Ražas “normētāji” – smecernieki. Kā tos laikus pamanīt un kā ar tiem cīnīties? 0
Smecernieka un salnu bojājumi ābeļu ziedos izskatās diezgan līdzīgi, tāpēc pavasaros bieži vien kaitēkli nemaz nepamana. Vainojam salnas, kaut gan reizēm tieši smecernieki izdara lielāku postu. Kā ar tiem cīnīties?
Mostas agri
Ābeļu ziedu smecernieks ir neliela, pelēkbrūna vabole, klāta ar gaišākiem matiņiem. Pieauguši kukaiņi ziemo uz vecāku ābeļu stumbriem, to mizas plaisās, zem ķērpjiem, sūnām, arī koku apdobēs zem nobirušām lapām vai augsnē. Smecernieki mostas ļoti agri – līdzko gaisa vidējā temperatūra sasniedz +5 oC. Kaitēkļi atstāj ziemošanas vietas un pa stumbru sāk rāpties uz augšu, lai nokļūtu vainaga zaros un ziedpumpuros iedētu sīkas, caurspīdīgas olas. Maija sākumā no tām sāk šķilties pienbalti kāpuri, kas barojas ziedpumpuru vai ziedu iekšpusē. Tie izēd ziedpumpuru iekšējās daļas, pēc tam turpat iekūņojas.
Ar ekskrementiem saķepinātās ziedlapiņas nobrūnē un sakalst, augļi neattīstās. Nobrūnējušos ziedpumpurus daudzi jauc ar sala bojājumiem.
Jaunās vaboles no kūniņām iznāk jūnija sākumā. Smecernieks ir viens no bīstamākajiem ābeļu kaitēkļiem, tas bojā arī bumbieru un vilkābeļu ziedus. Dažos gados bojāto ziedu daudzums augļu dārzā var pārsniegt 50%, bet dažkārt pat 80% (vairāk bojājumu ir vēsos pavasaros, jo augļu koki tad zied ilgāk). Ik pēc trim četriem gadiem smecernieks savairojas masveidā. Sezonā attīstās viena paaudze.
Kā izķert?
Smecernieka dabiskie ienaidnieki ir kukaiņēdāji putni, piemēram, zīlītes. Tādēļ jācenšas tos pievilināt dārzam, pavasarī izliekot būrīšus, ziemā – barotavas.
Ja augļu koku nav daudz, ziedpumpuru briešanas laikā agri no rīta smecerniekus no ābeļu zariem var nopurināt uz plēves vai balta auduma. Rīta agrumā pēc vēsās nakts kaitēkļi vēl ir kā sastinguši, tāpēc viegli nokrīt no zariem. Tos tūlīt savāc un iznīcina. Tiesa, liela auguma kokiem šis paņēmiens nav visai efektīvs.
Daudz smecernieku var iznīcināt, jūlija sākumā uz ābeļu stumbriem zem skeletzariem uzliekot kaitēkļu ķeramās jostas. Tās var iegādāties būvmateriālu veikalos, bet var izgatavot arī paši. Ļoti piemērots šim nolūkam ir viļņotais kartons: loksni sagriež aptuveni 10 cm platās strēmelēs, ko vienā kārtā apliek ap koka stumbru un piesien ar auklu, ne pārāk stingri savelkot. Smecernieki, tāpat arī ābolu tinēja kāpuri, šādas jostas uzskata par labu vietu ziemošanai. Rudenī (oktobra beigās) jostas noņem un kaitēkļus iznīcina.
Ar insekticīdiem
Tas, vai dārzā nepieciešams veikt pasākumus ābeļu ziedu smecernieka ierobežošanai, jāizvērtē pašiem.
Gados, kad sagaidāma bagātīga ābeļu ziedēšana, smecernieks, visdrīzāk, izdarīs labu darbu, normējot ražu ar dabiskiem paņēmieniem.
Ja iepriekš bijuši būtiski šo kaitēkļu bojājumi, ir pamats domāt, ka kaitēklis dārzā savairojies un tas palielina kaitējumu risku. Apstrādi ar piemērotu insekticīdu veic, kaitēklim parādoties. Latvijas klimata apstākļos tas notiek apmēram aprīļa otrajā pusē, kad veidojas ābeļu ziedpumpuri.
Pavasarī nedrīkst nokavēt apstrādi ar insekticīdiem. Smidzina, tiklīdz sāk izvirzīties ziedpumpuri, tas ir, neilgi pirms uzsākta olu dēšana vai, vēlākais, pašā tās sākumā. Ja oliņas jau iedētas ziedpumpuros, preparāts tām vairs piekļūt nevar.
Ar lietošanas devām un citu informāciju, kas jāievēro, izmantojot šos augu aizsardzības līdzekļus, var iepazīties tiem pievienotajās instrukcijās. Jācenšas paveikt šo darbu skaidrā laikā – tā, lai vismaz stundu pēc smidzināšanas nebūtu lietus. Lai novērstu kaitēkļu bojājumus, regulāri jāirdina apdobes.
