls. Inflācija Eiropā un ASV samazinās, tas dod cerības uz drīzām procentu likmju kāpuma cikla beigām. Šīs prognozes atspoguļo sešu mēnešu Euribor likmju stabilizēšanās kopš jūnija sākuma. Turpina pasliktināties Ķīnas makro rādītāji, bet šī procesa ietekme ir divējāda. No vienas puses, tas dzesē pasaules ekonomiku, kuras temperatūra jau ir drīzāk zem optimālās. No otras puses, Ķīnas mājokļu krīze samazina izejvielu cenas, bet tās eksporta cenu kritums jau jūtami ietekmē ilglietošanas preču cenas, tātad arī rūpniecības investīciju izmaksas Eiropā.
Dažādām eksporta nozarēm tiek veltīta ļoti dažāda uzmanība, ko lielā mērā nosaka šos datus publicējošo iestāžu mediju aktivitāte. Par preču eksportu vēsta gan ražošanas, gan (preču) ārējās tirdzniecības dati, par kuriem CSP ik mēnesi publicē preses relīzes. Pakalpojumu eksportā īpaša uzmanība tiek pievērsta tranzītam, kas šobrīd vairs veido tikai ap 4% no kopuma, epizodiski arī tūrismam un aviācijai, kas veido apmēram trešdaļu. Taču ļoti maz dzirdams par pārējo pakalpojumu eksportu, kas ir kļuvis par spēcīgāko attīstības virzītājspēku, pirmkārt IT un biznesa pakalpojumiem.
Kopš iepriekšējo rūpniecības datu publicēšanas kļuvuši zināmi 1. pusgada pakalpojumu eksporta dati. Kopējais pieaugums naudas izteiksmē bija 17%, bet reālais apjoms, saskaņā ar CSP datiem, palielinājās par 10%. IT pakalpojumu eksports naudas izteiksmē auga par 14%, biznesa pakalpojumu par 21%, bet tūrisms par 22%. Transporta pakalpojumu eksports pieauga par 15%, vienlaikus tranzīts jeb dzelzceļa un ostu ienākumi samazinājās par 26%, autotransports palika “pa nullēm”, bet aviopārvadājumu apgrozījums vairāk nekā divkāršojās.
