Ražas svētki Rīgas Centrāltirgū 0
Ar jautrām sacensībām, veselīgo Latvijā audzēto produktu degustāciju un labu noskaņojumu Miķeļdienas tirdziņā Rīgas Centrāltirgū aizvadīti Ražas svētki, kas nu jau kļuvuši par tradīciju.
Ražas svētku rīkotāji Rīgas Centrāltirgū bija parūpējušies par interesantu degustējamo produktu klāstu. “Uz Centrāltirgu no Ķengaraga braucu gandrīz ik nedēļu. Iemesls ir izdevīgās cenas. Es tirgū no zināma saimnieka pērku galvenokārt dārzeņus un kartupeļus. Šodien degustācijā ir ļoti garšīgi salāti,” priecājās rīdziniece Ilga. Garšīgo salātu receptes autori SIA “Vomfass” darbinieki skatītāju klātbūtnē dažas minūtes apcepa mazus ķirbja gabaliņus, beigās pārkaisot tos ar timiānu, bija jau sagatavotas dārzeņu vai vistas buljonā vārītas lēcas, saplūkāja salātu lapas, sajauca ar ķirbju sēklu eļļu un medus etiķi un kārtoja šķīvjos. Tad tomātiņu pusītes un apceptos ķirbju gabaliņus lika virsū salātiem, mazliet pārlēja ar ķirbju eļļu un uzkaisīja rīvētu parmezāna sieru. Iespējams, ka šīs delikateses recepte noder arī kādam lasītājam.
Receptēm Ražas svētkos bija ierādīta svarīga vieta. Apmeklētāju stāstītās rudens velšu produktu gatavošanas receptes uz vietas piefiksēja un izkāra īpašā stendā. Uzvarētāji atrakcijās un jautrajās sacensībās saņēma arī Rīgas Centrāltirgus izdotās Recepšu grāmatas.
Savukārt atrakcijas to dalībnieki atcerēsies vēl ilgu laiku! Piemēram, kartupeļu un burkānu mizošanas sacensību dalībniekiem divās minūtēs bija jānotīra iespējami vairāk dārzeņu un kartupeļu. Dalībnieku netrūka, turklāt pieteicās ne tikai vienmēr aktīvie bērni. Tas nekas, ka pieaugušie atvēlētajā laikā tīrīja vidēji piecus, bet skolēni – pusotru kartupeli! Vissvarīgākais bija pārbaudīt laiku un gūt baudījumu no neparastā piedzīvojuma. Notīrītos produktus varēja ņemt līdzi uz mājām, tā gan rīkojās vien rets sacensību dalībnieks.
Ķirbju nešanas sacensības, šķiet, rīko vien rudenī un nedaudzās Latvijas vietās. Rīgas Centrāltirgus ir viena no tām. Nāciet nākamajā gadā uz Ražas svētkiem un mēģiniet, aicina uzņēmumā.
Ķirbja vārdu Rīgas Centrāltirgū locīja un loka patiešām daudz. Degustācijā ar pašu uz vietas gatavotajām ķirbju pankūkām ar brūkleņu vai zemeņu ievārījumu, kļavu sīrupu un šokolādes mērci cienāja Ventspils tehnikuma otrā kursa audzēkņi Nelda Riekstiņa un Ēriks Vēbergs. Ikviens var pārliecināties – dažādu šķirņu ķirbjus visizdevīgāk pirkt Rīgas Centrāltirgū. Lielā sortimenta un izdevīgo cenu dēļ.
Savukārt bērniem Ražas svētkos prieku raisīja iespēja apgleznot sarūpētos koka ķirbjus, piedalīties Centrāltirgus dizaina pastkaršu konkursā. Varēja arī likt no burkāniem un kartupeļiem izveidotos zīmodziņus. Balvās – jau grāmatas par Centrāltirgu un mājās gatavojamo ēdienu receptēm.
Vieniem svētki, citiem darbs, atzina kāds no Rīgas Centrāltirgus pārdevējiem. Uzņēmuma mārketinga nodaļas pārstāvis Ivars Jakovels uzsvēra – uzņēmuma mērķis ir popularizēt iepirkšanās kultūru tirgos, kur savus produktus piedāvā arī mazās piemājas saimniecības, ne vien profesionāli tirgotāji un lielie fermeri. “Pateicoties iespējai tirgoties Centrāltirgū, savu ģimenes budžetu nopelna ne viena vien Latvijas ģimene, kas nevar produktus piedāvāt tādā daudzumā, kā to pieprasa lielveikalu ķēdes. Līdz ar dažādu svētku un kultūras pasākumu organizēšanu mēs radām pievilcīgu fonu, lai uz tirgu aicinātu pilsētniekus, kas sen nav bijuši tirgū vai vispār nav izmantojuši iespēju iepirkties Eiropas lielākajā un līdz ar to unikālākajā tirgus placī. Šādā veidā mēs sniedzam savu artavu Latvijas zemnieku atbalstam šajā lauksaimniekiem sarežģītajā laikā,” tā I. Jakovels.
Lauku uzņēmēji izmanto Rīgas Centrāltirgus dotās iespējas. SIA “Midlats” saimnieks Ēriks Harlamovs savu ražu – ābolus un cidonijas – pārdod Latvijas ražotājiem atvēlētajā vietā. Centrāltirgū pašu audzētos un no kooperatīva “Augļu nams” pirktos ābolus Rīgas Centrāltirgū viņš pārdod ik dienu un darīšot to līdz decembra vidum. “Mūsu pircēji pie mums atgriežas, kļūst par pastāvīgiem pircējiem. Neskatāmies, cik un kā ābolus pārdod citi pārdevēji. Vissvarīgākais ir ābolu kvalitāte un godīgums pret pircēju,” stāsta saimnieks. Rādot atsevišķi atšķirotos, ne tik izskatītos un nedaudz bojātos ābolus, viņš uzsver – pircējs patlaban par kvalitāti ir gatavs maksāt dārgāk. Divdesmit trīsdesmit centi par kilogramu neesot svarīgi pirkuma izvēlē. Ē. Vēbergs teic, ka šajā gadā ābolu raža esot krietni vien mazāka nekā pērn. Tieši tas un mazais Polijā audzēto ābolu daudzums esot iemesls nedaudz augstākām cenām nekā pērn.
“Cenšamies saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, uzrunāt ģimenes un dot cilvēkiem iespēju baudīt svētkus. Vēlamies, lai vienlaikus ar Ražas svētku sajūtu mūsu apmeklētāji saņemtu arī jaunu, derīgu informāciju. Degustācijās rādām, cik lēti un ātri no Latvijas produkta var gatavot garšīgu maltīti,” par nu jau izveidojušos Ražas svētku tradīciju Miķeļdienas priekšvakarā stāsta Rīgas Centrāltirgus mārketinga vadītājs Oskars Balodis.
A/s “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs piebilst: “Ražas svētku svinēšanai ir grūti iedomāties vēl piemērotāku vietu Rīgā kā Centrāltirgus. Te no Latvijas laukiem saplūst lauku labumi, un tieši septembrī Latvijas augļu, dārzeņu un sakņu klāsts Centrāltirgū ir visplašākais.”
“Labi, ka svētkus rīko brīvdienā, sestdienā. Ir svētku noskaņojums,” teica pie maizes degustācijas stenda satiktā rīdziniece Daila Pavlovska. Nedaudz pārsteidzoši, bet skatītāji “aklajā” balsojumā par vislabāko atzina “Kuldīgas melno rupjmaizi”, nevis favorīti “Ķelmēnu” maizi.
