Ieguldām visu apgrozījumu 0
Linda Grīnberga, Laimoņa Onzula meita, uzņēmuma valdes locekle: – Savu pirmo kravu eksportam es iztirgoju telefona būdiņā Madonā. Fiksētā telefona mums nebija, bet mobilie sakari toreiz bija nenormāli dārgi, tāpēc zvanīju uz Vāciju no taksofona. Tā kā labi runāju vāciski, andele sanāca. Kopš tā laika pagājuši kādi astoņpadsmit gadi, un nu jau vienā dienā saražojam 40 m3 logu sagataves 20 000 eiro vērtībā.
Tur, kur tagad strādājam, sovhoza laikos bija fermu komplekss ar visām skābbarības bedrēm. Bet mūsu jaunais cehs atrodas vecā siena šķūņa vietā. Sākumā nopirkām pusi no šīm mājām, tad pa diviem trim gadiem vēl kādu. Nu jau esam apguvuši kādus 8 ha, bet, lai attīstītos, visu laiku pērkam klāt. Dažādi gājis, un jahtas mums joprojām nav. Pagājušajā gadā attīstībā esam investējuši summu, kas vienāda ar gada apgrozījumu. Reti kurš uzņēmums attīstībā iegulda tādu naudu.
Pērn esam sākuši ražot divas inovatīvas lietas – iekšdurvis, kas tiek gatavotas no mazākas kvalitātes koksnes, uzlīmējot tām kā finierējumu augstākas kvalitātes koksni. Izskatās kā no ozola, taču iekšā ir priede. Līdz ar to saglabājam uzticību masīvkokam, tomēr produkta cena ir konkurētspējīga. Pagaidām pārdodam reģionā. Mūsu mērķis – vispirms vietējie lielveikali – “K-Rauta”, “Depo”, tad eksports.
Otrs jaunais produkts – līmētās konstrukcijas bloki fasāžu siltināšanai. Tas nozīmē, ka ēkas var siltināt, izmantojot jau gatavas fasādes. Šāds variants ir vispiemērotākais sabiedriskām ēkām, skolām un bērnudārziem, kur viss jāpaveic ātri, vislabāk brīvdienās, lai būvlaukuma juceklis ilgstoši neradītu neērtības. Ārzemēs šo laika ieguvumu novērtē augstāk, Latvijā vairāk nekā ērtības vērtē izcenojumu.
Šī ideja mums radās kopā ar MEKU. Ne par vienu materiālu Latvijā nav veikti tik pamatīgi pētījumi. Tehniskie dati tiek vākti arī pašlaik, un pēc gada redzēsim, vai pildījums ir nosēdies un kas notiek ar mitrumu.
