– Jūsu priekšlikumi nozīmē to, ka nepieciešami grozījumi vairākos desmitos tiesību dokumentu. Vai jūtat, ka tiem būs politisks atbalsts? 8
– No sarunām ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un viņas padomnieku Juriju Spiridonovu esmu secinājusi, ka par šīm problēmām mums ir vienāda izpratne. Tas vieš cerības. Ministrijā esam iesnieguši arī priekšlikumus par nodokļu piedziņas uzlabošanu, tāpat priekšlikumus par nodokļu administrēšanas efektivitātes celšanu, jo tā ir cieši saistīta ne tikai ar nodokļu politiku.
– Savulaik atzināt, ka, piemēram, jūsu priekšlikumam ieviest sarežģītākus kases aparātus bija liela pretestība.
– Šī pretestība nāca no uzņēmēju puses. Politisks atbalsts bija. Toreizējais finanšu ministrs J. Reirs mūsu ierosinājumu atbalstīja. Man jāatzīst, ka arī pašlaik uzņēmēji negrib šos kases aparātus, uzlūkojot tos par papildu slogu. Vienlaikus mazumtirdzniecība ir tā nozare, kurā nodokļu nemaksātāju īpatsvars ir viens no lielākajiem. Mums ir ļoti daudz tādu mazumtirdzniecības uzņēmumu, kuri gadiem ilgi strādā ar zaudējumiem. Kāpēc? Hobija pēc? Visticamāk, kases aparātos netiek uzrādīti visi ienākumi.
Jā, arī man tas ir labi zināms, ka mazajos lauku veikaliņos maizes klaipu vai desas luņķi pārdod uz parāda, jo pircējam nav naudas. Kad naudu par pirkumu atnes, tad to, protams, caur kases aparātu neizlaiž un pircējam čeku neizsniedz. Bet ne jau runa ir par šiem mazajiem veikaliņiem, problēmas ir daudz, daudz nopietnākas: ilgus gadus netika maksāti milzīgi nodokļi, īpašnieki kļuva bagāti… un tagad gribam šo āderi piegriezt.
– Pēc lielā politiskā uzstādījuma jaušams, ka tuvākajā laikā nodokļus necels. Bet ieņēmumus budžetā palielinās uz ēnu ekonomikas ierobežošanas rēķina. Vai cerat, ka pēc vēl neapstiprinātā ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna VID izdosies ik gadu samazināt tās īpatsvaru par vienu procentu?
– Dabūt klāt to vienu procentu varbūt arī nebūtu lielu problēmu. Pēc SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra pētnieku pašiem svaigākajiem ēnu ekonomikas mērījumiem, pērn Latvijā tā sarukusi par 2,2% (2014. gadā – 23,5%). Bet te jāņem vērā, kāds būs ieņēmumu plāns. Ja tas būs pārspīlēts, tad no ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumiem vien diezin vai būs iespējams apmierināt visas augošās vēlmes un iegribas.
Ap šo ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu mēs muļļājamies jau divus gadus, bet nekā vienoties nevaram. Manuprāt, šī plāna lielākais trūkums ir tas, ka lielākā daļa priekšlikumu nāca no VID, pārējās ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes piedalījušās kūtri vai nemaz. Varbūt tas beidzot izdosies 10. jūnijā, kad Ministru prezidenta vadībā notiks pēc kārtas trešā ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēde.
Lielu daļu no plānā paredzētajiem pasākumiem VID jau gan īsteno pašlaik, negaidot to apstiprināšanu. Diemžēl pašlaik mums valda uzskats, ka valsts budžeta ieņēmumu palielināšanā vienīgā iestāde, kas neko nedara, ir VID. Bet tā jau nav! Atkārtošu vēlreiz. Ja nodokļu auditos kādiem uzņēmumiem uz papīra sarēķināsim kādus valstij nesamaksātos nodokļus, no tā vien valsts budžetā naudas nebūs ievērojami vairāk! Lielāko daļu nodokļos nesamaksāto summu atgūt nav iespējams, jo nemaksātāju konti, aktīvi ir tukši. Pašlaik izdodas atgūt vien 10 līdz 15% no šīm nesamaksātajām summām. Bet nodokļu parādi sniedzas miljonos. Mans viedoklis palicis nemainīgs, situāciju var krasi uzlabot tikai tad, kad mēs visi ne tikai vārdos, bet arī darbos sapratīsim, ka kardināli jāķeras pie uzņēmējdarbības vides inventarizēšanas un sakārtošanas, un šeit nav runa tikai par nodokļu politiku vai nodokļu administrēšanu…
