Ravē, rušina, mēslo. Gatavojamies bagātīgai ražai zemeņu dobē 0
“Šogad zemenes ir pārziemojušas labi. Nu jāsteidz tās apkopt, lai sekmētu jauno lapu augšanu un ceru veidošanos,” mudina zemeņu audzētāja Ginta Apsīte no Sidgundas.
• Dabas attīstība pavasarī atšķiras dažādās Latvijas vietās, līdz ar to arī zemeņu apkopšana.
Novāc vecās lapas
Vispirms sauso laiku vajadzētu izmantot, lai atbrīvotu ogulājus no vecajām lapām. To dara saulainā, vējainā dienā, kad nožuvusi rasa. Šim nolūkam lielaudzētāji izmanto speciālu rulli, kuru pārbrauc laukam, kamēr vēl nav parādījies zaļais cera centrs. Ja zemenes jau pamodušās, drošāk augu pabužināt ar roku. Vecās lapas sabirzīs. Tās nav jāvāc prom, jo to izdarīs vējš. Ja vecās, sabrūnējušās lapas nenorauj, tās traucē augt jaunajām, turklāt tajās var pārziemot kaitēkļi un slimību rosinātāji. Vecās lapas vēlāk veicina ogu puvju attīstību.
Ravē, rušina un mēslo
Nākamais darbs ir ravēšana. To var darīt, tiklīdz augsne atlaidusies un nesalst rokas. Sevišķi svarīgi izraut daudzgadīgās nezāles, īpaši pienenes. Cenšas izvilkt no zemes visu pienenes sakni. Visvieglāk saknes iekustināt pēc lietus, kamēr zeme mitra.
Izravētās dobes uzrušina 5 cm dziļumā. Šim nolūkam der rokas kaplītis ar zariņiem, taču raugās, lai netraumētu zemeņu cera zaļo serdīti.
Papildbarībai zemenēm dod komplekso mēslojumu. Mazdārziņā vispiemērotākais ir speciālais mēslojums tieši zemenēm.
Mulčē dobes
Uzirdinātajām un samēslotajām dobēm uzklāj mulčas kārtu, kas pasargās no nezālēm, saglabās ilgāk mitrumu, palīdzēs stādījumiem labāk pārziemot nākamajā ziemā. Vislabākā mulča ir salmi – rudenī klāj vasarājus, bet pavasarī ziemājus. Izmeklē tādus, kuriem nav nezāļu piejaukuma. Salmos palikušie graudi mēdz uzdīgt – tā nav liela nelaime. Tos ir viegli izraut, taču var arī atstāt augam. Ja izvēles nav, lieto salmus, kādi dabūjami.
Laba mulča pavasarī ir neitralizēta kūdra. Līdz ražas laikam tā noblietējas un gatavās ogas nesmērē.
Pļautā mauriņa zāle mulčēšanai nederēs, jo tajā var būt nezāļu sēklas. Biezā slānī uzklāta, tā karst un pūst, bet plānā ātri sakalst un sadēd. Mulčēšanai nav labas arī zāģskaidas, jo tās iznes no augsnes slāpekli un sagādā citas problēmas.
• Arī mulčētas zemenes būs jāravē un jālaista, taču mazāk.
Veido jaunus stādījumus
Pavasaris ir labākais laiks jauno zemeņu stādīšanai. Zemē sāk rosīties kukaiņi un sliekas, bet tā vēl ir mitra un pavēsa, taču vairs nelīp, ir irdena. Līdz maija sākumam, kad sākas silts un vējains laiks, aprīlī dēstītie zemeņu stādi jau būs paguvuši ieaugties. Zemeņu audzētāja par aprīļa stādīšanas priekšrocībām pārliecinājusies praksē. Tradicionāli rekomendētajā zemeņu stādīšanas laikā – augusta vidū – stādi nereti vēl nav izauguši, turklāt mēdz būt sauss laiks. Vēlāk rudenī stādītās slikti pārziemo un ieguvuma nav.
Arī maijā stādīt nav tik labi kā aprīlī, jo jaunie augi būs pamatīgi jālaista.
Zemenes stāda uz līdzena lauka, neveidojot paaugstinātas dobes. Taka izveidosies mazliet dziļāka pati par sevi, kad staigās, kopjot zemeņu cerus. Arī jaunos augus mulčē.
• Ja iestāda agri, jau šovasar var cerēt nogaršot kādu ogu.
Domā par nākotni
Ja tas nav vienīgais zemeņu stādījums, ogu standziņas un visas bērnu ‘ūsas’ pirmajā gadā nogriež. Nākamgad ceri būs sevišķi spēcīgi un gatavi labi ražot. Ja vēlas no jaunā stādījuma arī ēst ogas, jārēķinās, ka, sākot sārtoties zemenēm, cers pārstāj augt. Tādēļ nākamajā gadā tas nebūs tik kupls, kā varētu būt.
Ja no konkrētās šķirnes vēlas audzēt stādiņus, daļu augu iedēsta atsevišķi no ražošanai paredzētajām. Mazdārziņa platībām šķirņu pavairošanai pietiks ar 5–10 stādiem, jo katrs dod aptuveni 10 jaunus stādiņus.
Šo stādījumu nemulčē, lai no stīgām augošie stādi netraucēti uzreiz varētu augsnē dzīt saknes. Uz mulčas augušiem saknītes būs baltas, nevarīgas, tādi pavairošanai īsti neder. Labas saknes ir tumšas ar lielu mazo saknīšu pušķi.
Zemenes vienā vietā var audzēt četrus gadus (pirmais no tiem ir iestādīšanas gads). Ceturtajā gadā pēc ražas novākšanas tās rauj ārā, jo ogulājiem tik un tā atmirst vecās saknes. Tajā vietā zemenes vairs nestāda nākamos četrus gadus.
• Praksē pārbaudīts, ka labi ir visi stādi uz stīgas, ja vien tiem ir izveidojusies kupla sakņu sistēma (agrāk uzskatīja, ka stādīšanai der tikai pirmie, tuvāk ceram esošie stādi).
