Ražojam mazāk, bet kvalitatīvāk 0
Uģis Krūms, žurnāls “Baltijas Koks”
Ar premium klases mēbeļu ražošanas uzņēmuma Wenden furniture īpašnieku Normundu Brēmeru žurnāls Baltijas Koks tiekas nevis Jaunpiebalgā, kur top mēbeles, bet gan Cēsīs – atjaunotā, pareizāk sakot no jauna uzceltā, vēsturiskā ēkā, kurā atvērta neliela viesnīca un H. E. Vanadziņš Ziemeļu restorāns. (Nosaukums izvēlēts par godu darbīgam vīram, kurš starpkaru posmā dzīvojis Cēsīs.)
Gan ēkas atdzimšana, gan restorāna telpu iekārtojums ir uzņēmuma labākā vizītkarte. Tiesa, Jaunpiebalgā ražotās mēbeles var iegādāties arī Rīgā, Decco Centra kvartālā Katlakalna ielā, taču lielākā daļa saražotā tiek eksportēta uz Skandināvijas valstīm – Dāniju, Zviedriju, arī Somiju, Vāciju un Franciju.
Normunds Brēmers teic, ka pretēji uzskatiem, ka laukos ir tikai galdniecības, Wenden furniture patiesībā ir moderna rūpnīca, kas vēsturiski izaugusi no Valmieras mēbeļu kombināta Jaunpiebalgas krēslu ceha. Pašlaik kopā ar īpašnieku un ražošanas vadītājiem te strādā 33 cilvēki, pārsvarā vietējie iedzīvotāji.
Rūpnīcas īpašnieks uzsver, ka viens no iemesliem, kāpēc vajadzēja modernizēties, bija nepieciešamība palielināt konkurētspēju un ierobežotie darbaroku resursi – laukos cilvēku patiešām nav daudz un arī tuvāko gadu desmitu laikā iespējas izvēlēties strādniekus nepieaugs.
Tas nozīmēja apgūt jaunas tehnoloģijas, uzstādīt robotizētas līnijas, iegādāties digitalizētas CNC mašīnas un frēzes. Protams, arī pašlaik uzdevums nav izveidot ražotni, kurā strādās tikai roboti un speciālisti, kas tos ieprogrammēs. Drīzāk mērķis ir izdarīt visu tik labi, cik vien iespējams, un tehnoloģiju izmantošana ir viens no līdzekļiem, kā to sasniegt.
Tomēr ir arī skaidrs, ka, ražojot premium segmenta masīvkoka krēslus, bez cilvēka roku pieskāriena tik un tā nevarēs iztikt. Viens gan jāsaprot: tas, ko dara Wenden furniture, ir ražošana, bet ne galdniecība tās klasiskajā izpratnē.
Taču, runājot par rūpnīcas ražošanas jaudām, pašlaik tās tiek izmantotas tikai apmēram ar 30% noslodzi. Reāli varētu saražot daudz vairāk, taču uzņēmuma vadītāji izvēlējušies citu ceļu.
«Bija laiks, kad ražojām līdz pat 10 000 nosacīti ekonomiskā gala krēslu mēnesī. To atceroties, sakām, ka esam ražojuši rūķīšu mēbeles. Taču pienāca brīdis, kad bija jāizlemj, vai nu būtiski palielināt ražošanas apjomus un piedzīvot lielas grūtības, noturoties šādam segmentam atbilstošās cenās un apgūstot jaunus tirgus, vai iet citu ceļu.
Tika izlemts par labu premium segmenta mēbeļu ražošanai. Tas nozīmēja sākt ražot kvalitatīvākas, skaistākas un reizē arī dārgākas lietas, pievēršot vēl vairāk uzmanības gan dizainam, gan kvalitātei. Līdz ar to tie vairs nav agrākie masveida produkcijas apjomi.
Bet, nosacīti strādājot mazāk, radās iespēja vairāk nopelnīt. Pašlaik Wenden furniture gada apgrozījums ir apmēram 1,5 miljoni eiro. Protams, tas nebija tik vienkārši nokāpt no iemītās taciņas un sākt staigāt pa jaunu ceļu,» atzīst uzņēmuma vadītājs. Taču, arī piedzīvojot šādas izmaiņas, Wenden furniture arvien ir palicis Latvijas uzņēmums ar 100% nacionālo kapitālu.
Pārdzīvosim arī pandēmiju
Pieminot pašreizējās Covid-19 aktualitātes, Normunds Brēmers atceras, ka finanšu krīze pirms desmit gadiem nākusi ar ļoti smagu pieredzi. Kādu laiku ik mēnesi bankai vajadzējis atdot 25 000 latu, bet apgrozījums bija krities pat par 65%. Kredītus tomēr izdevies atmaksāt un izdzīvot.
«Tolaik nosolījos vairāk nekad uz bankām neiet. Protams, bez bankām iztikt nevar, bet nu jau vairs aizņemos ne vairāk par 5–7% no apgrozījuma,» viņš paskaidro.
Savukārt runājot par Covid-19 pandēmijas iespaidu, viņš teic, ka ražošanas ikdienu visvairāk skar sabiedrībā jūtamais satraukums. Tā cēlonis ir publiskotie skaitļi par vīrusa izplatību. Uz šī fona rodas bažas, vai nevar izveidoties situācija, ka Wenden furniture nevarēs izdarīt to, ko no tās sagaida klienti. Tāpēc tiek darīts viss iespējamais, lai rūpnīca neapstātos un saglabātos ražošanas ritms.
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šogad uzņēmums Wenden furniturenepiedalījās tradicionālajā mēbeļu izstādē Ķīpsalā, kurā bija piedalījies 15 gadu. Normunds Brēmers atzīst, ka vienkārši nolēmuši neriskēt ar savu un klientu veselību.
Bet katrai nūjai ir divi gali, norāda uzņēmējs. Pašlaik cilvēki neceļo, bet par šo naudu remontē mājokļus un pērk mēbeles. Tāpēc vismaz mēbeļu ražošanas nozarē saimnieciskā darbība Covid-19 pandēmijas dēļ nav apstājusies.
Vietējais bērzs un Dienvideiropas ozols
Zinot, ka šobrīd kokmateriālus ražotājiem neviens pakaļ nemet, gluži dabiski gribās zināt, kā šajā ziņā klājas Wenden furniture.
No masīvkoka mēbeļu ražošanā izmantotās koksnes 70% ir bērzs, 30% – ozols. Bērzs nāk tikai no Latvijas. Lai gan, piemēram, finiera ražotāji savā starpā konkurē par bērza koksnes iegūšanu, Jaunpiebalgas uzņēmuma vajadzībām ir nepieciešami premium produkcijai atbilstoši baļķi, un tas ir piliens jūrā, salīdzinot ar to, kas nepieciešams, piemēram, Latvijas Finierim un citiem līdzīga profila un lieluma ražotājiem. Tāpēc ražotnes vadītājs ir pārliecināts, ka vajadzīgo bērza daudzumu dabūs vienmēr. Turklāt Jaunpiebalgā krēslu ražošanas process sākas no baļķa un iziet pilnu ciklu līdz gatavam krēslam, ieskaitot baļķu sazāģēšanu un žāvēšanu.
Ar ozolu ir citādi. Tiek iepirkti jau gatavi izžāvēti zāģmateriāli no Polijas dienvidiem. Turienes ozolu birzīs augušais atšķiras no mūsējā jau ar dzeltenīgo nokrāsu, ko pazīst visur Eiropā. Ar Latvijas ozolu strādā galdniecībās, bet ražošanā vajadzīgs Viduseiropā augušais.
Wenden furniture mēbeles pasaulē un Latvijā
Jaunpiebalgā saražoto masīvkoka mēbeļu eksports aizsācies jau 90. gadu sākumā. Pēdējās desmitgadēs atlicis iesāktās ražotāja un vairumtirgotāju attiecības tikai turpināt un attīstīt.
«Protams, ar saviem produktiem esam klāt Latvijas ražojumu stendos lielajās starptautiskās izstādēs Ķelnē un Stokholmā. Tas iespējams ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
Savukārt Eiropas mēbeļu tirgus profesionālie dalībnieki, kurus interesē Baltijas ražotāji, mūs pazīst tāpat. Baltijas valstīs vērā ņemamu mūsu segmenta krēslu ar masīvkoka piesitienu ražotāju nav nemaz tik daudz.
Bez mums Latvijā vēl strādā Kvist, Lietuvā Venta un viens uzņēmums Igaunijā, kurš šad tad maina nosaukumu, tomēr tirgū paliek. Masīvkoka galdu, skapju un plauktu ražotāju ir vairāk, jo mēbeles ar lielākām vai mazākām taisnām plaknēm izgatavot ir vienkāršāk nekā masīvkoka krēslus,» stāsta Normunds Brēmers.
Daļa Wenden furniture krēslu, kas tiek eksportēti, pēc uzņēmēja domām, nonāk privātpersonu ēdamistabās, restorānos un viesnīcās. Pēdējos gados krēslu partijas publiskajos iepirkumos iegādājas Francijas un Zviedrijas pašvaldības. Tie, visticamāk, nonāk skolās un pašvaldības iestādēs, arī veco ļaužu pansionātos vai medicīnas iestādēs.
Par to, kas ir galapatērētājs, var spriest pēc tā, ka tiek pasūtīti krēsli, kam jāatbilst noteiktiem kritērijiem ar īpašu apdari un audumiem, kas tos ļauj izmantot pieminētajās iestādēs.
Runājot par produkcijas noietu vietējā tirgū, ir zināms, ka pircējs vienā reizē iegādājas divus, sešus, varbūt astoņus krēslus, bet eksporta partijas ir pavisam atšķirīgas – tur pasūtījums sākas no 300 krēsliem.
Ja runa ir jau par pasūtījumu izpildes ātrumu, kas ir svarīgs faktors izdzīvošanai tirgū, ātrāk iespējams izpildīt pasūtījumu, ja pieprasījums ir, piemēram, pēc jau apgūta krēsla modeļa. Tad no pasūtījuma izdarīšanas līdz tā iekļaušanas ražošanas plānā paiet ne ilgāk kā četras nedēļas.
Ja runa ir par jaunu modeli, tas prasa ilgāku laiku, jo jāiziet ceļš no skices līdz parauga izstrādei un tikai tad seko pirmā partija. Šis laiks var iestiepties no trim mēnešiem līdz pusgadam.
Kādai jābūt modernai mēbelei
Normunds Brēmers norāda, ka lielie pasūtītāji labi zina, kas attiecīgās valsts tirgū ir vajadzīgs, un nāk ar savām idejām. Wenden furniture ieguldījums krēsla vai galda izskatā ir pamatots ar ražošanas iespējām. Dizainers var uzzīmēt visu ko, bet ražotājs neko tādu izgatavot nevarēs.
Vēl svarīgi ir ne tikai krēsla vai citas mēbeles izskats, bet arī tas, lai šis priekšmets būtu izturīgs un labi kalpotu. Tāpēc proporcionāli 80 līdz 90% nosacījumu par priekšmeta izskatu nāk no klienta, atlikušie 10 līdz 20% ir ražotāja tehnoloģiskajās iespējās sakņotās korekcijas. Taču tad ir garantija, ka ražojums, nonācis pie patērētāja, tiešām būs nevainojams.
«Latvijas mēbeļu ražotāji, ieskaitot Wenden furniture, tiecas pēc Eiropā pieprasīta moderna dizaina. Varbūt ir atšķirība tirgus lielumā un pirktspējā, bet Latvijas patērētāji būtībā saņem to pašu, ko vācieši, francūži vai skandināvi. Nekas nedz sliktāks, nedz nevērtīgāks mūsu pircējam netiek piedāvāts.
Protams, ir atšķirība, vai masīvkoka krēsla detaļas ir salīmētas vai saskrūvētas, taču te atkal jāsaka: svarīgi, kā mēs pret lietām, kas mums kalpo, izturamies – ar rūpību vai salaužam tās un pērkam jaunas. Ja uz parasta krēsla šūposimies gluži kā šūpuļkrēslā, drīz vien salūzīs gan lētā, gan dārgā gala krēsls.
Rīga vai Jaunpiebalga?
Uz jautājumu, vai tiešām Latvijas lauki ir labākā vieta, kur atrasties modernai mēbeļu ražotnei, Normunds Brēmers atzīst, ka gan Rīgai, gan Jaunpiebalgai – pilsētai un laukiem – ir savi plusi un mīnusi.
Pilsētā būtu vieglāk atrast darbaspēku un ātrāk iespējams atrisināt piegādes problēmas. Savukārt laukos nav jātērē daudz laika ceļam uz darbu, vairāk laika atliek strādāšanai. Atšķirīgi ir arī nekustamā īpašuma nodokļi. «Šeit, Jaunpiebalgā, nav tā lielpilsētas ikdienas saspringuma un dzīve ir daudz mierīgāka. Tāpēc es teikšu: laukos tomēr ir labāk,» uzsver uzņēmējs.
