– Kādā no mūsu iepriekšējām sarunām atzināt, ka VID nepietiek darbinieku, lai pilnīgāk uzraudzītu nodokļu maksāšanu, ierobežojot ēnu ekonomiku. Bet tagad plānojat darbinieku skaita samazināšanu par 13%… 8
– Ēnu ekonomikas īpatsvars valstī joprojām ir liels. Tās mazināšanā jāiesaista daudz darbinieku. Taču pavērtējot, vai nodokļu nemaksātāji ļoti baidās no viņiem uzliktajiem sodiem, man jāsaka pavisam atklāti. Visbiežāk nebaidās. Nodokļu auditā sarēķinot nesamaksātās summas, piedzīt tās nav iespējams. Uzņēmuma konti, aktīvi ir iztukšoti. Ja arī tajos kaut kas vēl palicis, tad pirmā roka parasti ir bankai, kas izsniegusi kredītu.
VID Finanšu policijas pārvalde bija veikusi pētījumu par laikposmā no 2004. līdz 2009. gadam nosūtītajiem kriminālprocesiem vajāšanai un saņemtajiem sodiem. Tikai 20 personām ticis piespriests reāls cietumsods. Kaut arī noziedzīgās darbības dēļ valstij zaudējumi sniedzas miljonos, piespriestais soda izciešanas laiks ir gaužām īss – vidēji 3,4 gadi. Tātad var secināt, ka šie sodi ir pārāk maigi. Tie neattur no jaunas krāpšanas un blēdības. Tā jādomā arī tāpēc, ka no jauna ierosinātajos kriminālprocesos bieži parādās tās pašas personas, kuras bija pieķertas un sodītas agrāk.
Ja pēc mūsu pārbaudēm un sodiem nekas neuzlabojas, tad tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Lai to mainītu, nepieciešams gan mums uzlabot darba kvalitāti, meklēt jaunas metodes, lai izjauktu šo grupējumu rūpalu, gan stingrākiem prokuroriem aizstāvot valsts intereses, gan tiesnešiem pieņemot lēmumus.
Krāpnieciskie paņēmieni kļūst arvien rafinētāki, tāpēc izmeklētājam, nodokļu inspektoram jābūt pietiekami kvalificētam speciālistam. Lai saprastu kāda ekonomiskā pārkāpuma būtību, viņam nepietiek tikai ar vienu pašu augstskolas diplomu. Un tāpēc jārunā par šo speciālistu pienācīgu atalgojumu.
– Bet jūs jau iekasējat papildus!
– Iekasējam. Bet, aplūkojot nākamajam gadam paredzētā valsts budžeta ietvaru, papildu nekā jau nav. Vajadzība palielināt atalgojumu VID darbiniekiem nekad neizkonkurēs citas. Piedevām Valsts kontrole paziņojusi, ka ēnu ekonomikas ierobežošanai paredzēto naudu tērējam tikai atalgojumam, bet neieguldām valsts robežas infrastruktūrā. Es nekā nevaru piekrist šādam apgalvojumam, tāds apgalvojums ir pilnīgi aplams, sabiedrību maldinošs. Iznākumā man ir jādomā, kā, neprasot no budžeta neko papildu, palielināt kvalificētu speciālistu atalgojumu. Viens veids – pārskatīt citus izdevumus. Otrs – samazināt darbinieku skaitu, lai pārējiem varētu samaksāt vairāk.
– Vai iecerētais štata vietu samazinājums dos iznākumu? Igaunijā VID ir 1400 darbinieku. Bet igauņi iekasē vairāk, arī budžets viņiem ir lielāks, kaut arī ekonomikas apjomi ir lielāki mums. Kā to izskaidrot?
– Mūsu valsts budžetu neveido tikai nodokļu ieņēmumi. To īpatsvars budžetā ir aptuveni 75 līdz 80%. Rēķinot Eiropas fondu piešķirto naudu, šis īpatsvars ir vēl mazāks.
– Tomēr, lūdzu, palīdziet saprast, kāpēc divu kaimiņvalstu starpā ir šīs atšķirības?
– Te, pirmkārt, jārunā par sabiedrības attieksmi, proti, vai tā ir apmierināta ar valdības darbu un nodokļu izlietojumu. Un vai sabiedrības vairākums pieņem, ka nodokļi ir jāmaksā. Apziņa, ka tie jāmaksā, Igaunijā ir krietni augstāka nekā Latvijā.
Otrkārt, jārunā par nodokļu politiku. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa mums “apēd” lielus resursus, turklāt īsā laikā. Maksājumu čeki, attaisnotie izdevumi, ja vien tos neiesniedz elektroniski, vēl ir jāpārbauda. Iznākumā cilvēkam šī nodokļa atmaksa ir vien daži desmiti eiro. Bet VID darbiniekam tas atņem nenormāli daudz laika un nervu. Igaunijā nekā tamlīdzīga, gandrīz 90% iedzīvotāju izmanto elektroniskās deklarēšanas sistēmu, tādējādi VID darbinieki nekad nav tā noslogoti.
Otra lieta – no aptuveni Uzņēmumu reģistrā reģistrēto 220 000 juridisko personu puse ir tādu, kurām nav nekādas saimnieciskās darbības. Savulaik reģistrējušies, un viss. Kāpēc VID jāprasa tām un administratīvi jāsoda par gada pārskatu neiesniegšanu, ja naudas apgrozījums no gada gadā ir nulle?!
Pašlaik esam iesnieguši Finanšu ministrijā savus priekšlikumus, kā atrisināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas problēmu. Pirmais variants – atsakāmies no attaisnotajiem izdevumiem, palielinot ar nodokli neapliekamo minimumu. Otrais – nosakām, ka turpmāk iedzīvotāji var izmantot tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmu, atprečojam tikai tos izdevumus, kurus pakalpojumu sniedzēji gatavi mums iesniegt elektroniski, nekādus papīra dokumentus vairs nepieņemam. No apdrošināšanas sabiedrībām tos jau saņemam, šogad arī no izglītības iestādēm. Bet no veselības aprūpes iestādēm joprojām ne. Trīs gadus plosāmies par to, kad beidzot īstenos tā saukto e-veselības projektu. Reizēm man rodas šaubas, vai savas dzīves laikā to pat piedzīvošu.
– Cik pašlaik VID darbinieku ir nodarbināti ar šo iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu?
– Ap divsimt. Tas ir ļoti daudz.
