Ar apģērbiem dalās un izmanto otrreiz 0
Kāpēc mēs galu galā izmetam 80% patēriņa preču? Kāpēc izmetam 31% pārtikas? Kāpēc automašīnām sēdvietu noslogotība vidēji ir tikai 8%? Kāpēc pat biroji ir aizņemti tikai par 40%. Ar šādiem retoriskiem un neekonomisku ekonomiku uzrādošiem jautājumiem diskusiju Pasaules aprites ekonomikas forumā Helsinkos aizsāka Daniels Kaufmans. Šie jautājumi vedināja uz divu veidu atbildēm. Pirmā par taupību un dalīšanās ekonomiku. Otrā par otrreizējo pārstrādi.
Ražot mazāk, dalīties un pārstrādāt
Holandietis Dāns Vedepols domāšanu uzreiz iegrieza tādā gultnē, ka nevajag ražot vairāk – vajagot lietderīgāk izmantot. “Piemēram, urbis lielāko daļu laika (97%) stāv neizmantots. Bet viena urbja pietiktu 23 cilvēkiem,” viņš pamato, kāpēc Nīderlandē izveidojis sadzīves tehnikas un preču koplietošanas platformu “peerby.com”.
Katrs tajā varot dalīties ar tuvākiem un tālākiem kaimiņiem ar savu instrumentu, telti vai velosipēdu ar kasti precēm.
Kamēr viņš stāstīja, ieskatījos viņa portālā: jā, tik tiešām urbji tur pieejami par 4,50 līdz 7 eiro dienā. Praktiskais latvietis sarēķinās, ka tikai kādas sešas reizes ir vērts lienēt. Ja urbi vajag vairāk, izdevīgāk pašam pirkt un… izīrēt citiem. Jau tagad varētu iznomāt, piemēram, no “Ramirent” par 9 eiro, bet pēc tā būtu jābrauc uz Rīgu. Kāds urbja īpašnieks noteikti būs tuvāk un iznomās lētāk nekā nomas punkts.
Ziemeļvalstu vadošais riska kapitāla uzņēmums “Avanto Ventures” finansējis daudzus jaunuzņēmumus. Veiksmīgākie “LOOP Venture” programmas ietvaros ir saistīti ar koplietošanas ekonomiku, piemēram, sieviešu grezno tērpu koplietošanas vietne “Fjong”, minēja Pija Māranena, “Avanto Ventures” vadītāja. “Fjong” garderobē ir vairāk nekā 4000 jaunu, mazlietotu un arī dizaineru speciāli radītu tērpu, no vairāk nekā divsimt zīmoliem.
Nomas garderobē tie nonāk, gan uzņēmuma iepirkti, gan klientu nodoti pēc vienas tērpa uzvilkšanas reizes. Jauna tērpa kārotāja mājas lapā izvēlas kleitu, īres periodu, pēc kura atdod uzņēmumā. Par apģērba tīrīšanu un izgludināšanu pēc katras reizes rūpējas izīrētājs.
Sarūpēt jaunu kleitu uz lieliem godiem iznāk lētāk gan pašām klientēm, gan izdevīgi arī izīrētājiem.
Viena iznomātāja gadā nopelnījusi 7200 eiro, stāsta Pija. Bet pats galvenais – kleita spējusi novērst citus pirkumus, kas pēc vienreizējas izmantošanas iegultos drēbju skapī.
Apģērba ilgākas lietderības ceļu izvēlējies arī bērnu kvalitatīvu ārdrēbju vadošais zīmols pasaulē – somu “Reima”. Kad vecāki bērnam vēlas vislabāko apģērbu vai apavus – kas nesamirkst, ar ko bērns var ņemties pa sniegu vai dubļiem vai kam neķeras klāt ērces, tad skatu met uz “Reima”, bet… ak vai, tā ir arī dārgākā izvēle. Un te ir paradokss: uzņēmums rada apģērbu, kas iztur piecus gadus, bet kuram to tik ilgi vajag, ja vien brālīši nav dzimuši ar gada starplaiku!
“Martā mēs uzsākām pilotprojektu – apģērbu nomas lietotni “Reima Play”. “Reima Play” klienti aizpilda informāciju par saviem bērniem, iegādājas ikmēneša abonementu un pa pastu saņem trīs apģērbu komplektus visa gada garumā. Rudens dubļiem, ziemas sniegiem un pavasara ērcēm. Uzreiz pieteicās 400 ģimenes,” “LA” atklāja “Reima” valdes priekšsēdētāja Elina Bjorklunde.
Tiesa, abonements maksā teju 50 eiro mēnesī, bet ģimenei nav jādomā, kur ņemt laikapstākļiem piemērotu apģērbu un tā vienmēr saņem nelietotu jaunu apģērbu, kas seko augošā bērna izmēram. Tas ir lētāk, nekā pašiem iegādāties īpašumā.
Savukārt lietoto apģērbu nosūta atpakaļ, ko “Reima” savā “uzņēmējdarbības cilpā” vispirms iztīra un tad nodod otrreizējās lietošanas tirgū citiem pakalpojumu sniedzējiem.
Pudele, kam nevajag depozīta automātu
Kad Somijas inovācijas fonds SITRA pirms diviem gadiem aizsāka ideju makšķerēšanas sacensības, tad pirmajā forumā spēja tikai noteikt aprites ekonomikas pamatelementus un parādīt dažus paraugdemonstrējumus no visas pasaules. Pērn Japānā Jokohamā futuroloģiski iezīmēja aprites ekonomikas nākotni un aicināja pasaules ekonomikas nostāties uz šī ceļa.
Pašlaik 27% Somijas uzņēmumu vadītāju izmanto aprites ekonomikas risinājumus. Šogad pasākuma organizatori cerēja “vislabāk glabātos noslēpumus” pārvērst par visas pasaules sabiedrības ieguvumu – vietējos atklājumus, veiksmes stāstus pārvērst visas pasaules kustībā. Vai tas izdevās?
Pasaules aprites ekonomikas forums pagājušajā nedēļā pulcēja ap 2000 biznesa līderu, politikas veidotāju, ekspertu ar domu iepazīstināt ar labākajiem aprites ekonomikas risinājumiem pasaulē. Tomēr nedzirdēju tik daudz veiksmīgu piemēru, kā biju vēlējies, jo daudzi no uzaicinātajiem ar vizualizētiem atkritumu kalniem centās pārliecināt zālē sēdošos (vai varbūt sevi), cik aprites ekonomika ir nepieciešama. Visvairāk piemēru bija no skandināviem un Beniluksa valstīm. Mazajām Eiropas valstīm.
Kajs Pelamo man parādīja stikla pudeli – lūk, šitā mežā saglabājas miljons gadu. Tad parādīja tādu pašu, tikai izveidotu no papīra sloksnes: “Lūk, šī mežā izšķīdīs piecos gados!”
Viņš, izrādās, pirmais pasaulē izgudrojis papīra pudeli, kuru var iepildīt zem spiediena.
“Tieši šajā J burta veida sloksnes līmētajā konstrukcijā slēpjas izturīguma noslēpums. Arī alu tajā var iepildīt. Un turēt piecus gadus – kamēr tā zem spiediena, pudele neatlīmēsies. Kā tukša nonāks dabā, tā to sagaidīs papīra liktenis.” Kaja uzņēmums “Esbottle” izgudrojumu patentējis, pirmo papīra pudeļu ražošanas iekārtas iegādājies somu avota ūdens ražotājs “Polar Springs”, un gada beigās vai nākamā gada sākumā veikalos parādīsies minerālūdens papīra pudelēs.
Otra iekārta jau ir Zviedrijā, trešā – Vācijā. Bet visjaudīgākās – tās, kas var saražot 35 tūkstošus pudeļu dienā, pārdotas lielam Ķīnas dzērienu ražotājam. Šādas papīra pudeles Ķīnas uzņēmumam izmaksās divreiz lētāk nekā PET pudeles. Turklāt tām nevajadzēs etiķetes.
Cilpu meklējot
Kamēr mēs ar savu zaļo ekonomiku taisāmies būt priekšgalā, tikmēr ziemeļos no mums viss notiek. Kamēr Latvijā strīdamies, kādus depozīta automātus iegādāties un kam un cik jāpiemaksā par pudeli, lai patērētāji to būtu ieinteresēti vest atpakaļ uz pilsētām un nodot pārstrādei, Somijā ir izgudrota papīra pudele, kurai nekādu depozīta automātu nevajag. Kamēr mēs Latvijā vēl tikai cenšamies panākt reāli zaļu iepirkumu, tikmēr Somijā iepirkuma kritērijos jau nosaka aprites ekonomikas kritērijus (kur liks un pārstrādās pārpalikumus, arī būvniecībā). To dažādās ieguldījumu veicināšanas programmās sauc par “cilpas” (angliski “loop”) principu, kad konkrēti uzņēmumi koordinējas viens otra izejvielu, ražošanas atlikumu pilnīgākai izmantošanai un saražoto produktu pārstrādei.
Visas četras Skandināvijas valstis izveidoja jaunu kopīgu platformu aprites ekonomikas biznesa modeļu veicināšanai – Ziemeļvalstu aprites punktu (“Nordic Circular Hotspot”). Darbības modelis noskatīts no līdzīga Holandē.
“Katra ziemeļvalsts mēs esam maza, bet kopā veidojam 11. lielāko ekonomiku pasaulē,” platformas atklāšanā sacīja viena no tās iniciatorēm, “Circular Norway” dibinātāja Katrīne Barta.
“Ziemeļvalstu aprites platforma var paātrināt nepieciešamo pāreju uz aprites ekonomiku.” Tā izveidota tāpēc, ka biznesa sektors aprites materiālu plūsmas radīšanā ir priekšā politiķu radītajiem spēles noteikumiem, norādīja “Circular Sweden” priekšsēdētājs Anderss Vijkmans.
