Milti ar glifosātu 1
Tomēr ne tik spoža situācija kā Valsts augu aizsardzības dienestā ir atklājusies Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ņemtajos pārtikas produktu paraugos. Pagājušajā gadā kopumā tika noņemti 26 kviešu miltu paraugi un četros paraugos atrada glifosātu, bet 12 paraugos – citu pesticīdu atliekas. PVD gan aizbildinās, ka tas nav nekas briesmīgs, jo netiekot pārsniegta produktā atļautā pieļaujamā pesticīdu norma, bet lauksaimnieki – ka bez glifosātiem nevarot iztikt, lai nebūtu ražas zaudējumu.
Saskaņā ar kontroles programmām šogad pesticīdu atliekas tiks pārbaudītas 32 kviešu un sešos miežu paraugos, informē PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistare.
“Pasauli ļoti uztrauc ģenētiski modificētie augi – soja, kukurūza, rapši, arī cukurbietes –, kas ir izturīgi pret raundapa tipa preparātiem, tāpēc tos regulāri apsmidzina, bet no tiem ražotie produkti nokļūst veikalu plauktos, kā arī tos izmanto lopbarībai,” saka profesore Turka.
Arī citi fakti liek šaubīties par preparātu atbildīgu izmantošanu. Pētījumos konstatētas glifosātu pēdas to cilvēku urīnā, kam nav bijis pat tiešs sakars ar lauksaimniecību un kas dzīvo pilsētās. Starptautiskā vides organizācija “Zemes draugi” no 2013. gada marta līdz maijam savāca urīna paraugus no cilvēkiem 18 valstīs Eiropā un nodeva tos testēšanai medicīnas laboratorijā Brēmenē. Kopumā tika analizēti 182 paraugi, tajā skaitā 11, kas ņemti no Latvijas iedzīvotājiem. Analīzes uzrādīja, ka kopumā 80 paraugos glifosāts atstājis savas pēdas. Tajā skaitā Latvijas iedzīvotāju urīnā glifosāta atliekas tika atrastas sešos paraugos. Protams, var apšaubīt, cik šis pētījums ir reprezantatīvs, ja no visas Latvijas iedzīvotājiem pētījumam izraudzīti tikai 11, tomēr bez ievērības šādu informāciju nedrīkst atstāt. Starp citu, no šejienes arī radies skaitlis, ko šad tad izmanto vides organizācijas Latvijā, proti, ka 55% Latvijas iedzīvotāju organismā atrastas glifosāta atliekas un ka Latvija ir piektajā vietā Eiropā pēc šī ļaužu daudzuma.
