Bads nedraud – ražas prognozes lielākoties ir cerīgas 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Gaidāmo ražu vēl pagrūti prognozēt, jo priekšā pats svarīgākais mēnesis – jūlijs. Galu galā visu parādīs kombains ražas novākšanas laikā,” teic Augšdaugavas novada Kalupes pagasta “Lazdiņu” jaunais saimnieks Reinis Lazdāns.
Viņš stāsta, ka saimniecībā situācija ar ziemas kviešiem ir apmierinoša. Arī vasaras kvieši un zirņi izskatoties ļoti labi. Vienīgi ziemas rapsis diemžēl būšot bez ievērojama potenciāla, bet jāpriecājas, ka pēc marta nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmes lauki vismaz nebija jāpārsēj. “Mitrums šobrīd ir daudz virs normas, tāpēc pēdējie sējumu kopšanas darbi vasaras kultūraugos ir iekavējušies,” tā Reinis.
Savukārt jaunā agronome Lāsma Lapiņa, kurai arī ir pašai sava saimniecība, atzīst, ka ražas potenciāls ziemāju labībām un rapšiem kopumā ir labs visā Latvijā. Ziemāji skaisti savārpojuši, ziemas rapši briedina sēklas un raža ar nelieliem reģionāliem izņēmumiem solās būt laba. Patlaban ir skaistais tauriņziežu jeb pupu ziedēšanas laiks, arī tas ir ļoti pateicīgs veiksmīgai ražai.
“Kopumā Kurzemē un Zemgalē pēc lielā sausuma pavasara sākumā situācija ir uzlabojusies. Skumjāka situācija paveras Latgalē un Vidzemē. Situācija katrā saimniecībā ir ļoti atšķirīga. Pēdējo nedēļu spēcīgās lietavas ir atstājušas ievērojamu iespaidu uz visiem kultūraugiem, lielākoties vasarāju labībām. Vēl joprojām redzu applūdušus vasaras miežu, kviešu laukus, kartupeļu vagas, kurās stāv ūdens. Vairākās Latvijas vietās diennakts laikā nolijusi vairāk nekā mēneša norma,” stāsta Lāsma.
Viņa arī piebilst, ka apskādētie lauki ir šī brīža sāpe daudziem lauksaimniekiem, ņemot vērā straujo ražošanas līdzekļu – minerālmēslojuma, degvielas, gāzes u. c. cenu kāpumu. Bažas raisa arī mitruma radītā daudzu slimību izplatība.
“Bet visbēdīgākā situācija ir labības laukos, kur ir taupīts uz pamatmēslojumu un papildmēslojumiem. Augi ir patstāvīgā stresā, tiem trūkst barības vielu, iznākumā tie kļūst uzņēmīgi pret slimībām, arī kaitēkļiem šie ir atbilstoši apstākļi straujākai izplatībai. Novēlu visiem Latvijas saimniekiem izturību, možu garu, gaišas domas un stipru gribasspēku atlikušajai sezonai, jo ražas novākšanas laiks vairs nav aiz kalniem,” rezumē jaunā agronome.
Arī biedrības “Zemnieku saeima” augkopības eksperte Iveta Grudovska atzīst, ka ziemas kviešu un ziemas rapšu sējumi šobrīd izskatās labi – mitrums un siltums tiem ir pietiekams. Lokālās lietavas, protams, lauksaimniekiem pabojāja nervus, bet izskatās, ka lietavām paliekošu seku nebūs.
“Rapšu lauki pārsvarā visur ir jau noziedējuši. Pēc pēdējām lietainajām dienām vispateicīgākie šobrīd ir vasarāju sējumi, kas turpina augt un attīstīties. Pārsteidzoši labi izskatās tieši vasaras rapsis un griķi, kā arī pākšaugi – pupas un zirņi.
Pretstatā iepriekšējiem karstajiem un sausajiem gadiem, šogad sējumi izskatās ļoti labi, pat vasarāji. Ja nekas krasi nemainīsies, tad ražas prognozes varētu būt līdzīgas kā iepriekšējos divos gados,” tā I. Grudovska.
Zemkopības ministrijā informē, ka Eiropas Komisijas pirmās ražas prognozes attiecībā uz 2022.–2023. gada sezonu Latvijai ir pozitīvas. Prognozes, kas balstītas uz iepriekšējo gadu datiem un šīs sezonas agrometeoroloģiskajiem apstākļiem, liecina, ka Latvijā graudu kopraža tiek prognozēta virs trim miljoniem tonnu (par 17% vairāk nekā 2021. gadā). Sējumu platība arī palielināta līdz 779 000 ha, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2021. gadā. Plānots, ka Centrālā statistikas pārvalde pirmo prognozi par gaidāmo šīs sezonas ražu izteiks 30. jūnijā.
Atgādināsim, ka pērn Latvijā kopumā iepirkti 2,5 miljoni tonnu graudu, kas bija par 458 600 tonnām jeb 15,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Ar graudaugiem tika apsēti 776 000 ha, kas ir par 22 700 ha jeb par 3% vairāk nekā 2020. gadā.
